Autokross: Iespējami papildinājumi Latvijas čempionāta noteikumos

Viesturs Saukāns  31.10.2011 15:07 31

  Autokross, Ziņas

LAF Krosa komisijas padome pagājušās nedēļas sapulcē pieņēma vairākus priekšlikumus nākamā gada Latvijas autokrosa čempionāta nolikuma izmaiņām. Priekšlikumi, kuru, kā ierasts, nebija daudz, bija gan evolucionāri, gan pat revolucionāri.

Punktu skaitīšanas nianses

Viens no priekšlikumiem paredz, ka 2012. gada Latvijas autokrosa čempionātā kopvērtējuma punktus varētu gūt ne tikai par sasniegumiem A finālā, bet arī par labiem rezultātiem kvalifikācijas braucienos. Jaunums pirms šā gada bija A fināla pirmās starta vietas izcīnītājam piešķirts punkts Latvijas čempionāta kopvērtējumā. Viena no versijām nākamajam gadam – katra kvalifikācijas brauciena uzvarētājs saņemtu divus punktus čempionāta kopvērtējumā, bet par katru otro vietu katrā kvalifikācijā – pa vienam punktam. Tas ir, maksimums, ko viens braucējs viena posma laikā var izcīnīt, ir 21 kopvērtējuma punkts (15+2+2+2).

Šīs idejas pluss – katrs kvalifikācijas brauciens ir cīnīšanās vērts. Kā komentēja Jānis Kozlovskis: „Lielā mērā šobrīd izmantotā sistēma ļāva necīnīties trešajā kvalifikācijā, kas nav sevišķi veselīgi no skatītāju viedokļa. Ja esmu uzvarējis pirmos divus braucienus, tad trešajā varēju atļauties būt otrais un taupīt mašīnu, papildupunktu vienalga esmu vinnējis. Pie šī priekšlikuma realizēšanās man būtu pilnā sparā jābrauc visi braucieni.”

Ir gan arī mīnusi. Pirmkārt, jebkurš šis papildu elements sarežģī sporta veidu, bet sarežģītas lietas atbaida neregulāro interesentu, jo nav uzreiz uzskatāms veids, kā braucēji tiek pie kopvērtējuma punktiem. Starp citu, daudzi „paviršie līdzjutēji” novērsušies no F-1 tieši sporta sarežģīšanas dēļ, jo sadalīta kvalifikācija, KERS, nolaižamie antispārni un to noteikumi atņēmuši vienkāršību.

Otrkārt, papildpunkti sarežģī arī konkrētās sporta veida situācijas skaidrošanu medijiem, jo jāizplūst skaidrojumā, piemēram, kāpēc trešās vietas ieguvējs svētdienas vakarā pārradies mājās ar lielāku punktu skaitu nekā uzvarētājs.

Treškārt, šāda punktu skaitīšana, iespējams, uzlabotu katras sacīkstes cīņu trešajā kvalifikācijā, taču var padarīt garlaicīgāku čempionātu. Ja klasē ir kāds izteikts līderis, tad ar šo papildpunktu krāšanu viņam būtu iespēja atrauties kopvērtējumā vēl pārliecinošāk, krietni ātrāk nodrošinot čempiona titulu. Vai, kaut vai, izbojāt labu čempionāta pēdējo posmu, kad pēc kvalifikācijām A fināla notikumi vairs nav izšķiroši.

Tāpēc šis priekšlikums vēl jāvērtē, kaut kādā ziņā tas noteikti ir interesants, tomēr jāapsver, vai vēlme iegūt intrigu nenovedīs pie neveiksmīgākām matemātiskām niansēm. Priekšlikums šobrīd tiek izskatīts.

Revolūcija ar zināmu loģikas devu

Vēl viena no idejām nāca no rallijkrosa entuziastiem, kas kardināli mainītu Latvijas krosa sporta veidu vēsturi. Tiesa, visai pārliecinoši padome šo ideju noraidīja.

Priekšlikums paredzēja apvienot autokrosa un rallijkrosa cīņas vienā seriālā, ar nosaukumu, piemēram, superkross. Seriāls apvienotu, piemēram, trīs autokrosa un trīs rallijkrosa tipa sacīkstes. Šī priekšlikuma pamatideja – piesaistīt tagadējos autokrosa sportistus rallijkrosam, ar ilgtermiņa mērķi ar laiku likvidēt vieglo automobiļu autokrosu, sekojot pasaules tendencēm, kuras diktē rallijkrosu salonmašīnām, bet autokross kļūtu tikai par bagiju tipa sporta veidu cīņu arēnu.

Kaut kādā mērā ilgtermiņā šis būtu saprotams solis, jo, tik tiešām, Eiropā autokross lielākoties saistās ar bagijiem, bet salonmašīnām populārākās ir rallijkrosa cīņas. Tie paši Eiropas autokrosa un rallijkrosa čempionāti perfekti apstiprina šo teoriju.

Tomēr padomes speciālisti visai pārliecinoši noraidīja šo ideju, par iemesliem minot tehniskās atšķirības, sportiskās un finanšu nianses. Iespējams, jāpiekrīt ar viedoklim, ka sportisti, kuri grib startēt rallijkrosā, savu izvēli jau izdarījuši vai, jebkurā gadījumā, šādas izvēles iespējas tiek dotas līdz ar Latvijas rallijkrosa kausu, Baltijas kausu un NEZ sacensībām.

Paliek gan lielais jautājums – ko Latvija iesāks ar autokrosu un nīkuļojošu rallijkrosu situācijā, kad Igaunijā vieglajām automašīnām ir tikai rallijkross, bet Lietuva ir ļoti tuvu šādai situācijai.

Tas, kas ir pozitīvi – lai kā vērtēti, parādās priekšlikumi Latvijas krosa dzīves izmaiņām ar ilgtermiņa skatījumu.

Jāpiebilst gan, ka ne šie, ne jebkādi citi priekšlikumi netika iesniegti rakstiskā veidā, kas, kā gadiem ilgi ierasts, neliecina par krosa vidē esošās publikas vēlmi strauji attīstīt sporta veidu.