Autokross: Divi laimīgi veterāni

Viesturs Saukāns Galvenais redaktors
14.05.2019
19:27
Jānis Nagla un Kaspars Silenieks aizvadīja vairākas skaistas divcīņas 1600 klasē. Foto: Aigars Lapiņš

Latvijas autokrosa čempionāta pirmais posms dalībniekiem kā jebkura sporta sacensība, bija citam veiksmīga, citam sarežģīta un sāpīga. Divi braucēji, kuri pēc finiša staroja, bija 1600 neformālie līderi Jānis Nagla un Mareks Tauriņš.

Abi pēc sacīkstes mazāk līksmoja par rezultātiem, bet vairāk par to, cik labi jutušies trasē un, ka pēdējā brīdī izdevās sapulcināt 1600 klases dalībnieku sastāvu, lai varētu uzsākt čempionāta punktu krāšanu.

Svētdienas rītā 1600 klases visi seši pieteiktie un atbraukušie dalībnieki – Nagla, Tauriņš, Kaspars Silenieks, Jānis Nikels, Raivis Grigorovičs un Ģirts Kuzmanis – pulcējās uz tikšanos ar Krosa komisijas vadību, lai izspriestu, kas būtu labākais scenārijs 1600 klases nākotnē. Uzdevums, protams, ir nodrošināt, lai klasei izdotos kvalitatīvs Latvijas čempionāts. Sportisti atzīmēja, ka gatavojušies šā gada čempionātam kā 1600 klases braucēji, tāpēc pievienošanās 2000 Super klasei īsti nav viņu plānos. Tajā pašā laikā sportisti apzinās risku, ka klasē var nebūt pietiekams dalībnieku skaits, kas var sagraut čempionāta statusu. Taču 1600 pārstāvji ir pārliecināti, ka sezonas turpinājumā sportistu ieskaitei pietiks.

Nosacījumi, lai klase sezonas beigās uzzinātu Latvijas čempionu, ir vienkārši – vismaz četros no pieciem posmiem uz starta jābūt ne mazāk par sešiem dalībniekiem, bet visā čempionātā kopumā jābūt startējušiem ne mazāk par astoņiem dalībniekiem. Abos uzdevumos 1600 klase ir uz robežas, un būs, šķiet, līdz pat pēdējiem sezonas posmiem. Brenguļu sacīkste un braucēju tikšanās klātienē iedeva ļoti pozitīvu grūdienu nosacījumu izpildei.

Sacīkstē uzvaru guva Silenieks, aiz sevis atstājot Naglu un Tauriņu, kuri starpsezonā bija visredzamākie klases interešu virzītāji. Abi pēc ilgākas pauzes atgriezušies autokrosā, tāpēc viņi nav gatavi samierināties ar 1600 klases problēmām. Kad diena bija galā, abi staroja par sarežģītā perioda noslēgšanos uz pozitīvas nots.

Jānis Nagla atzīmēja, ka izbaudījis autokrosu tā īstākajā versijā: “Es esmu pilnīgā sajūsmā par šo sacensību, es izbaudīju to no pirmā brauciena līdz pēdējam. Mums klases iekšienē bija tik skaistas cīņas, sevišķi tās izdevās ar Kasparu Silenieku. Mums bija epizodes, kas varēja noslēgties ar avārijām, taču mēs abi respektējām viens otru trasē, lai arī cīnījāmies par pirmo vietu. Tas bija tik lieliski, un patīkami abiem. Kad jūti, ka visi praktiski reizē iebraucam pirmajā pagriezienā, bet kontakti ir tikai noglāstīšanas nevis sitienu līmenī, ir patīkami cīnīties. Ar dažiem izņēmumiem, šajā ziņā viss bija lieliski!”

Trase dienas gaitā piedāvāja iespēju pilnībā izbaudīt dziļas un viltīgas bedres, par ko iekšēji un brīžiem ārēji pārdzīvoja arī sacensību rīkotāju komanda, taču bija bezspēcīgi pilnībā izslēgt šo elementu no trases. Nagla šajā tēmā dod savu skatījumu: “Bedres? Nebrauc tajās! Šis ir autokross, kurā jābrauc tā, lai riteņi paliek pie mašīnas, ir jādomā, jāskatās uz ceļa un jāsaprot, kā un ko darīsi attiecīgajā pagriezienā vai situācijā. Autokross! Ir citi sporta veidi, ja gribas braukt pa galdu. Teikšu vēl vairāk – es pateicos Brenguļu autotrases rīkotājiem par paveikto darbu, jo trases segums nav salīdzināms ar to, kāds tas bija, kad pirms vairākiem gadiem pārstāju braukt krosā. Ir padarīts milzīgs darbs un trase ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Bija daudz, daudz sliktāk. Es esmu tādā sajūsmā par šo dienu!”

Mareks Tauriņš pievienojās kolēģa un nu jau praktiski komandas biedra (abiem bija kopīga nometne vienā nojumē) Naglas teiktajam: “Liels prieks, ka klasei viss izdevās. Skaidrs, ka mums jāturpina iekšēji strādāt, lai vienmēr pietiktu braucēju. Taču būs, mēs zinām tos, kuri gatavojas, mēs runājam un ceļam klasi kājās. Viegli nebūs, bet kopā jādara. Un cīņa šodien lieliska! Finālā gan Kasparam un Jānim nevarēju turēt līdzi, jo kaut kas nebija kārtībā transmisijā, tāpēc vairs neriskēju un braucu, nemokot mašīnu. Nedrīkstēju riskēt un palikt lēns problēmu dēļ, jo Jānis Nikels nebija nemaz tik tālu. Taču tas nebija galvenais, es guvu visas emocijas, kuru dēļ braucu autokrosā!”

Saruna ar abiem veterāniem, kuru ceļš autokrosā aizsākās, Naglas gadījumā 2000. gadā, Tauriņa – 2006. gadā, bija pozitīvisma pilna. Bija pilnībā redzams, ka vīri izbauda sacīksti līdz sirds dziļumiem.

Dalies ar šo ziņu
Seko Autocross.lv sociālajos tīklos
Facebook

Autocross.lv

Instagram

Autocross.lv

Twitter

@autocrosslv

Draugiem

AutocrossLv

WhatsApp

+37126579000

Telegram

t.me/autocrosslv