Otrais stāsts no Mini bagiju braucēja un pērnā gada Latvijas bērnu čempionāta bronzas medaļnieka Emīla Mirošņika, kurš stāstu uzticējis sagatavot mammai Sanitai!
2018.gads, Brenguļi.
“Mūsu mazais cālītis savu pirmo lidojumu piedzīvoja 2018. gadā Brenguļu autotrasē, sešu gadu vecumā. Pēc finiša karoga sasniegšanas Emīls pārāk strauji sabremzēja, kā rezultātā mašīnu sanesa pret valni, gaisā apmetot pusotru kūleni, piezemējoties uz jumta. Eļļa nokļuva uz izpūtēja un parādījās dūmi. “Kobras” cienīgs sižets. Emīla komentārs par šo: “Vispār nesapratu, kā man tas izdevās. Zeme-debesis, zeme-debesis. Bija jocīgi ar galvu uz leju sēdēt!” Parasti pēc brauciena Emīls skraida kā raķete pa dalībnieku parku, bet tad pirmo reizi bērnu redzējām tik domīgu un nopietnu sēžot krēslā, skatoties vienā punktā un šūpinot kājas. Visu izrunājām, izskaidrojām. Ja godīgi, likās, ka vairs nekāps iekšā bagijā un nebrauks, bet jau uz nākamo kvalifikācijas braucienu pats ieleca iekšā, un trasē brauca daudz drošāk, nebaidoties no kontakta ar citu braucēju.”
2019.gads, Vecpils.
“2019. gadā Vecpils autotrasē Emīls piedzīvoja savu otro kūleni pēc kontakta ar citu braucēju, kad tika “izsists” no trajektorijas. Gaisā tika apmests pilns kūlenis, piezemējoties uz riepām. Šo gan viņš pats uztvēra diezgan jautrā omā, ar nelielu dusmu, ka bagijs pēc piezemēšanās vairs neiet uz priekšu, kad gāzē.”
