Autokross: Čempionu saraksts apstiprina paaudžu maiņu

Viesturs Saukāns  23.12.2012 20:39 1

Pēdējos gados Autocross.lv bijībā paklanās aizvadītā gada Latvijas autokrosa čempioniem. Pirms šī patīkamā uzdevuma pildīšanas jāatzīmē interesants novērojums. No pieciem šā gada Latvijas čempioniem tikai vienam sportistam – pārsteidzošajam 2000 Super debitantam Jānim Miščenko – šis ir pirmais čempiona tituls. Tik stabils čempionu saraksts fiksēts pirmo reizi kopš 2004. gada, kad kārtējos, vai vismaz ilgi gaidītos panākumus guva Raimonds Tiltiņš, Jānis Bigdanovičs, Rolands Jaunzems un Armands Hohfelds. Tas pierāda, ka autokrosā notikusi paaudžu maiņa un stabilizējies jaunās ēras dalībnieku un paaudzes sastāvs?

Debitantu gada labākais

2000 Super klase šogad prata pārsteigt – gandrīz katrā sacīkstē uz pjedestāla bija sportists, kuram šī bija debijas sezona, vai pat sacīkste. Lauris Roberts Vecpilī, Aleksandrs Ņikitins Smiltenē, Andis Ūtēns Mūsā. Tomēr par čempiontitulu cīnījās divi citi debitanti – Juris Spīķis un Jānis Miščenko. Ja Spīķa panākumi tika prognozēti un dažs solīja viņam čempiontitulu pat pirms Jura pirmā veiktā apļa, tad Jānis bija lielisks pārsteigums. Jau pirmajā sacīkstē Smiltenē-1 Miščenko guva otro vietu (aiz Spīķa), bet vēl pēc mēneša sekoja uzvara otrajā posmā Brenguļos. Ja par Smilteni-1 varētu teikt, ka „kādam jau todien bija jābūt otrajam”, tad Valmieras uzvara skaidri parādīja – vismaz sezonas sākumam ir atrasta jauna, spoža zvaigzne. Tobrīd gan vēl bija par agru nosvērt čempiontitulu Jāņa virzienā, jo bija aizvadīta tikai trešdaļa sezonas un gan jau melnais Peugeot atkopsies no sezonas sākuma neveiksmēm. Tomēr nākamie divi posmi visu sakārtoja Miščenko virzienā: vēl viena uzvara Vecpilī, komplektā ar Spīķa izstāšanos padarīja Jāņa pārsvaru ļoti cienījamu. Arī atceltā Priekule bija par labu līderim – palika mazāk iespēju sekotājiem atspēlēties un atgūt punktus. Nu un tad superfināls Smiltenē-2. Episki, kā mūsdienās ierasts raksturot!

Tobrīd Miščenko varēja Spīķi arī laist garām, lai Juris skrien – punktu pārsvars to atļāva gan Smiltenē, gan vēlāk arī Bauskā. Tomēr Jānis tieši Tepera trasē aizvēra mutes visiem tiem, kuri Miščenko līderpozīciju kopvērtējumā tobrīd sauca par apstākļu sakritību un veiksmi uz citu neveiksmēm. Tās dienas uzvara tika nopelnīta nežēlīgā A fināla cīņā, kurā neviens no iesaistītajiem nežēloja ne savu, ne konkurenta auto. Spīķa mašīna bija noārdīta vēl līdz Jāņa noķeršanai, bet pēdējos apļos abi līderi Monsteru izjauca pa detaļām. Tas, kā Miščenko noturēja šo uzvaru, nepadevās līdz pēdējam brīdim, turklāt atrada veidu, kā atbrīvoties no konkurenta, bija īpašas neatlaidības un meistarības paraugs. Tas bija fināls, kurš visai labi konkurē ar Jerāna/Kozlovska izpildījumiem 2011. gadā.

Svarīgākais, pēc Smiltenes drāmas bija noskaidrots čempions – Jura palikšana trases malā un Jāņa trešā uzvara pēc kārtas pielika punktu cīņai par titulu. It kā agri noskaidrots čempions neliecina par sportisko intrigu, taču ne šoreiz – intrigas bija vairāk nekā nepieciešams!

Jānis Miščenko – ātrs, stabils, agresīvs, ja nepieciešams. Tomēr joprojām debitants – būs interesanti vērot, kā jaunā raķete sagremos šo titulu un, kā tas tiks aizstāvēts!

1600 klases varenais

Reinis Lilienšteins šogad uzvarēja visos piecos notikušajos posmos. Statistiku vēl iespaidīgāku padara atmiņas par 2011. gadu, kad Reinis ceļā uz pirmo čempiona titulu uzvarēja pēdējās četrās sezonas sacīkstēs, tātad deviņas uzvaras pēc kārtas. Klasē, kurā ir visvairāk dalībnieku, kurā netiek piedotas kļūdas. Vareni!

Lilienšteinam ir taisnība: „Gandrīz katrā posmā bija kāds, kurš varēja man atņemt uzvaru, konkurence bija sīva.” Sezona statistiski izskatās vienkāršāka nekā tā bija realitātē. Cepuri nost Ritvara Zobena, Anda Kļavas un citu priekšā par lieliskiem centieniem. Tomēr līderis palika nesatricināts.

Reinis izveidojis interesantu sistēmu – laika kontrolē viņš vienmēr ir starp līderiem, tomēr ne vienmēr pirmais. Tas allaž lika sajūsmināties sensāciju gaidītājiem, kuri pieņēma, ka „šī ir diena, kad balto golfu apturēs!” Tomēr, lietai nonākot līdz A finālam, #101 jau atkal ir priekšā. Perfekts darbs trasē, perfekta gatavošanās starpsezonā un starp sacīkstēm.

Vienmēr jāpiemin Reiņa svinības – katra uzvara kā pirmā!

Lilienšteins šozien apgalvo, ka, ja viņa auto nenopirks, tad viņa starts čempionātā būšot fragmentārs. Nez kāpēc daudzi šai ziņai pagaidām netic!

Stiprajiem veicas!

Open klases čempionāts, par spīti problēmām ar dalībnieku skaitu, pēdējos gados bijis fantastisks. Lielā mērā pateicoties Raimonda Jerāna un Jāņa Kozlovska dueļiem. Līdz šim gadam viņi savā starpā bija sadalījuši pēdējos četrus titulus, pie Jerāna paliek arī šā gada uzvara. Šķiet, visvairāk ar veiksmes palīdzību nākušais tituls!

Kozlovskim, šķiet, krietni biežāk jāmeklē spēki un palīdzība kaut kur kosmosā, nupat liekas, ka stāsts nav par tehniku, par naudu, par motivāciju – viss it kā ir izdarīts, pat vairāk nekā vajag. Bet posmus iznīcina neveiksmes. Un, kā likums, galvenokārt A finālā. Tātad Jerāns šogad tika vaļā no Jāņa uzmācīgās konkurences – sezonas sākumā izšķaidījuši viens otram durvis, abi tā īsti cīņā par uzvaru vairs nesatikās.

Raimondam gan no tā dzīve trasē vieglāka nepalika. Tas, ko jau 2011. gadā daudzi gaidīja no Inta Jeršova un viņa pilnpiedziņas Subaru, uzziedēja šogad. Jerāns pēdējiem spēkiem saglabāja iespēju pēdējā posmā Mūsā vismaz pacīnīties par titulu, lai gan cerību nebija daudz. Jeršovs jau tā bija kopvērtējumā priekšā, turklāt lidojamā Mūsa bija kā radīta viņa turbo-zvēram.

Un tomēr. Tas pats kosmoss, kas izslēdza no spēles seno sāncensi Kozlovski, paspēlējās arī ar Jeršovu. Intam vēl Mūsas otrajā A fināla aplī tituls bija praktiski rokā. Viņš bija priekšā Jerānam, turklāt muka prom no Raimonda un, „lidojošā Mūsa”, „Jeršova progress”, „pilnpiedziņas pārsvars pār aizmugures piedziņu” un citas klasisksas šī gada frāzes palika nenozīmīgas brīdī, kad kāds svešs vīrs, visticamāk, no kosmosa, Inta priekšā izpildīja kaut ko nesaprotamu. Nebija ne Jeršova kļūdaini sāktas apdzīšanas, ne kontakta, ne kādas citas kļūdas – vienkārši izbeidzās sezonas veiksmes limits. Jeršovs būtu pelnījis šo titulu, par to nav šaubu.

Jerāns diviem stāvošiem Subaru aiznesās garām un finišēja tobrīd nevienu neinteresējošā otrajā vietā – vietai finišā nebija nozīmes, jo Raimonds jebkurā gadījumā jau bija čempions. Jeršovam nepaveicās un Jerānam paveicās? It kā jā, bet čempiona rokās bija pieredze, bija izturība, kas pēdējos gados tika iegūta dueļos ar sarkano bolīdu, bija tehnikas izturība, kuru Jerāna komanda bija iedvesusi mašīnā. Šis ceturtais čempiona tituls neuzkrita uz Matra Murena jumta, kā kaut kas lidojošs no kosmosa!

Nez kāpēc liekas, ka pēc šādas sezonas un šāda titula Jerāna vēlme paņemt pauzi karjerā ir ļoti saprotama un loģiska. Veiksmes deva ir jāatjauno, sporta mistika allaž ir rādījusi, ka veiksmi nedrīkst dīrāt un plosīt mūžīgi.

Vaļsirdīgāks čempions

Interesanti, ka pirms gada, rakstot par Jāņa Baumaņa pirmo čempiona titulu B600 klasē, vairāk tika atzīmēta viņa piesardzība, ieturētība trasē. Viņa braukšanas stils bija tik akadēmiski pareizs, ka konkurenti uz šī fona izskatījās pēc „trakajiem stadionā”. Gadu vēlāk jāatzīst, ka, liekas, Jānis ir mainījies. Viņš bija viens no atraktīvākajiem trasē, lieliskus rezultātus apvienojot ar „azartisku braukšanas stilu” – šo frāzi autosportā bieži izvēlas, lai neteiktu: „ātrums ir, bet dullums atņem realizāciju”.

Jebkurā gadījumā, viss beidzās laimīgi un ar realizāciju viss izrādījās kārtībā. Lieliskā cīņā aizstāvēts čempiona tituls! Jānim izdevās salikt kopā visus nepieciešamos elementus, lai gūtu visvairāk punktu – Kaspars Bumbiers un Valters Zīverts, kuri katrs būtu pelnījuši pa titulam – to neprata.

Baumanis it kā iegādājies Baltijas rallijkrosa mērogam spēcīgo Reiņa Nitiša Peugeot 206. Lai cik precīzais rallijkross būtu nesaprotama izvēle pēc uzvarām trakajos bagijos, jāsaka, ka Jānis tuvojas savam sapnim. Pirms vairākiem gadiem intervēju tolaik spēcīgās Latvijas kroskrartu zvaigznes Baumani un Ralfu Sirmaci. Ralfs par katru cenu rāvās uz ralliju, bet Jānis teica, ka vēlas rallijkrosu, kā tobrīd Markuss Gronholms. Sirmacis jau ir Latvijas rallija čempions, Baumanis – divkārtējs krosa čempions un dodas uz rallijkrosu. Jaunie darbojas pēc lieliska plāna!

Ja igaunim nevajag, Bruno paņems!

Iepriekšējos gados dzirdēts viedoklis – ja Tāvi Pindiss brauktu pilnu sezonu, čempionu saraksts būtu citādāks. 2012. gads pierādīja, ka tik vienkārši vis nebūs. Pindiss veica pilnu sezonu, latvieši pat atcēla posmu Priekulē un uzdāvināja igaunim vienu sacīksti par aptuveni 400 kilometriem tuvāk mājām. Tomēr Tāvi neprata to izmantot. Tieši pārceltais Priekules/Varstu posms iznīcināja Pindisa cīņu par titulu, jo jau no rīta igaunis palika skatītājos tehnikas defekta dēļ.

Lai arī sezonas sākums bija smags, Bruno Leimanis ar savu milzīgo pieredzi un cīņassparu izmatoja Pindisa klupienu. Fantastiski – Bruno ir čempions, četros posmos negūstot nevienu uzvaru! Viss jānoraksta uz pieredzi, kas nes stabilitāti un izturību. Ātrs un bezbailīgs ir viena lieta, bet „domāt līdzi” – pavisam cita.

D12 klasē Leimanis guvis jau trešo čempiona titulu četros gados, kopš tika atjaunots Latvijas čempionāta statuss šai klasei. Kopumā Bruno ir četrkārtējs čempions, 2000. gadā sasniedzot uzvaru VI grupas bagiju klasē. Lai arī liekas, ka smago auto ēra tomēr sāk iet uz beigām, nākamā gada Baltijas kausā būs vesels bars ar labi zināmiem igauņiem, kuriem vajadzēs pretī likt ne tikai ātrumu, bet arī stabilitāti un aprēķinu!

  • Gan čempionus, gan citus labākos beidzot var apskatīt FOTO sadaļā!

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Smiltene, Tepera trase, 29.04.2018.

LAF Folkreisa Vasaras kausa 1. posms

LAF Krosa komisijas kausa 6. posms

Nolikums

Pieteikums - FR

Pieteikums - KKK

Pieteikums - Komanda

Dalībnieki - FR (18)

Dalībnieki - KKK (5+1)

Reģistrācija dal.parkā

***

Portugāle, Montalegre, 29.04.2018.

Pasaules rallijkrosa čempionāta 2. posms

Eiropas rallijkrosa čempionāta Super 1600 2. posms

Latvijas sportisti:

PČ Supercar: Jānis Baumanis

EČ Super 1600: Artis Baumanis