Autocross.lv konkurss: Stāsts Nr.13: Jānis Kozlovskis ar ekstrēmu kolekciju (VIDEO, FOTO)

Viesturs Saukāns  14.04.2020 12:23 0

  Autokross, Folkreiss, Rallijkross, Ziņas

Jāņa Kozlovska garajā karjerā piedzīvojumu netrūkst!

Autocross.lv konkursa 13. stāsts – no Jāņa Kozlovska, par viņa karjeras pirmsākumiem ar smagajiem bagijiem, vēlāk piedzīvojumi arī ar vieglo auto. Apliecinājums, ka arī lieli meistari karjeru sākuši sarežģīti!

“Rakstīšu atmiņas par kūleņiem, kuri tiešām ir kūleņi, nevis vienkārša apgāšanās uz sāniem vai jumta. Ilgi jāsasprindzina pelēkās vielas, lai visu atcerētos, jo liekas, ka tas viss notika tikko, bet īstenībā tik sen…”

1995.gads, Jaunības trase, Valmiera.

1995.gada pavasarī Valmierā (trasē kura bija mežā pie slēpošanas trases) notika pirmās manas sacensības ar manu B6000 bagiju, jo pirms tam es startēju ar tēva bagiju tā saucamajos mehāniķu braucienos. Tātad šajās sacensībās es katrā braucienā vienā un tajā pašā starta līkumā metu kūleni pēc kūleņa. Tad vēl es nezināju, ka bagijam ir arī bremzes, nevis tikai gāzes pedālis. Kā vēlāk izrādījās, šie kūleņi bija arī tāpēc, ka bagijam nebija pareizā ģeometrija, jo pakaļējās riepas biju uzlicis otrādāk, līdz ar to bagija aizmugure bija daudz šaurāka un bagijs bija nestabils. Pieredzes trūkums gan braukšanā, gan skrūvēšanā!”

1995.gads, Koknese.

“Nākošais spilgtākais kūlenis arī notika 1995. gada sezonā, Kokneses trasē. Starta taisnē konkurents Imants Oborūns (nu jau vieglas smiltis viņam) sagrieza manu bagiju no aizmugures šķērsām, un stūma to kādus metrus 30, līdz mans bagijs sāka kūleņot. Galvenais efekts no malas skatītājiem bija tas,
ka Imanta bagijs pārbrauca pāri šķērsām manam bagijam, un ar savu bagiju aizķēra mana bagija spararatu. Dzirksteles griezās pa gaisu kā Liepājas metalurgā! Kliedzu skatītājiem, lai ātrāk apgriež bagiju uz riteņiem, bet atbilde bija, ka tev vairs īsti nav ar ko braukt! Bagijam pat motors bija izlecis no vietas. Sacensības tika pārtrauktas un pagāja ļoti ilgs laiks, kamēr iznīcinātie bagiji tika novākti no trases.”

1996.gads, Madona.

“Kūleni 1996.gadā Madonas trasē atceros ar to, ka pēc svecītes gribēju turpināt braukt, jo jau biju ietrenējies tā kūleņot, lai auto nenoslāptu. Nevarēju turpināt, jo kūleņojot stūrē biju iekrampējies tā, ka stūre bija salocīta pilnīgā barankā! Bagijiem vēl nebija sānu restes, un galvenais noteikums kūleņojot bija neatlaist rokas no stūres, lai tas nenorautu starp trubām.”

2000.gads, Kapteiņu trase, Talsi.

“Nākošais spilgtais kūlenis bija apmēram 2000. gadā, arī ar B6000, trasē pie Talsiem, karjerā. Bija ļoti gara starta taisne, kuras galā ātrums varētu būt ap 120 km/h. Startu izcēlām pilnīgi vienādi ar Arni Ramatu, viņš iekšmalā, es blakus ārmalā. Normāli būtu, ka taisnes galā pirms 90 grādu līkuma mēs abi nobremzētu un iebrauktu viens aiz otra likumā, un turpinātu sacensības. Bet mēs tā nemācējām! Gāzes pedālis grīdā un neviens nepadosies… Rezultātā man n-tie kūleņi, brauciens galā, remonts visu dienu.”

2002.gads, Valga.

“Nākošais, peldes kūlenis, kurā varbūt man dzīvību izglāba kāds igauņu tiesnesis. Apmēram 2002. gadā Valgas trasē Igaunijā bija ļoti bedraina trase, bedres bija pat taisnēs, kurās it kā varēja sasniegt pat lielu ātrumu. Dodoties pēdējā aplī nolēmu šajā taisnē braukt ar pilnu ātrumu, lai apdzītu konkurentu, kurš šīs bedres pārvarēja piesardzīgi. Rezultāts… Bagijs uzmeta svecīti un iegāzās nelielā upītē. Bēda tāda, ka iegāzās tieši uz pilota jumta ūdenī. Es biju atslēdzies, atjēdzos no tā, ka manā ķiverē skalojās straujās upītes ūdens. Bet ārā es netieku un sāku ar galvu uz leju rīstīties no ūdens. Paveicās, jo tiesnesis operatīvi noreaģēja un palīdzēja man izkļūt no šīs situācijas. Novērtējiet tiesnešu darbu!!!”

2009.gads, Smiltene.

“Nākošais smagais kūlenis man bija jau ar Toyota MR-2, domāju, ka 2009.gadā Smiltenē. Brīvajos treniņos tramplīnā uz finišu lecot uzmetu vairākus kūleņus, kā rezultātā Toyota šajās sacensībās vairs nebija braucama. Līdz šim brīdim joprojām neesmu sapratis, kas notika, jo šajā tramplīnā esmu lecis vienmēr. Kā variants ir doma, ka piezemējoties nolūza atbalsta riepa un mašīna sāka kūleņot. Šajā kūlenī es jaunības trakumā arī noklusēju vēl kādu faktu, jo ļoti centos saskrūvēt auto, lai turpinātu sacensības. Pēc kūleņošanas es kādu laiciņu neredzēju ar vienu aci, bet skrūvējot viss pārgāja.”

2016.gads, Vecpils.

“Pēdējais vērā ņemamais kūlenis bija sadarbībā ar slaveno E.Iesalnieka kūleni Vecpilī. Šis kūlenis vēl joprojām ir spilgti atmiņā. Mana bilde bija šāda. Es atrados trases ārmalā, kad Iesalnieks labajā pusē veidoja piruetes augstu gaisā. Es atlaidu gāzi un pieliecos, cik varēju, lai redzētu, kur viņš piezemēsies. Turējos no viņa tālāk, lai Eduarda auto neuzkrīt virsū manējam. Un te pēkšņi pamatīgs frontālais BLIEZIENS, trase beidzās, un es, uzmetot svecīti, aizlidoju ai vaļņa. Par laimi ar Eduarda un manu veselību viss bija OK! Pēc šīs svecītes ļoti tika iznīcināta Toyota, bet ar daudzām palīdzīgajām rokām mēs auto salipinājām tā, ka finālā ieguvu otro vietu!!! Šajā situācijā ļoti novērtēju autosporta fanātus, kuri man metās palīgā skrūvēt auto.”

“Laiks skrien, un nu jau Jānis Kozlovskis jr. ir uzmetis savu pirmo kūleni Vecpils trasē!!!”

Video – Eduarda Iesalnieka un Jāņa Kozlovska lidojošo Toyotu festivāls Vecpilī

Foto pēc pārsteidzošā kūleņa Vecpilī

Dalies ar šo ziņu