Autokross: Publicēts 2011. gada Latvijas čempionāta nolikums

Viesturs Saukāns  02.03.2011 12:51 3

LAF Krosa komisijas padome pagājušajā nedēļā apstiprināja un publicēja 2011. gada Latvijas autokrosa čempionāta nolikumu. Lai arī dokuments, salīdzinājumā ar iepriekšējām sezonām, nav revolucionārs, tajā iekļautas vairākas interesantas nianses.

Pirmkārt, jāņem vērā, ka jaunais nolikums ir saistošs ne tikai vieglo automašīnu, bet arī B600 bagiju D-12 smago automašīnu Latvijas čempionātam, lai arī šo seriālu kalendāri atšķras.

Open arī pilnpiedziņa

Ja par automašīnu klasēm, tad vienīgās izmaiņas skar Open kategoriju, kurai pievienojusies pilnpiedziņas automašīnu klase. Pagaidām tehniskā komisija vēl precizē, kādām, ar kādu minimālo svaru un citiem nosacījumiem pilnpiedziņa startē Open klases ietvaros. Tāpat joprojām neizspriests ir jautājums, vai šīs mašīnas saņems oficiālu Latvijas čempionāta ieskaiti. Zināms, ka dažs no potenciālajiem dalībniekiem visai stingri pastāv uz pilnpiedziņas vērtēšanu čempionātā, pretējā gadījumā neesot jēgas startēt. Tomēr piesardzīgākā puse uzskata, ka 2011. gadu būtu nepieciešams aizvadīt kā pārbaudes sezonu un pilnpiedziņām punktus vēl neskaitīt.

Pieteikuma sūtīšana vairs nav joks

Viens no interesantākajiem un arī taisnīgākajiem no skatītāju un preses viedokļa punktiem ir pieteikumu termiņa ievērošanas nepieciešamība. Nolikumā, kā līdz šim, sacīts, ka pieteikumi pirms čempionāta posmiem jāsūta ne vēlāk kā piecas dienas pirms sacīkstes. Jaunie noteikumi paredz, ka sportisti, kuri šo termiņu nokavēs, būs izslēgti no laika kontroles braucieniem. Tas nozīmē, ka pie tālākās sacīkstes kavējušais dalībnieks, kā paredz nolikums, var tikt tikai ar komisāra lēmumu. Tā kā „visi esam cilvēki”, tad komisārs parasti pielaiž dalībnieku pie starta. Taču, ja šādas situācijas sportistam sāks kļūt regulāras, kādam sacīkste teorētiski var beigties jau ar brīvajiem treniņiem.

Šīs izmaiņas nepieciešamas tāpēc, ka līdzšinējā pieteikumu saņemšanas prakse parādījusi, ka regulāri ir dalībnieki, kuri ir visai brīvi uzskatos par sacensību dokumentācijas ievērošanu. Tas nav īsti zolīdi ne pret konkurentiem, kuri pieteikušies laicīgi, ne pret rīkotājiem, ne pret skatītājiem un mediju pārstāvjiem un visi šie elementi ir autokrosam ir ļoti svarīgi, tāpēc par tiem jārūpējas.

Pastāv iespēja ar īpašiem lēmumiem sodīt arī tos sportistus, kuri ir atsūtījuši pieteikumus, taču neierodas uz sacīksti, par to iepriekš nebrīdinot. Iespējams, populārākais sods varētu būt tas pats liegums startēt laika kontrolē nākamajā sacīkstē, kurā sportists tomēr uzrodas.

Falšstarta likme palielināta

Nelielas izmaiņas kvalifikācijas braucienos par pāragra starta sodiem – ja pērn tika ieviests desmit sekunžu sods par pāragru startu, tad šogad sods palielināts līdz 15 sekundēm. Tas tāpēc, ka praksē pierādījās, ka „īpaši laicīgi” startējot iespējams arī dzēst šo desmit sekunžu sodu. Pērn Priekulē tas izdevās Jānim Spīķim, kurš pēc pāragra starta prata izveidot vairāk nekā desmit sekunžu pārsvaru pār sekotājiem. Atceroties šo braucienu un tā aizvadīšanu uz riska robežas, 15 sekundes diez vai būtu realizējams pārsvars. Protams, būtu interesanti redzēt centienos pierādīt pretējo!

12 vienā startā

Palielināts vienā braucienā startējušo skaita maksimums – šobrīd jebkurā dienas braucienā ar kopēju startu trasē varēs doties 12 dalībnieki. Tajā skaitā arī finālā.

Nolikumā meklēts risinājums arī klašu apvienošanas sakarā. Tā kā neviena no klasēm īpaši uz apvienošanos neraujas, bet dalībnieku skaits atsevišķos gadījumos var izrādīties nepatīkami zems, situācijas iekļautas nolikumā. Šogad, ja vismaz divās viena principa (vieglo automašīnu) klasēs ir gatavi startēt pieci vai mazāk dalībnieki, klases tiek apvienotas kvalifikācijas braucienos. Finālā gan paredzēts šo klašu atsevišķs starts, lai gan šis elements lielā mērā paliks uz attiecīgās sacīkstes vadības pleciem.

Diskusija turpinās

Atsevišķi krosa eksperti regulāri aicina jau pirms čempionāta apvienot visas vieglo automašīnu klases kopīgā čempionātā. Tomēr prakse to šobrīd neļauj izdarīt. Pirmkārt, jau pērn 1600 klase bija kuplākā seriālā, bet ir pamats domāt, ka šogad tā varētu uzziedēt vēl nedaudz krāšņāk, tāpēc tās pievienošana nomināli spēcīgākajām kategorijām būtu šīs klases izaugsmes apturēšana. Kategorija tomēr līdz šim kalpo kā jauno braucēju ienākšanas klase, tāpēc šos jaunpienācējus nolikt uz viena zara ar, piemēram, Open klasē atļautajām pilnpiedziņām būtu skarba rakstura pārbaude un diez vai sevišķi motivējošs elements.

Arī Autocross.lv 2009. gadā cītīgi aizstāvēja ideju apvienot salīdzinoši līdzvērtīgās 2000 Super un Open kategorijas. Taču tā gada pirmais posms, kur šis eksperiments tika aizvadīts, apliecināja, ka salikt vienā maisā kaķus ar zaķiem nebija jēgas – lai arī nosaukumi līdzīgi, tas tomēr nav viens un tas pats dzīvnieks. Sacīkste bija skatāma tikai tik tālu, cik, pēc aizmugures piedziņas prototipiem uzvarēta starta 2000 Super klases līderis Spīķis centās tos apdzīt, noraujot visus ceļā sastaptos mašīnu buferus, savējos ieskaitot. Turklāt neapstiprinās arī matemātiskā patiesība, ka 5+5 ir desmit. Apvienojot klases jau šobrīd ir skaidri tie uzvārdi, kuri katrs savas klases iekšienē neredz jēgu iziet uz viena starta ar citas klases braucējiem. Līdz ar to no klasēm ar to pašu niecīgo piecu dalībnieku sastāvu mēs iegūsim vienu klasi ar, piemēram, septiņiem startētājiem. Šova nav, dalībniekus zaudējam… Ja tas viss nebūtu piedzīvots praksē, uz papīra klašu apvienošana, protams, šķiet lieliska ideja.

Citi punkti

Vēl viens disciplinējošs elements – par sportistu izbraukšanu uz starta: dalībniekiem katrā nākamajā startā jāierodas pirmsstarta zonā iepriekšējā brauciena laikā un ne vēlāk, pretējā gadījumā braucējam starts tiek liegts. Protams, pirmā brauciena dalībniekiem pēc pārtraukumiem izbraukšanas laiku nosaka galvenais tiesnesis.

Nedaudz pamainīta punktu skaitīšanas sistēma kvalifikācijās. Saglabājot līdzšinējo sistēmu nospriests, ka par braucienā veiktiem mazāk nekā diviem apļiem tiek piešķirti 12 punkti, par nestartēšanu – 20 punkti, par izslēgšanu no brauciena – 25 punkti. Kvalifikācijas laikā, lai kvalificētos finālam, sportists nedrīkst savākt vairāk par 39 punktiem. Tas nozīmē, ka minimālā programma, lai kvalificētos finālam ir viena nestartēšana + viena izstāšanās pirmo divu apļu laikā + septītā vieta (20+12+7=39). Ar šādu sniegumu dalībnieks vēl tiek pie starta A vai B finālā. Turklāt nolikumā atrunāts, ka tikai A fināla dalībnieki iegūst čempionāta ieskaites punktus. Šī sistēma mainījusies, jo šogad ieviesta jauna punktu tabula: par uzvaru sportists saņems 15 punktus, par sekojošajām vietām 12-10-8-6-5-4-3-2-1. Tātad, A finālā uz starta var iziet 12 dalībnieki, bet punktus, pat visiem finišējot, saņem pirmie desmit. Tas nozīmē, ka kopvērtējuma punktu sasniegšana būs nopietns uzdevums un dāvanas netiks pasniegtas. Paliek spēkā arī viens kopvērtējuma punkts par izcīnītu A fināla pirmo starta vietu.

Citu kardinālu izmaiņu nav, taču sportistiem, protams, nolikums jebkurā gadījumā jāzina no galvas, tātad izlasīt jauno versiju vajadzētu!

  • Kristaps

    Protams, ka pilnpiedziņa arī jāvērtē čempionātā!
    Cik ir potenciālo dalībnieku ar kvatrām? Kāda tehnika viņu rīcībā?
    Par klašu apvienošanu-
    Droši vien esmu palaidis garām, bet 2005. gadā čempionātā braucieni tika aizvadīti pēc NEZ rallijkrosa shēmas – visi kopā kvalifikācijā sadalīti grupās pēc spēku samēriem mēģina uzrādīt ātrāko laiku – no skatītāju viedokļa likās interesanti – vairāk un sīvākas cīņas trasē. Bet problēma – daži no fināliem varētu izvērsties par dienas neiteresantāko braucienu! :-D
    Kā tad šis projekts beidzās (ar 8 iem dalībniekiem uz starta)???

  • Patriots

    Protams, zināmi uzlabojumi nolikumā manāmi. Tomēr, šīs izmaiņas nav būtiskas autokrosa labā kopumā. Viss ir pakārtots tikai sportistu kaprīzēm – ka tikai kāds nepaliek dusmīgs un nepaliek bez kausa vai medaļas. Bet kas domā par skatītājiem, sponsoriem, medijiem? Vai skatītāju sarūkošais skaits un intereses zudums no sponsoriem un medijiem nav pamanīts? Kas domās par autokrosa prestižu? Vai esam samierinājušies ar krosa pabērna lomu attiecībā pret ralliju? Un autokross kā prece no marketinga viedokļa? Skumji atzīt, bet tā ir stagnācija. Bet pēc tās seko nākamā fāze…

    • no malas

      ..”Un autokross kā prece no marketinga viedokļa?”..
      var jau būt, ka baigi kļūdos, bet par rallija marketingu (skatītajiem, sponsoriem) pirmkārt domā un dara rallija orgi un nevis komisija, kas tad traucē krosā rīkoties līdzīgi? protams, ja vienīgais arguments par labu krutai trasei ir perfekti uzspdrināts aplis, atstājot dubļos visu pārējo, neskaitot uz paura krītosus kieģelus no totāli nolaisto a/sporta kompleksu sienām, tad tur arī par sportistam lidzatbraukušajiem 5 faniem orgam aiz sajūsmas no biksēm jālec ārā.

      ..” Vai esam samierinājušies ar krosa pabērna lomu attiecībā pret ralliju?” .. pie šādas kategoriski paustas attieksmes (mēs labie, bet nožēlojamie autokrosisti un viņi rallisti, maitas, krutie) arī turpmāk būs jāsamierinās ar savu vietu.. neviens, izņemot pašus, pabērnu lomā krosistus nav ielicis.

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Autocross.lv radošā pauze uz nenoteiktu laiku ***