Baltijas autokrosa kauss smago automašīnu klasē šogad spītīgi turējās pie saknēm – NEZ autokrosa ideja nepārlauza Latvijas sportistu sadarbību ar Igauniju, savukārt Lietuvas sportisti šajā ballītē tā arī nepiedalījās. Sportiski seriāls B6000 klasē un, kopš šā gada, arī D12 klasē bija aizraujošs.
Skaidrs, ka smago auto kross ir gatavs dzīvot Latvijā un Igaunijā, nekādi mākslīgi pavērsieni šo tradīciju neizjauks. Gluži kā vieglo auto kross nav Igaunijā, bet ir Lietuvā – tā tas ir un, kādu laiku būs. Apbrīnojami un sumināmi, ka tieši Latvijas sportisti ir tie, kuri ir gatavi mesties jebkurā no autokrosa disciplīnām, turklāt būt līderu vidū.
Viens no viedokļiem ir, ka smago auto sports velk savas pēdējās dienas. D12 Latvijas čempionāts jau iznīka, igauņi sūrojas par dalībnieku skaita kritumu savās mājās – viss sāk beigties. Taču ar piebildi – runas par smago automašīnu krosa bojāeju dzirdamas jau kopš PSRS sabrukuma, bet nemitīgi ir entuziasti, kuri šo disciplīnu stutē, tajā piedalās, un palīdz manevrēt federāciju kabinetos tā, lai katrā nākamajā sezonā sacensības tomēr notiktu un specifiskā sporta dalībniekiem būtu iespējas startēt.
D12 Baltijas kauss praktiski ir Latvijas un Igaunijas entuziastu krīzes risinājums. Latvijas čempionāts šogad varbūt formāli būtu izvilcis kvorumu posmos un būtu noticis, taču tas būtu formāls. Igaunijā situācija šajā klasē tradicionāli labāka, tomēr arī saujiņa ar kaimiņu sportistiem par ļaunu nenāktu. Un, kas patīkami, seriāls sanāca gana brašs. Rezultātu tabulā ir 18 sportisti, no kuriem precīzi puse ir latvieši, no kuriem pieci aizvadīja praktiski visu Baltijas kausa sezonu (divi posmi Smiltenē, divi Igaunijā). Arī spēki ļoti līdzīgi – uzvarētājs igaunis Olari Sārnīts sezonu sāka ar piekto vietu Smiltenē, atlikušajos posmos guva tikai vienu uzvaru – neizklausās pēc dramatiskas sagrāves. Nākamajās pozīcijās ir Andris Jurciņš un Bruno Leimanis, kuriem, cik sezona kopumā ar neveiksmēm, tik tās nogale atnesa matemātiskus priekus godalgu veidā. Seriāls gan klātienē, gan uz papīra bija aizraujošs.
Līdzīgi arī B6000 klasē – 17 dalībnieki, no kuriem latvieši – seši. Sportiski gan sezona mūsējiem neveiksmīga, jo viss vadošais trijnieks ir igauņu sportistu pārziņā, kas brīvajā Latvijā, šķiet, nebijis Baltijas kausa iznākums. Taču, tas nenozīmē, ka latvieši necīnījās – kodols bija praktiski visos posmos, arī konkurētspēja puslīdz līmenī. Jānis Kozlovskis uzvarēja Valgā, Ainārs Ramats būtu top-3 pretendents, ja nebūtu tehniskās un veselības problēmas. Arī iepriekšējā gada uzvarētājam Andrim Ramanim posmos neveicās, lai gan brīžiem šķita, ka vēlme pirmo numuru aizstāvēt bija pārāk liela, kas noslēdzās ar avārijām, piemēram, spožais lidojums pret Mūsas pirmo tramplīnu (kur gan Andris nebija vienīgais vainīgais).
No vienas puses, ar vieglu rokas vilcienu smagos varētu norakstīt kā iznīkušu pasākumu – nocirst un viss, lai nav. No otras puses, vīri brauc un cīnās, un statistiski viņu nav īpaši mazāk par atsevišķām vieglo auto klasēm.