Pagājušajā nedēļā uz sanāksmi pulcējās LAF Krosa komisijas padome, ar mērķi atskatīties uz 2010. gada sezonu un veiktu nepieciešamās izmaiņas 2011. gada dokumentos. Tikmēr padome būtu priecīga sagaidīt arī citus priekšlikumus un idejas nākamajai sezonai. Tās jāziņo pēc iespējas ātrāk, rakstot uz autokross@laf.lv.
Latvijas autokrosa čempionāta noteikumos gaidāmas izmaiņas riepu izmantošanas noteikumos – paredzēta atgriešanās pie 2009. gada noteikumiem. Šogad veiktās izmaiņas par izmantojamo riepu zīmējumu izmēriem nenesa gaidīto rezultātu. Noteikumi faktiski nedarbojās, bet situācijās, kad jauno nosacījumu riepas tika izmantotas, no tā nebija lielas jēgas ne trašu saglabāšanas, ne skatāmības ziņā. Noteikumu izmaiņas arī neietekmēs vairumu čempionāta dalībnieku, jo iegādātās tā sauktās rallija riepas jebkurā gadījumā noderēs sausā laikā, piemēram, Priekules un Mūsas trasē. Citu dramatisku izmaiņu tehniskajos noteikumos pagaidām nav.
Kas attiecas uz sporta nolikumu, tiks piekoriģētas dažas šosezon iznirušas nianses un lielā mērā revolūcija nav paredzēta. Nopietnākās izmaiņas var skart čempionāta punktu skaitīšanas sistēmu (vēl apspriešanā) – iespējams, ka čempionāts pāries uz visām sacīkstēm, neatkarīgi no dalībnieku skaita klasēs, vienotu punktu skaitīšanu (nebūs „lielie” un „mazie” punkti). Turklāt plānotā punktu sistēma paredz kopvērtējuma punktu piešķiršanu tikai katra posma labākajiem septiņiem dalībniekiem. Iespējamā sistēma — 10-8-6-4-3-2-1 visās čempionāta klasēs un neatkarīgi no posmā startējošo skaita (ņemot vērā minimālā sportistu skaita nosacījumus, tie paliek nemainīgi).
Sistēmas plusi: Vienota punktu sistēma izslēdz iespēju manipulēt ar kopvērtējuma rezultātiem, plānojot „lielos” un „mazos” punktus katrā sacīkstē. Punktu piešķiršana top-7 sportistiem arī finālā iekļuvušajiem braucējiem liek cīnīties līdz beidzamam, jo pēdējās trīs fināla vietas kopvērtējuma punktus nenes, tātad tie ir jāizcīna. Šādā veidā mazinās pārmetumi arī par „vieglajiem punktiem”. Sezonas laikā izskanēja pārmetumi par Ģirta Zīles gadījumu pirmajā posmā Smiltenē B600 klasē, kad sportists kvalifikācijās kopumā veica pusotru apli, bet kopvērtējumā guva čempiontitulu izšķirošus deviņus punktus. Tas nav pārmetums ne sportistam, ne nolikumam, taču šādu situāciju izslēgt būtu sportiskāk.
Vēl viena no padomes sapulcē izskanējušām idejām bija censties sacensību kalendārus veidot tā, lai vismaz pēdējie posmi nesakristu ar citu sacensību ieskaitēm. Pēdējais Latvijas čempionāta posms Mūsā atsevišķos gadījumos sabojāja rezultātu sportistiem tikai tāpēc, ka kopējā cīņas sistēmā iesaistījās čempionātā neieskaitāmi dalībnieki. Protams, katrs attiecīgajā sacīkstē saņem to rezultātu, uz ko tajā dienā ir spējīgs, taču, iespējams, pēdējais posms nav tas, kurā šo principa kārti par katru cenu jāizspēlē.
LAF Krosa komisijas Padome arī nolēma 2010. gadā vienīgo LAF Sporta meistara nosaukumu no krosa puses piešķirt šā gada Open klases čempionam Jānim Kozlovskim. Priekšlikums izskanēja no padomes vadītājas Intas Ulmes, sportistam sapulcē klāt neesot. Pamatojums – šogad ievērojami mainīti LAF Sporta meistara kritēriji, kas kļuvuši ievērojami sarežģītāki. Ņemot vērā, ka Kozlovskis iepriekšējās sezonās guvis gan Baltijas kausa uzvaras, gan bijis Igaunijas čempiona godā, gan kļuvis par vairākkārtēju Latvijas čempionāta un kausa izcīņas medaļnieku un uzvarētāju, šogad sasniegtais čempiona tituls bijis pietiekami trekns punkts, lai Jānis kļūtu par sporta meistaru. Par to, vai Kozlovskim tiks piešķirts LAF Sporta meistara nosaukums, vēl jālemj LAF Prezidijam.