Autokross: Open: Astoņi mēneši izšķirošajai iespējai

Viesturs Saukāns  29.07.2015 00:18 20

Otrdien Rīgā aizvadītajā Latvijas autokrosa čempionāta Open klases dalībnieku sapulcē sportisti centās iezīmēt klases nākotni. Aizmugures piedziņas auto braucēji ir ceļā uz neatkarības atgūšanu, kas gan faktiski nozīmē pēdējo iespēju šai klasei pašnoteikties. Iznākuma risinājums nav ideāls, taču šajā situācijā cienījams.

Uzreiz jāatzīmē, ka sapulce noritēja saprātīgā gaisotnē ar visu iesaistīto vēlmi savienot sportistu intereses un autokrosa labklājību. Tiesa, sapulcē pieņemtie lēmumi nav oficiāli līdz LAF Krosa komisijas padomes apstiprinājumam un sarunām ar kaimiņvalstīm (lasi – Lietuvu). Sapulcē piedalījās gandrīz visi šobrīd aktīvie Open braucēji – Jānis Borševskis, Jānis Kozlovskis, Jānis Dreimanis, arī Borševska treneris Jānis Vorobjovs, Eduards Iesalnieks, Normunds Skribis, Ints Jeršovs un Kristaps Ašmanis, kā arī LAF Krosa komisijas vadītāja Inta Ulme, tehniskās komisijas pārstāvis Modris Volksons un Viesturs Saukāns.

Īsumā svarīgākais – Open klases/klašu izdzīvošanas plāns:

* No tagadējās Open klases plānots izveidot divas atsevišķi startējošas klases:

Open 3500: pilnpiedziņa, aizmugures piedziņa, priekšpiedziņa. Ar vai bez turbo, nemainot turbīnu restriktorus (32 mm).

Open 2500: pilnpiedziņa, aizmugures piedziņa, priekšpiedziņa. Ar vai bez turbo (lielākā turbo kubatūra – 1400 kub.m), nemainot turbīnu restriktorus (32 mm).

* Abas klases jebkurā gadījumā aizvada Baltijas autokrosa čempionātu, iespējams, ar vairāk posmiem nekā pārējām klasēm. Jāveic sarunas ar Lietuvas kolēģiem par posmu skaitu un skaita attiecību starp valstīm.

* Katra klase 2016. gadā var iegūt Latvijas čempionāta statusu, ja mēnesi pirms Latvijas čempionāta pirmā posma reāli licences izņēmuši katras klases vismaz astoņi dalībnieki.

Ja kādā klasē nav astoņu licencētu dalībnieku, klase sezonu uzsāk kausa izcīņas statusā. Open 2500 iztrūkuma gadījumā tas nozīmētu, visticamāk, pievienošanos atpakaļ lielajām mašīnām, atjaunojot šā gada formātu. Citādi klase reāli būs uzskatāma par iznīkušu.

Ja nevienā no klasēm nav astoņu licencētu dalībnieku mēnesi pirms Latvijas čempionāta starta, atgriežas šā brīža Latvijas čempionāta apvienotais formāts. Tas, kas interesanti, neliegtu vilkt atsevišķi abu klašu Baltijas čempionāta rezultātus.

Daži skaidrojumi

Ja pieņemam, ka 2016. gada Latvijas čempionāts startēs aprīļa beigās, tas nozīmē, ka astoņiem dalībniekiem katrā klasē jābūt licencētiem līdz marta beigām. Tātad abiem grupējumiem priekšā ir astoņi mēneši aktīva darba savā iekšienē, lai sevi realizētu. Interesanti, ka abu klašu pārstāvji jau sapulces noslēgumā veidoja sarakstus ar potenciālajiem dalībniekiem, un provizoriski 8+8 plāns ir īstenojams. Tiesa, šis ir brīdis, kad frāzēm „es zinu, ka tur šķūnī viens būvē!” ir jārealizējas, citādi šādas būvēšanas notiek gadiem ilgi, bet dalībnieku skaits nepalielinās.

Aizmugures piedziņas automašīnu braucējiem nākamie astoņi mēneši ir kardināli izšķiroši: šā brīža Open dalīšanās ir viņu iniciatīva, tāpēc, sevi nepierādot līdz pavasarim, līdzšinējie argumenti vēlāk nebūs svarīgi, iespēja nebūs izmantota. Tomēr, kā minēts, ir pamatotas cerības sasniegt astoņus dalībniekus (atdalīšanās no lielajām mašīnām var atgriezt trasē aizgājušos, kā arī ievest jaunus prototipus).

Praksē abas klases lielākoties atšķirsies ar to, ka Open 3500 būs kaut kas līdzīgs D-1 vai SuperCar, kurā pulcēsies „gandrīz D-1” automašīnas – Evo, Subaru, utt. Savukārt Open 2500 būs atmosfērisko motoru klase aizmugures piedziņas automašīnām un „vecajām kvatrām”. Savulaik Lietuvā šāds formāts veiksmīgi darbojās, līdz klasei ļāva pievienoties turbo automašīnām.

Pie Open klasēm parādījusies priekšpiedziņa. Šī ir iespēja krosā ienākt priekšpiedziņām ar motoriem virs 2000 kub. cm, kas līdz šim faktiski nebija iespējams, jo nebija tādas klases, kam tik liela kubatūra atbilstu. Pirmā bezdelīga varētu būt, piemēram, šīs svētdienas LAF Krosa komisijas kausā pieteiktais Armanda Pārupes Volvo S60 ar 2500 motoru. Šis varētu būt ļoti interesants pavērsiens tehnikas izvēlē un spēku samēru sajaukšanā.

Open 2500 neloģiska šķiet turbo mašīnu atstāšana. Tomēr, piemērojot koeficientu 1,7, sanāk, ka izmantotajai tehnikai jābūt ar maksimums 1400 kub. cm turbomotoru – jau atkal vieta jaunradei un iespējām.

Abas klases, cīnoties par Latvijas čempionāta statusu, talkā var ņemt arī kaimiņus, piemēram, lietuviešus, arī viņi skaitās astoņu nepieciešamo braucēju rindās. Teorētiski klases līderi var šmaukties, licencējot „mirušās dvēseles” – it kā braucējus, kuriem nav ne vēlēšanās, ne tehnikas startēt. Tomēr plāns nerealizēsies LAF Kodeksa un LAF Krosa komisijas nosacījumu dēļ. Lai klase izcīnītu čempiona titulu, sezonas laikā tajā jābūt startējušiem vismaz astoņiem dalībniekiem. Lai posms tiktu ieskaitīts Latvijas čempionāta kopvērtējumā, posmā jāstartē ne mazāk par sešiem sportistiem. Šādiem ieskaitītiem posmiem jābūt ne mazāk par četriem. Tātad čempiontitula iegūšanas barjeras ir saliktas pietiekami augstas, lai ar vienkāršu licenču pirkšanu un shēmošanu neko īsti nevarētu panākt. Ja klase dabā nebūs dzīvotspējīga, to visi pamanīs.

Pat, ja neizdosies 8+8 situācija, Baltijas ieskaite klasēm varēs notikt, sadarbojoties ar Lietuvu. Arī kaimiņos Open klase ir nonākusi situācijā, ka viena tā nevar normāli eksistēt, tāpēc paredzams, ka kaimiņu braucēji būs tikai ieinteresēti labā kopīgā seriālā. Pēdējos gados abu valstu autokrosa noteikumi ir ļoti satuvinājušies, tāpēc pat nav īpaši nekas jāmaina kopdarbam, vienīgi braucēji jānovirza uz atbilstošām klasēm.

Lielāka problēma varētu abu Open klašu Baltijas kalendārs. Skaidrs, ka Latvijas puse labprāt gribētu maksimālu posmu skaitu savās mājās, kādam no rīkotājiem nenolaupot Baltijas šovu Open klasēs. To pašu, velkot savus organizatorus, visticamāk vēlēsies arī Lietuvas puse, kas ir pašsaprotami. Tas nozīmē, ka Open klašu Baltijas čempionāts var sasniegt pat astoņus, desmit posmus. Vai tas ir realizējams?

Sapulcē visi vienbalsīgi atzina, ka Latvijas un Baltijas čempionāta Open klase šobrīd ir lieliska izrāde skatītājiem un televīzijas formātam. Tomēr objektīvi ir spriedumi, ka visi, kas nebrauc ar lielajām pilnpiedziņas mašīnām, faktiski ir statisti čempionāta līderu cīņās, turklāt pat riskē ar drošību, jo kontaktcīņās par 300 kg vieglākās mašīnas lido tālu un nevadāmi.

Un tātad, galvenais uzsaukums! Visi, kuri ir gatavi cīņām Open 2500 un Open 3500, no vārdiem un idejām pie reāliem darbiem, jo citas iespējas šīs filozofijas mašīnu braucējiem vairs var nebūt! Interesējieties, dedziet par savu sportu, viss ir tikai sportistu rokās!

  • Interesants gājiens…! Redzēsim, kas no tā sanāks!

  • mha

    Juus tur galiigi atpalikushi, ka pat vienlaarshu daliiahanu nemaakat? Cik tad ir 2500/1.7 x 1.02 ? Man sanaak 1500ccm

    • Ģirts

      Ja ir vēlēšanās izteikties, tad tas jādara korekti, un vismaz pareizi rakstīt gan būtu jāiemācās.

  • mha

    Kad iemācīsieties nomērī kubatūru arī citiem motoriem iznemot VW, tad būs vērts runāt par motoru tilpumiem un par svaru tabulas nozīmi. Šobrīd tie ir vienkārši cipari tehniskajos noteikumos, kuriem nav nekādas jēgas :)

  • Juris Bogdanovičs

    Skats no malas.
    Man gan liekas, ka autosporta, tajā skaitā krosa stratēģijai, tehniskajiem jautājumiem, klašu sadalījumam būtu vairāk jānāk no vadības, kas pašu sportistu ievēlēta, nevis no sportistiem. Viņi (sportisti) visbiežāk cenšas noteikumus un tehniskos risinājumus piemērot sev un savam esošajam auto. Savukārt, vadībai būtu jāredz plašāk un tālāk- cik perspektīva ir katra klase, cik skatāma, cik progresīva, cik liela ir vai varētu būt konkurence. Un pēdējais faktors ir tas, kur nekad nesakritīs individuāla sportista un profesionālas sporta vadības viedoklis- nereti sportists grib kausu kaut vai minimālā konkurencē vai pat bez tās. Bet vadībai būtu jādara viss, lai konkurenci (lasi- dalībnieku skaitu klasē) palielinātu un, līdz ar to, celtos arī kausa un medaļas vērtība. Un ļoti svarīgi ir domāt par skatītājiem, medijiem un vēl nedaudzajiem atlikušajiem sponsoriem, kuri grib redzēt skatāmas sacensības, pilnu starta laukumu un reālu cīņu trasē. Un, tas viss- pietiekami koncentrēti un saprātīgā laikā, nevis diennakts garumā.
    Esmu pārliecināts, ka autosporta nākotne ir , koncentrējot spēkus, nevis sadalot tos. Jau sen un, vēl jo vairāk- tagad, mana pārliecība ir, ka klašu skaits jāsamazina, autokrosa klases apvienojot, nevis jārada jaunas. Es ieteiktu: priekšpiedziņa 2000, pilnpiedziņa kā Touring Autocross (D1) ar nacionālajām īpatnībām, un Open- aizmugures piedziņa (klasika), ieskaitot VAZ. Viss! Trīs klases Latvijai un Baltijai ir vairāk, nekā pietiekami! Un katrā klasē būtu pietiekams skaits braucēju arī bez leišiem.
    Bet! Tas būtu tikai tad, ja neizdotos tas, par ko tālāk. Zinu, ka šī mana ideja tūlīt iegūs noliedzējus un niknu vārdu teicējus, bet palikšu pie sava. Redzu nākotni rallijkrosam, bet ne autokrosam. Vai nav paradokss, ka mūsu labākie braucēji startē Eiropā un pasaulē, bet, kad NEZ notiek Latvijā, skaistā trasē, civilizētos apstākļos, latviešiem nav, kas brauc! Mums pat nav sava nacionālā čempionāta, ktm! Nu, nevar visu laiku skriet pret vēju, rallijkross ir daudz perspektīvāks! Iedomāsimies, ka mūsu labākie krosisti grib braukt augstāka līmeņa sacensībās, bet nav, kur. Eiropas Touring Autocross neviens no mūsējiem nav gatavs ne tehniski, ne finansiāli. Un, būsim godīgi, šī klase jau vismaz piecus gadus neaug un neattīstās, bet gan knapi velk dzīvību. Ja nebūtu čehu, tā jau būtu mirusi. Tātad, mūsējiem atliek tikai Latvija un Lietuva, kur autokross tāpat nīkuļo. Bet rallijkrosā ir gan NEZ, gan Euro Chalenge, nerunājot nemaz par Eiropu un pasauli. Nostaļģiski atceros NEZ pirms desmit gadiem, kad tas sākās. Pirmajā īsto ārzemju posmā Somijā, Kauhajoki, bija 11 latvieši!!! Vesela futbola komanda! Kāpēc tā nevarētu būt atkal? Domāju, ka neviens krosists negrib speciāli lauzt auto pa bedrēm un dubļiem, tā vietā daudz foršāk, ātrāk un tīrāk būtu braukt rallijkrosa trasēs. Un arī lētāk, jo tehnika lūst daudz mazāk. Un braukt var arī bez slikiem, ja pieņem tādus noteikumus. Bet klases- maksimāli tuvu Eiropas tehniskajiem noteikumiem. Jāskatās uz priekšu, nevis atpakaļ!
    Daudzi teiks- bet mums taču nav trašu! Kā- nav? Mums ir 333, būs Biķernieki, gandrīz ir Jēkabpils. Bet Smiltenē un Vecpilī varētu noasfaltēt dažus nelielus posmus, izveidot džokeri, uzlabot grunts segumu un uz priekšu! Jā, tas maksās, bet neticu, ka nevar atrast tādu naudu, ja ir vēlme. Vairis Tralla var ļoti, ļoti daudz! :) Un arī Vecpils čaļi jau pierādījuši, ka ir ar ambīcijām un varēšanu. Rallijkrosa popularitāte strauji aug, un tas ir jāizmanto, un kuģis jāstūrē pareizā virzienā.
    Pēc pāris gadiem mēs varētu teikt paldies autokrosam un, lai dzīvo rallijkross!
    Ar cieņu-
    Juris Bogdanovičs.

    • Jurijs

      Kas tad notiks ar skatitājiem ja būs Rallijcross?skatītāji atri vai lēni pamazināsies jo Biļetes tak dargas ir un visi to nevares pavilkt!

    • Kristaps

      Godīgi sakot tas ir tikai un vienīgi Jūsu personīgais viedoklis, ar apšaubāmiem faktiem un utopiskām rallijkrosa fantāzijām – mans viedoklis ir, ka autokross un rallijkross turpinās attālināties viens no otra – un autokrosam galvenā nākotne ir bagiju tipa sacīkstes – paskatieties kāds ir pēdējo gadu Eiropas čempionāta dalībnieku sastāvs Bagiju klasēs! Un D1 klase vai TA klase autokrosā nekad nav bijusi top divīzija – bija Latviešu laiki, kad bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi ārzemnieki, bija krievu laiki, tagad ir čehu laiki, šī klase nekad nav bijusi daudzskaitlīga. Autokross ir bija un būs, Rallijkross ir bija un būs, un tie pārredzemā nākotnē neapvienosies un nesaplūdīs.

  • P.Ā.

    Sadalot pa klasēsm būs baigi mazs braucēju skaits konkrētajās klasēs, kā rezultātā skatītājs būs cietējs. To varētu darīt, ja Open uz katru posmu būtu pietekušies 20 braucēji…
    Neticu ka Supercar katrā posmā būs vairāk par 4 auto…
    Uzskatu, ka loģiski būtu laist kopā, kā ir šobrīd, visu likt kopvērtējumā, un organizēt atsevišķu ieskaiti ”aizmugurei” un bezturbo…

  • vsa

    sveiki. es atkal domaju ka vajag sadalit klases ta lai sportisti brauktu un ceretu uz pjedestalu. kurs piemeram ar bmw opeli vai sierru ar aizmugures piedzinu gribes braukt kopa ar micukiem un mr2? bezcerigi,nemot vera svaru,piedzinu un motora izvetojamu. manas domas ir tadas. pilnpiedzinas un vienas ass piedzinas virs 2500,viena klase. prototipi.mr2,zaz,fiero,murena lidz2500 otra klase. un tiem kuriem motors prieksa un piedzina aizmugure lidz 2500 tresa klase. tas butu godigi un piesaistitu braucejus piemeram bembistus.jo starp jauniesiem bmw ir top auto. tas ir manas domas.

  • Ģirts

    Daļēji var piekrist J.Bogdanoviča teiktajam- par perspektīvām. Autokrosa “lielvalsts” Eiropā ir Čehija, griez, kā gribi. ” Lielajā” autokrosā (EČ, piemeram) ir bagiji un pilnpiedziņas auto. Vienass piedziņa – folkreiss, citas mazbudžeta klases, protams,” dārgais gals” rallijkross. Jaudīgas vienass piedziņas masīnas uz grunts seguma trases nedod cerēto efektu- trasēs ir asi līkumi, bremzēšanās, atkal uzrāvieni, bedres rezultatā- to jau visi zin, un ir tāds teiciens” tapēc jau tas ir autokross”. Bet šeit tas ir nevietā. Rezultāts ir tāds, ka ir liels mašīnu atbirums, tehnika vienkārši netur, un skatītajiem nu galīgi nav interesanti vērot “vilcieniņu” labākajā gadījumā no 3-4 mašīnām, kur nenotiek it nekas, jo pamest savu vietu vilcieniņā manevra veikšanai automātiski nozīmē pozīcijas zaudejumu. Protrams, tie braucēji, kam ir sagatavota tehnika sodienas situacijai, un kuriem ir salīdzinoši dārgi mainīt pat auto konstrukciju, man noteikti iebildīs, bet jādomā ir par perspektīvu. Lai arī aiznākošgad būtu mači, sportisti un skatītāji. Mans piedāvajums- līdzīgi kā J.B.
    # priekspiedziņa līdz 2000cm3, ar perspektīvu pāriet uz 1600cm3 (jaudas aug. 1600 mašīna ir vieglāka, līdz ar to-potenciali mazāk ar izturību saistītu defektu);

    # klasiskā piedziņa, piemeram, līdz 2500 cm3 (motors un ātrumkārba pirms a/m šķērseniskās vidus līnijas, vismaz 4 vietīgs a/m salons pēc rūpnīcas specifikācijas);
    ja patreizējās VAZ klases braucēji būtu ar mieru, varētu pat tagad experimenta kārtā, ja kāds tāds uzrastos, palaist, lai pabrauc kopā.

    #OPEN- turbo un NA pilnpiedziņas, kā arī automašīnas ar dzinēja/pārnesumkārbas novietojumu uz/pie dzenošās ass, (priekša vai aizmugure). Ar “lieliem litriem”.Te gan pie svaru tabulas būtu japiestrāda,

    Jā, un trases pēc skandināvu parauga, ar asfaltētiem līkumiem, stabilu grunts daļu, būtu gana skaisti:). Te nu viss rallijkross.

    • Kristaps

      Dārgie Rallijkrosa fanāti, Autokrosa lielvalstis ir Vācija, Nīderlande, Francija, Čehija, tāpat Autokross ir spēcīgs un bieži spēcīgāks par Rallijkrosu Spānijā, Itālijā, Austrijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Beļģijā, Moldovā, Ungārijā, Slovākijā, Horvātijā, Kazahstānā, Šveicē u.c.
      Lūdzu nesagrozīsim vai nenoklusēsim faktus

      • Ģirts

        Ne jau tas te ir sarunas galvenā tēma. Manuprat, ir labi pavērot, kā lietas notiek citur, un paņemt labāko pieredzi.

  • HarryVanLee

    Viedokļi vienmēr dalīsies un izmaiņas katram vairāk vai mazāk sagādā šaubas par izdošanos, bet kā Viesturs minēja rakstā-šī ir trešā sezona, kurā OPEN iezīmē savas tendences AWD zīmē un ir pienācis laiks censties ko mainīt lai reanimētu RWD un tieši šīs pagaidām provizoriskās ieceres varētu nest savus augļus attiecībā par cīņām, bet ar nosacījumu,ka piepildās nosacījumi ar vismaz 8. dalībniekiem… Ja neizdosies- būs viss pa vecam-visi OPEN brauks kopā. BET- šī ir iespēja RWD klasei sagrupēties, kura ir jāizmanto!

  • HarryVanLee

    Un jāāāāā… visi lielie ,,zīmuļi,, kas uz ielām rāda ,,klasi,, ,kā arī visi,kas gudri spriež,ka vajag tā, vai šitādi- lūdzu- welcome to autocross- parādiet ko reāli paši variet! Visa autokrosa tagadne un nākotne mūsu pašu rokās! Par autokrosa NEpopularitāti- atvainojos, bet nevajag jaukt divas dažādas lietas…Piemēram Nīderlandē autokrosam ir vairaki līmeņi un katrs braucējs piedalās tur kur var atļauties. Tāpat ir Vācijā, Beļģijā, Francijā un arī Čehijā… Ieguldiet ap 2000-3000eur(tas ir kā minimums) savā auto un parādiet konkurenci un cīņu… Dzert aliņu, grauzt čipsus un gudri runāt-protams ir vieglākais ceļš
    Nekā personīga, bet vērojums…

  • Priecājos, ka sanāk diezgan aktīva diskusija. Piekrītu tiem, kas saka, ka autokross vairāk domāts bagijiem, un ne mirkli nedomāju, ka bagiju sports Eiropā ies mazumā. Bagiji ir super! Tomēr, runājot par salonauto, tieši Latvijā perspektīvas ir rallijkrosam. Nu, nav mums tik daudz to braucēju, lai dalītos krosistos un rallijkrosistos! Stratēģiski jānolemj, kuru no tiem padarīt par primāro un tālākā perspektīvā- par vienīgo. Es balsoju par rallijkrosu! Ja kas, arī folkreiss ir tuvāks rallijkrosam, nekā autokrosam. Un folkreiss varētu būtu kā rallijkrosa otrā līga. Pieminētās valstis, kur autokross ir populārs, tomēr, būtiski atšķiras no Latvijas kaut vai iedzīvotāju ziņā, tur vietas un braucēju pietiek abiem krosa paveidiem. Savukārt, runājot par vērā ņemamiem starptautiskiem sasniegumiem autokrosā, bez autokrosa lielvalstīm, laikam, tikai Krievijai kaut kas ir sanācis, un arī tas- jau pagātnē. Mums jāņem vērā mūsu ģeogrāfiskais novietojums un tradīcijas tuvākajās valstīs, un vislabākais piemērs un visciešākie sakari mums ir ar Skandināviju. Un tieši tāpēc arī dažu nopeltais NEZ tika radīts, lai tajā ietilpstošo valstu un, pirmkārt, Latvijas sportistiem būtu iespējas izrauties ārpus dzimtenes un samēroties spēkiem ar citiem. Diemžēl, autokrosa Skandināvijā nav, līdz ar to, mūsu braucējiem ir tikai viena iespēja- rallijkross, ja gribas ko vairāk par dažām Latvijas trasēm. Un vēl- diemžēl, mums vairs nav Eiropas autokrosa posma, bet tā vietā būs pasaules čempionāts rallijkrosā. Arī NEZ rallijkross būs. Svaru kausi pārliecinoši sveras rallijkrosa prestiža un popularitātes virzienā! Manuprāt, katram, sevi cienošam autosportistam ir jātiecas uz augstākām virsotnēm, vai, vismaz, jāsapņo par tām! Un, sliktākajā gadījumā, kaut vai reizi gadā, savās mājās, izbaudīt to lielisko sajūtu, ko dod startēšana starptautiskās sacensībās. Arī skatītāji nāk atbalstīt savējos, un visvairāk, tieši tādos mačos. Atcerieties lielisko atmosfēru, kāda šogad bija Rīgā spīdvejā, kad visi kā traki fanoja par mūsējiem! Un arī sponsori būs reālāk iegūstami, ja redzēs, kam tas viss.
    Ir pienācis īstais laiks spert radikālus soļus. Pastāvēs tikai tas, kas mainīsies!

    • Juri – baumo, ka mums nākamgad atkal būs arī Eiropas autokrosa čempionāta posms… :)

    • HarryVanLee

      Nav iebildumu pret rallijkrosu, bet tikai tapēc, ka rallijkross ir populāraks- nav korekti norakt autokrosu… LV salīdzināt ar skandināvu valstīm vai eiropu nav korekti, jo ekonomiskā situācija nav diezcik uzlabojusies un nevar konkurēt ar eiropas iespejām, līdz ar to ir janovertē to kas ir un autokross ir pasakums ar zemākam izmaksām nekā rallijkross. Katrs savu disciplīnu izvēlas pēc iespējam, ko var atļauties, tāpec ir nekorekti noniecinat to kas ir patreiz… Bez šaubām Reiņa un Jāņa panākumi pasaules un eiropas rallijkrosā ceļ katra autosporta fana lepnumu un apziņu, bet to nevar noniecināt un degradēt autokrosu- galu galā viņi ir nākuši no autokrosa… Tāpēc jāpriecajas par to kas ir un ne velti Krosa komisija strādā lai visu noturētu…Viss ir relatīvi- nebūs dalībnieki krosā, nebūs arī rallijkrosā.

      • Ģirts

        Autokrosu neviens negrib norakt!(tfu tfu tfu par krieso plecu!!!!!). Par izmaksām- nepiekrītu, ka rallijkross būtu stipri dārgāks. Patiesībā- tehniku lauž un sit krietni mazāk, bet ātrumi- lielāki.

        • HarryVanLee

          …ja šķiet,ka rallijkross nav “daudz” dārgāks-tad uz priekšu- pēc Tevis… braukšu rallijkrosā ;)

  • Kristaps

    Man patīk ģeogrāfijas piesaukšana Rallijkrosa attīstīšanas vārdā – bet reāli tagad bez robežām, man ,ātrāk un lētāk ir aizbraukt uz Čehijas čempionātu Autokrosā, nevis pāri Jūrai. Sportisti tāpat darīs kā grib – gribēs brauks autokrosā, gribēs brauks rallijkrosā, bet kā jau rakstīju – šīs disciplīnas viena no otras attālinās – piemēram nākamā gada Pasaules čempionāts Biķerniekos – ja pareizi saprotu tur tikai džokeris būs ar grunti – kas man liekas ļoti ļoti dīvaini kā autokrosa pārstāvim….

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Vecpils, Vecpils autotrase, 21.07.2018. Latvijas autokrosa čempionāts, 3. posms Nolikums LČ Nolikums FR-Kom Pieteikuma veidlapa LČ Pieteikuma veidlapa FR-Kom Dalībnieki LČ (21) FR Komandas (2)