Autokross/Rallijkross/ Folkreiss: Kā izvairīties no sastrēguma?

Viesturs Saukāns  27.03.2020 09:48 2

  Autokross, Folkreiss, Rallijkross, Ziņas

Mēs zinām, ko mēs gribam! Bet jāgaida...

Skaidrs, ka šobrīd Latvijā, Eiropā un pasaulē visi gaida pēc iespējas ātrāku vīrusa situācijas atrisināšanos. Tikai tad varēsim ķerties pie normālas dzīves, tajā skaitā kultūras, sporta, arī autosporta sacensību aizvadīšanas. Taču mūsu gadījumā briest problēma – ko darīt ar sacensību kalendāru?

Šobrīd nacionālais krosa tipa sacensību kalendārs vēl stāv kā klints, jo līdz šim sezonas sākums bija salīdzinoši tālu no šodienas. Pašlaik “kritušas” tikai divas sacīkstes – Smiltenes Folkreiss un Krosa komisijas kauss aprīļa beigās un rallijkrosa Motoru sporta festivāls Biķerniekos maija sākumā. Taču ir visai skaidrs, ka nebūs iespējams izvairīties no daudz plašākām sacensību kalendāra pārbīdēm. Smiltene un Biķernieki iebīdīti vasaras vidū, viens jūnijā, otrs jūlijā. Taču, kas notiks tad, kad būs jāpārceļ visas maija un jūnija aktivitātes?

Negribas sēt paniku un depresiju, taču epidemiologi un infektologi neslēpj, ka ārkārtējā situācija pēc 14. aprīļa tiks pagarināta, jau kuluāros dzirdēts datums – 15. maijs, vienu dienu pirms Latvijas čempionāta posma Brenguļos. It kā pat tīri izdevīgi – ārkārtas stāvokļa laikā rīkotājs sacīksti sarīkot var, bet 16. maijā, kad aizliegumi atcelti, visi laimīgi dodas Brenguļu virzienā, tieši trases malā noslēdzot ilgo pašizolēšanos. Taču, ja 15. maija vakarā ir lēmums, ka ārkārtas situācija vēl jāpagarina? Turklāt, vai būtu pareizi tik principiāli izmantot stāvokļa atcelšanu. Sanāks kā ar FIA sēdekļa homologāciju, kura vienā dienā der, nākamajā neder – diez vai būs tā, ka 15. maijā visi būs slimi, bet 16. maijā visu būs veseli.

Arvien vairāk tiek runāts, ka ātrāk par vasaras vidu vai pat otru pusi diez vai kaut kas līdzināsies normālai dzīvei. Ja vispār pēc šī civilizācijas kūleņa kaut kas būs kā agrāk. Un te sākas nopietnas problēmas sacensību kalendāram. Ja sacensības vienkārši pa vienai turpina mest tālāk uz priekšu, tas līdzinātos grāvja rakšanai, visas smiltis berot kaut kur tālāk sev priekšā. Taču vienā brīdī būs jārok arī tā lielā, samestā kaudze, lai varētu izrakt arī paredzēto grāvja galu. Un tas būs daudz smagāk un varbūt pat neiespējami, jo daudzās smiltis birs un rakšana nebūs iespējama.

Vieglākais, ko šobrīd varu izdarīt, ir vadīties pēc principa “paturi manu alu, skaties kā vajag!” un pamācīt dzīvot. Respektīvi, kā es risinātu kalendāra situāciju?

Tuvāko pāris nedēļu laikā vēl jāpavēro situācija – varbūt notiek brīnums, vīruss noplok un situāciju var izstūrēt bez lieliem sarežģījumiem. Ja tomēr situācija ir slikta (Latvijā vēl lielā saslimšanu krīze esot tikai priekšā – infektologi, epidemiologi), es novilktu kalendārā treknu līniju, kad, manuprāt, viss tomēr varētu nomierināties. Pieņemsim, labākajā gadījumā, 1. jūlijs. Otru līniju es novilktu gada beigu daļā, atrodot pēdējo klimatisko punktu, kad vispār vēl var cerēt uz puslīdz ciešamu sacensību aizvadīšanu. Latvijā vēl oktobrī var sarīkot krosa sacensības, ja paveicas ar atvasaru, tad pat ļoti labas. Novembrī vairs nē, tad lietavas visu izmērcē un trases tiek iznīcinātas. Tātad, otra svītra ir zem 31. oktobra. Iegūstam četrus mēnešus. Un starp šīm divām līnijām nevis mest iekšā maija un jūnija sacensības, bet gan vienkārši izveidot nepieciešamo kalendāru pilnībā no jauna. Tas, protams, neizslēdz arī dažu vai pat visu līdz šim paredzēto sacensību datumu saglabāšanos.

Lai būtu notikuši nacionālie čempionāti autokrosā un rallijkrosā, jānotiek vismaz četriem posmiem. Šā brīža sacensību rīkotāji iesniedz visus iespējamos datumus laikā no jūlija līdz oktobrim, kuros varētu notikt viņu posmi. Kombinējam, iegūstam pamata seriālu kalendārus. Folkreiss un Krosa komisijas kauss ar paredzētajiem septiņiem posmiem droši vien nerealizēsies, sacensību būs mazāk. Daļu pievienojam čempionāta posmiem, kas jau šobrīd tiek darīts Pilskalnos, Vecpilī, Mūsā, tad vēl vienu, divas sacensības un viss ir noticis. Principā pietiek ar astoņām, deviņām nedēļas nogalēm 16 nedēļu laikā un darīts – nacionālie seriāli ir notikuši, Folkreiss ir pabraucis, sezona ir izdevusies.

BET! Ir neskaitāmi faktori, kas visu šo vienkāršību sagrauj. Pat, ja kāds no šā brīža rīkotājiem nevar piedāvāt elastību, paliekot tikai pie viena datuma, kurā posmu nevar sarīkot – paldies, tiekamies nākamgad, tā nebūtu problēma.

Pēc visa spriežot cietīs arī Eiropas autokrosa čempionāta sezonas sākums, kurā, smejies vai raudi, ir arī Latvijas un Lietuvas posmi. Tātad, lai tie notiktu, arī tiem ir jāparedz vieta minētajā laika periodā. Jau šobrīd pārceltā Smiltenes sacīkste trāpa tieši uz Vilkiču EČ posmu, kas būtu maza bēda šajos apstākļos no korektuma viedokļa, taču ir bēda tiesnešu ziņā – Lietuvas sacīksti tiesā mūsējie. Tā varētu būt bēda arī skatītāju ziņā, jo līdzjutējam izvēle starp Eiropu Vilkičos un Folkreisu Smiltenē varētu būt visai sarežģīta.

Tātad, ar abiem Eiropas posmiem mums vajag jau 11 nedēļas nogales. Pasaules rallijkross – izšķaidīts kalendārs jau šobrīd. Tas tiešā veidā mums uz vietas neko nemaina, taču kalendārā ir arī Latvijas posms, kura laikā nekas cits notikt nevar. Mums vajag jau 12 nedēļas nogales.

Nākamā problēma – visi iespējamiem Baltijas kausu posmi un NEZ Baltijas rallijkrosa un kroskartu sacensības. Nebūtu jau bēda Latvijas posmus pielikt klāt jebkurai no mūsu paredzētajām sacensībām, un lieta darīta. Taču jāņem vērā, ka līdzīgas kalendāru kaujas notiek arī Igaunijā un Lietuvā, par ziemeļvalstīm nerunājot. Nevar ieplānot Baltijas bagiju posmu Pilskalnos, ja tajā dienā Pluņģē notiek Lietuvas čempionāta posms. Nevar Biķerniekos ieplānot NEZ Baltijas rallijkrosu, ja tajā dienā Elvā notiek Igaunijas un Vilkičos Lietuvas rallijkross. Nu, var, bet tas nav korekti, godīgi, arī jēgas maz no šādiem formāliem posmiem.

Varētu teikt – krīzes gads, iztiekam bez Baltijas? Taču tādā veidā tiek nolaupīta sezona veselam lērumam braucēju – bagijos, smagajos auto, Open 4500… Arī īsti nav risinājums.

Kalendāra izveide, kad vēl biju Krosa komisijas padomes rindās, allaž bija viens no sarežģītākajiem procesiem starpsezonā, jo ir tik daudz faktoru, ar kuriem jārēķinās. Ne velti arī šogad Baltijas kalendāri parādījās pēdējā brīdī – tas tāpēc, ka bija jāapkopo visu Baltijas valstu kalendāru iespējas.

Vēl briesmīgāk klājās laikos, kad valstī vēl bija tāds sporta veids kā rallijs – federācija uzskatīja, ka rallija laikā Latvijā citas sacensības nedrīkst notikt. Nez kāpēc. Bet tas cits stāsts. Tātad bija jāsagaida rallija kalendārs, bija jāsagaida Eiropas autokrosa kalendārs (lai zinātu, kad tieši ir Latvijas posms), arī pasaules rallijkrosa kalendārs (Latvijas posms), NEZ rallijkrosa kalendārs, Baltijas posmiem arī Lietuvas un Igaunijas kalendārs. Iedomājieties, kādreiz skatījāmies pat Positivus, pasaules motokrosa Latvijas posmu, zvejnieksvētku un pat kapu svētku datumus, lai plānotu sacīkstes!

Starp citu, viena no F1 versijām ir šo sezonu ielaist nākamā gada pirmajos mēnešos – ziemā pasaules otrā pusē (ja zeme nav plakana, gadījumā) ir vasara, mierīgi var braukt. Latvijas autokross un rallijkross arī varētu pārmigrēt pāri Jaunajam gadam, turklāt pat ne ziemas režīmā. Ar šādu ziemu, kā šogad, Biķerniekos rallijkross varēja notikt jau februārī. Savukārt krosam, piemēram, 2021. gada aprīlī Smiltenē varētu notikt priekšpēdējais, maijā Brenguļos – pēdējais posms. Un jūlijā, sākot ar Pilskalniem, sākt 2021. gada čempionātu. Šķiet traki, bet kāpēc ne?

Vēl ir versija vienā nedēļas nogalē aizvadīt divus posmus, piemēram, sestdien vienu, svētdien otru. Briesmīgi pret sportistiem, bet apstākļi visiem vienādi. Un, ja uzdevums ir noskaidrot sezonas labāko, tad kur nu vēl spožākā veidā, kā iedodot šādu dubultu slodzi komandai un mašīnai.

Un ir vēl viena potenciāla problēma: ja nu pienāk jūnija vidus, un mēs saprotam, ka pirmā svītra 1. jūlijā ir novilkta pārāk optimistiski? Ja nu svītra jābīda uz 1. augustu?

Visam iepriekš minētajam ir cita alternatīva – to nedarīt. Neiespringt, neeksperimentēt, neriskēt. Vai tas mūs visus padarītu par labākiem cilvēkiem, sportistiem, entuziastiem? Nē. Vairāki filozofi un domātāji šo krīzi uzskata par cilvēces iespēju restartēties kā dabīgām, dabas būtnēm, ar savām dabas dotajām domām, nevis biržu indeksiem, degvielas cenām, investīciju rādījumiem un eksporta skaitļiem. Šķiet, krosa kalendāra sastādīšana varētu būt viens no interesantākajiem “jaunā cilvēka” uzdevumiem!

Tik tiešām, no sirds jānovēl padomei un organizatoriem izslīdēt no situācijas pēc iespējas vieglāk. Ja tiešām būs skaidrs, ka maijs un jūnijs ir jānoraksta zaudējumos, uzdevums būs ļoti smags.