Milzīgs paldies! Autocross.lv līdzjutēju aptauja guva ievērojamu atsaucību, atbildes iesniedza 429 respondenti, kas ir pietiekami daudz, lai precīzāk noteiktu rezultātus. Izdarāmi vērtīgi secinājumi!

Uzreiz jāatzīmē, ka lielākā mīkla, vērojot iesniegtās atbildes – cik atbildējuši līdzjutēji, kuri tik tiešām sacensības apmeklē kā skatītāji, un nav saistīti ar sportistu komandām. Jāpieņem, ka rezultāti varētu variēt situācijā, ja atbildes sniegtu tikai un vienīgi līdzjutēju rindās esošie. Tomēr nav īsti metodes, kā nošķirt skatītājus no dalībnieku parka iemītniekiem. Turklāt, ja Folkreisa braucējs aizbrauc skatīties rallijkrosu, viņš no vienas nometnes pārceļas otrā… Taču nav bēda – aptauja uzrāda vērtīgu informāciju, kas noderēs gan Autocross.lv kā medijam, gan LAF Krosa komisijai un organizatoriem.

Iziesim jautājumiem un pievienosim subjektīvu rezultātu tulkojumu. Rezultāti pievienoti raksta beigās, PDF formātā.

Mūsu līdzjutējs

1.Dzimumu attiecība: 71 procents vīriešu, 29 procenti sieviešu. Interesanti, ka ļoti līdzīgu statistiku uzrāda arī Autocross.lv ikdienas lasītāju un sociālo tīklu kontu auditorijas dati.

2.Vecuma amplitūda – rezultāti neuzrāda vidējo vecumu vai kādu īpašu sadalījumu pa līdzjutēju vecuma grupām. Taču dominē paaudze no 25 līdz 45 gadiem. Kas jau atkal sakrīt ar Autocross.lv auditorijas datiem. Uzkrītoši, ka mūsu sports neuzrāda lielu interesi junioru vecuma grupās – gan šajā aptaujā, gan Autocross.lv ikdienas mērījumos padsmitnieku ir ļoti maz. Viela pārdomām.

Disciplīnu interese un apmeklējums

3.-8. Līdzsekošana autokrosam, rallijkrosam un Folkreisam uzrāda statistiku, kuru jāpieņem zināšanai. Autocross.lv lasītājs visvairāk interesējas par nacionālajiem seriāliem, no kuriem vadošais ir autokross. Interesanti, ka visiem trim sporta veidiem ir salīdzinoši mazs ārvalstu notikumu interesentu daudzums. Tas, par spīti mūsējo panākumiem Eiropas autokrosā, pasaules un Eiropas rallijkrosā un Dānijas Folkreisā. Varētu minēt arī Lietuvas un Igaunijas autokrosu, kur startē vairāki Latvijas braucēji, tāpat Igaunijas rallijkrosu. Folkreisa aizrobežu cīņu interese ir praktiski nekāda, kas gan saprotams – jābūt īpašai motivācijai, lai apgūtu neskaitāmos ziemeļvalstu nacionālā, reģionu un klubu līmeņu seriālus. Tiesa, Autocross.lv raksti par Latvijas braucēju panākumiem Dānijā statistiski bijuši neticami apmeklēti.

9.-12. Interesanta statistika par sacensību klātienes apmeklējumu. Autokross ir vadošais arī šajā ziņā, kas, atceroties pūļus Smiltenē, Brenguļos un citur, šķietami atbilst patiesībai. Taču tas, kas aptaujā pārsteidz, ir rallijkrosa klātienes apmeklējums. Rezultāti apstiprina trasēs vēroto, ka šī disciplīna vēl cīnās par savu skatītāju. Rallijkrosa salīdzinoši tukšās tribīnes pārsteidz, jo seriāls, sevišķi pēc klašu un noteikumu maiņas pēdējos pāris gados (kuplāki braucieni, aizraujoša BMW klase, Super 2000 cīņas, salīdzinoši spēcīgs Supercar, savienība ar lietuviešiem), tiek organizēts ļoti profesionāli. Respektīvi, ir gan izteikta pašreklāma, gan interesantas cīņas, taču dati uzrāda, ka skatītājus tas piesaista ļoti lēnām. Šo būtu vērts papētīt. Vai pie vainas ir trašu trūkums? Apnikuši “sterilie” Biķernieki, kuros notiek vairums rallijkrosa cīņu? Sportam nav tradīciju, tās vēl tikai veidojas?

Lielais piecinieks

13.Trašu tops. Iespējams, šis varētu būt jūtīgākais jautājums rīkotāju pulkā, taču rezultātos ir redzama izteikta tendence. Par skatītāju iecienītākajām trasēm nosauktas visas piecas Latvijas autokrosa čempionāta trases – Mūsa, Brenguļi, Smiltene, Vecpils, Pilskalni. Turklāt atšķirība starp šīm piecām trasēm rezultātu tabulā ir tik niecīga, ka būtu norakstāma uz statistikas kļūdu. Tabulā aprēķināta katras trases vidējā pozīcija deviņu trašu rangā. Mūsas vidējā pozīcija topā ir 3,63, bet piektajā vietā esošā Vecpils ir saņēmusi vidēji 4,49 punktus vidēji. Tātad atšķirība ir 0,86 punkti. Tātad Latvijas autokrosa čempionāta trases saņēmušas gandrīz vienlīdzīgu vērtējumu savā starpā.

Sestajā vietā ir Biķernieku rallijkrosa trase, kas jau atkal uzrāda tendenci, ka šī vieta popularitātes ziņā zaudē vadošajām krosa klasēm. Seko abas Folkreisa trases – Priekule un Aizkraukle, kurās nenotiek autokross, ar praktiski vienādu vērtējumu. Graujoši pēdējie ir rallijkrosa Birži. Jau atkal uzrādās rallijkrosa apmeklējuma nianse. Savukārt Lielā piecnieka panākumus varētu veidot fakts, ka par šīm trasēm varētu būt atzinīgi balsojuši kā autokrosa, tā Folkreisa līdzjutēji, līdz ar to top-5 rezultāti cementēti kopīgā šo disciplīnu līdzjutēju balsojumā.

Šī tik tiešām ir interesanta tabula, kuras rezultātus varētu tulkot ļoti dažādi. Katrai pozīcijai ir savs skaidrojums. Taču Biržu izteiktais zaudējums pārējām trasēm ir uzkrītošs.

Šajā vērtējumā nav ārvalstu trases, kurās notiek Latvijas seriāli (Vilkiču rallijkrosa versija), pagaidām nav arī Ludza, kuras lielākā sacīkste vēl tikai priekšā šā gada vasarā.

14.-15. Vēsture un statistika. Par mūsu sporta vēsturi interese ir, taču tā nav “maniakāla”. Varētu teikt – ja par šo tēmu būs raksts, līdzjutējs izlasīs, bet piketēt par nākamā raksta pieprasīšanu lasītāji neies. Statistika interesē krietni vairāk. Autocross.lv cenšas apkopot seriālu statistiku un rezultātus, taču kopumā ar šo pamatīgi grēkojam, kam ir vairāki objektīvi un ne tik objektīvi iemesli.

Sportista tēls un pārstāvniecība – svarīgi!

16.Jautājums par līdzjutēju vēlmi satikt mūsu sporta varoņus klātienē. Šis uzrādīja lielu līdzjutēju interesi tikties un runāt ar disciplīnu sportistiem. Tas apgāž pieņēmumu, ka līdzjutējs atbrauc uz sacīksti, nopērk biļeti, noskatās finālu un dodas mājās, nekā necenšoties iedziļināties tajā pūlī, kas bāzējas dalībnieku parkā. Līdzjutējiem ir svarīgi satikt sportistus! Tas jāņem vērā gan Krosa komisijas padomei, gan sacensību rīkotājiem, gan pašiem sportistiem: abām pasaulēm ir jāsatiekas! Viela pārdomām.

17.Lokālpatriotisma jautājums. Lielai daļai līdzjutēju ir svarīgi, kā veicas trasē braucošajam novadniekam – to uzrāda aptaujas rezultāti. Respektīvi, smiltenieši seko līdzi smiltenietim, valmierieši – valmierietim, baušķenieki – savējam, utt. Un šis jau atkal ir trašu un reģionu klubu virzītāju pārdomām: savējos ir jāveido par lokālajām zvaigznēm, jo uz viņiem nāks skatīties vietējā publika.

18.Golfs, Opelis vai Subārs? Visnotaļ vienalga. Starptautiskajā autosportā lielie ražotāji ļoti uzmanīgi izvēlas mārketinga nianses, jo dalība pasaules čempionātos ietekmē publikas vēlmi iegādāties vienu vai otru auto modeli. Spilgtākie piemēri, šķiet, ir rallija Subaru un Mitsubishi ēra. Valda versija, ka M-Sport savulaik vēlējusies pasaules rallija čempionātā izvest Ford Puma modeli, jo tas vairāk atbildis sporta īpašībām. Taču Ford mārketinga plānos bijis veicināt Focus noietu, tāpēc rallijā uz starta izbraukusi nevis sportiskā Puma, bet gan ģimenes auto Focus…

Nacionālā līmenī šis nestrādā. Tas, ka Ritvars Kārkliņš uzvarēja Latvijas čempionātā tieši ar Opel Astra, nekā, visticamāk, neietekmē autokrosa līdzjutēja auto izvēli ss.lv sadaļās.

Dodiet festivālus!

19.Jautājums par blakus izklaides iespējām sacensību laikā. Subjektīvi, kā sporta līdzjutējam, šķiet, ka galvenais ir noskaidrot sacensību uzvarētājus. Dažs pat nenojauš, ka trases otrā galā bijušas bērnu atrakcijas vai kādas citas izklaides. Taču aptauja uzrāda, ka šis ir svarīgs, līdzjutējiem nozīmīgs punkts – kaut kas vēl bez daudzajiem braucieniem trasē. Jau atkal viela pārdomām sacensību rīkotājiem, kā bagātināt savus pasākumus.

20.jautājums aptaujā bija par vienas dienas pasākumiem vai Supervīkendiem. Šis rezultāts nedaudz rada aizdomas par to, ka aptaujā piedalījušies lielākoties ar dalībnieku parku saistīti līdzjutēji. Kāpēc? Tāpēc kā, ka 56% balsotāju atzīmējuši, ka divu dienu festivāli ir vajadzīgāki nekā vienas dienas pasākumi. Kāpēc tas ir aizdomīgi? Tāpēc, ka Supervīkendu nakts dzīvē – nav noslēpums, ka tāda ir – pamatā pulcējas komandu dalībnieki un sportistiem pietuvināti ļaudis. “Nejaušais” skatītājs un kādas īpaši plašas kemperu un telšu nometnes sacensību naktīs vērojamas minimāli.

Šī vienmēr bijusi interesanta tēma rīkotājiem. Pilskalni, piemēram, izvēlas balli ar dzīvo mūziku. Pēdējos gados neviens cits rīkotājs papildu aktivitātes šajā ziņā neveic. Ja vērojam, ka vairāk nekā pusei līdzjutēju patīk Supevīkendi, tad parādās veids, kā uzlabot un varbūt pat gūt zināmu labumu no šī elementa.

Tiesa, šogad Supervīkendu kalendārā praktiski nav, ja nu vienīgi Latvijas autokrosa čempionāta un Eiropas posma savienība Mūsā – tas varētu būt episki. Taču fakts, ka līdzjutējiem būtu interesantas aktivitātes ne tikai konkrētajā sacensību dienā, ir redzams.

21.jautājums bija par sacensību daļu nozīmi. Dzirdēts, ka līdzjutēju pulks dažkārt braucot vien uz fināliem, kas padarītu priekšbraucienus par formalitāti. Tomēr aptauja uzrāda, ka bez kvalifikācijas braucienu vērošanas varētu iztikt vien 12% līdzjutēju, visiem pārējiem vajag katru apli, katru startu, katru incidentu un katru finišu. Tātad seriālu norisē svarīga visu braucienu kvalitāte: mašīnu skaits uz starta, braucienu norises formula, utt.

Lietus netraucē, slikta attieksme gan!

22.jautājums par laika apstākļiem. Labas ziņas sacensību rīkotājiem! Dažkārt, kad rīta agrumā organizators redz, ka visu dienu līs lietus, viņš krīt lokālā depresijā, pieņemot, ka skatītāju šādā laikā nebūs. Par laimi, skatītāju skaits šādā situācijā samazinās tikai par ceturto daļu. No otras puses – ja lietainā dienā skatītāju tik tiešām nav, tad jāņem vērā, ka laikapstākļi ir tikai viens no faktoriem, kāpēc sacensības nav apmeklēts. Respektīvi, laikapstākļi reti ir izšķoršs faktors, taču kopā ar kādu citu elementu var atstāt līdzjutēju mājās.

23.jautājums ir par (sāpīgo) tēmu – ēdināšana. Pamatīgs vairākums – 87% — ziņo, ka ir svarīgas gan ēdiena cenas, gan kvalitāte, jo šie pakalpojumi tiek aktīvi izmantoti. Tulkojumā: ja šis elements būs slikts vai pretrunīgs (cenas attiecība pret saņemto) – un tā mēdz būt problēma – tas var ietekmēt ne tikai bufetes, bet visas sacensības un trases kopējo tēlu. Attiecīgi – visa sporta veida tēlu.

Pat nedaudz pārsteidzoši, ka, zinot, ka ēdināšana atsevišķās trasēs ir pretrunīgs elements, līdzjutēji to nerisina ar boikotu, jeb savas pusdienu kastītes līdzņemšanu. Rezultātu jo vairāk pārsteidzošu padara fakts, ka dalībnieku parka iedzīvotājiem pat būtu fiziskas un tehniskas iespējas pašiem sevi apgādāt ar pusdienām, un tomēr “pašēdāju” procents ir tik mazs.

Sacensību rīkotāj, šis tiešām ir pārdomu vērts jautājums!

24.jautājums bija par lielāko intrigu šajā gadā. Atbilžu sniedzēji varēja brīvi izpausties savās gaidāmajās sezonas intrigās. Jautājums varbūt nebija uzstādīts precīzi, tāpēc daudzi atbildēja par pagājušajā gadā piedzīvotajiem pārsteigumiem. Taču defekts par efektu – uzzinājām gan gaidāmās, gan pērnās intrigas, kas jau atkal dod priekšstatu par to, kas līdzjutējiem ir interesanti.

Liels paldies visiem balsotājiem! Šie rezultāti tik tiešām ir izvērtēšanas vērti, un jau šobrīd rodas idejas, kā papildināt mūsu kopīgā sporta veida sacensību nedēļas nogales. Jūtot balsotāju aktivitāti arī rodas apņēmība par līdzīgu aptauju piedāvāšanu nākotnē.

Autocross.lv līdzjutēju aptaujas rezultāti!