Autokross: 2020. gadā izrāviens nacionālo bagiju klašu virzienā

Viesturs Saukāns  06.12.2019 17:22 0

  Autokross, Ziņas

Buggy 1600, Jānis Ščerbickis, Tepera trase, 2012. gads

Tiek uzskatīts, ka autokross ir bagiju sporta veids, taču Latvijā pēdējos gados šis apgalvojums nestrādā – trasēs brauc vienīgi B600/Xtreme klases nedaudzie braucēji, bet Baltijas Buggy 1600 klases čempionātā sezonas otrajā pusē uz starta nebija neviena sportista. Taču nākamgad situācija var sākt mainīties uz labo pusi.

Jau ziņojām par Junior Xtreme klases izveidošanos, kas būs tie paši līdz šim zināmie B600 (no nākamā gada Xtreme) klases bagiji, taču ar līdz 9500 ierobežotiem motoru apgriezieniem. Turklāt dzirdēts, ka iespējama arī Buggy 1600 klases nacionālās versijas izveide. Vai tā ir taisnība, komentē Krosa komisijas padomes pārstāvis Arnis Odiņš:

“Tās vairs nav baumas, bet gan realitāte: nolikumos iestrādājam gan jauno Junior Xtreme klasi, gan cenšamies atdzīvināt savulaik izzudušos 1600 kub. cm pilnpiedziņas bagijus. Junior Xtreme būs lielisks turpinājums jaunajiem braucējiem, kuri noslēguši savu dalību Mini bagijos. Līdz šim bijušas lielas problēmas ar šo pārrāvumu starp Mini bagiju klasi, kurā var startēt līdz deviņu, desmit gadu vecumam, un pieaugušo krosu, kurā var sākt startēt no 14 gadu vecuma. Junior Xtreme šo aizu aizpildīs. Junioru klasē bagiju jauda būs ievērojami samazināta, un pie stūres varēs sēsties sportisti desmit gadu vecumā. Savukārt izaugot šī pati tehnika derēs pieaugušo Xtreme klasē.”

“Buggy 1600 klase, kas ir viena no Eiropas populārākajām autokrosa klasēm, ir nepieciešama Latvijas autokrosa trasēs! Mēs vēlamies šīs mašīnas uz starta kopā ar Latvijas autokrosa čempionātu. Ja garāžās stāv šīs klases bagiji, kuri kādu laiku nav braukuši, vai tehnika, kas nav izbraukusi Baltijas cīņās, ļoti gaidām uz starta.”

Uzreiz gan jāpiebilst, ka Buggy 1600 klases tēma nacionālā mērogā var izdoties tikai tad, ja klasei nebūs nepieciešams izmantot jaunākos FIA noteiktos elementus, kuri ir dārgi, bet bez kuriem vietējā līmenī droši varētu iztikt. Odiņš atbild: “Tehniskais dienests mums nāks palīgā, un meklēsim risinājumus arī gadījumos, ja būs kādas lielas problēmas mašīnu gatavībā startēt. Meklēsim ceļu uz starta laukumiem! Ja ir jautājumi un ierosinājumi par šo klasi, droši vērsieties pie Krosa komisijas padomes speciālistiem. Tāpat esam lūguši vienu no Latvijas bagiju speciālistiem Māri Līci apzināt un uzkurināt potenciālos Buggy 1600 braucējus, var droši kontaktēties arī ar viņu.”

Bagijus Latvijā ir viegli iztēloties Smiltenes, Mūsas un Pilskalnu trasē, jo tur notiek vai nesen ir notikuši Baltijas Buggy 1600 klases kausa posmi. Savukārt Brenguļu un Vecpils autotrase no lieliem bagijiem līdz šim izvairījušās. Brenguļu autotrasē savulaik pat vairākus gadus nenotika B600 Latvijas autokrosa čempionāta posms, savukārt Vecpilī B1600 bagiji uz starta stājās trases pirmsākumos, šķiet, 2012. gada rudenī. Togad uz kausa izcīņu atbrauca divi lietuviešu debitanti, kuri aizvadīja pirmos soļus bagiju sportā – šobrīd jau labi zināmie Eiropas čempionāta braucēji Tautvids Urba un Tomass Zavarskis. Toreiz tika atzīts, ka trase ir par līkumainu, lai varētu pilnībā izbaudīt pilnpiedziņas bagiju braukšanu. Vecpils kopš tā laika ir krietni mainījusies, mazie, šaurie S-veida līkumi ir iztaisnojušies, trase kļuvusi lēzenāka un braucamāka arī pilnpiedziņas mašīnām. Par Brenguļiem viens no trases saimniekiem Arnis Odiņš komentē: “Es līdz šim izvairījos runāt par bagijiem Brenguļos, jo mani allaž biedējuši divi dīķi, kuros teorētiski bagijs var ielidot. Taču gadu gaitā trasē zemes vaļņus arvien vairāk nomainījušas metāla apmales, kas izslēdz tramplīna efekta veidošanos. Līdz ar to, piestrādājot, es jau iztēlojos bagijus arī Brenguļos. Trasi trenējoties izmēģinājuši arī mūsu bagiju braucēji Grenči, un atzinuši konfigurāciju par interesantu bagiju braukšanai. Ervins, kuram patīk vingrojamās, stūrējamās trases, sacīja, ka, lai arī aplis ir īss un brīžiem šaurs, ar bagiju izvingroties var pietiekami labi. Jānis Boks savulaik bija testēt savu bagiju. Toreiz gan viņam nepaveicās, jo trasē valdīja pamatīgs sausums, tāpēc ik pēc pāris apļiem bija jāstājas un jāgaida, kamēr putekļi nosēžas. Taču skats, kad lielais bagijs tur brauca, bija fantastisks. Principā var teikt, ka bagijs, kā aizbrauca no starta, visu apli bija sānslīdē, šķērsām. To es pats arī ziemā ar aizmugures piedziņas VAZ esmu pārliecinājies, ka visu apli var nobraukt “frēzē”, un pat ritms ir labs. Ar trasi mēs tiktu galā.”

Dalies ar šo ziņu