Autokross/Rallijkross: Kādas izredzes (Super) 1600 klasēm?

Viesturs Saukāns  28.06.2020 16:05 0

  Autokross, Rallijkross, Ziņas

2019. gadā gan autokrosa, gan rallijkrosa 1600 klase sapulcināja čempionāta ieskaitei nepieciešamo braucēju daudzumu

Pēdējo gadu bēdu brāļi gan autokrosa, gan rallijkrosa Latvijas čempionātā ir abas 1600 klases, jo abas balansē uz robežas ar dalībnieku kvorumu. Šogad minimālais braucēju skaits posmā, lai klase saņemtu čempionāta punktus, palielināts no sešiem līdz septiņiem braucējiem. Vai autokrosa 1600 un rallijkrosa Super 1600 izdzīvos?

Atsevišķi šo klašu braucēji vairāk vai mazāk regulāri cenšas uzturēt možu garu kolektīva iekšienē, cenšoties uz pirmo posmu sapulcēt vajadzīgo braucēju skaitu. Tiek saglabāts optimisms, lai gan klases cieš arī acīmredzamus zaudējumus. Piemēram, autokrosā uz 2000 Super pārgājis Mareks Tauriņš, noprotams, ka zaudēts vicečempions Kaspars Silenieks. Rallijkrosā, līdz ar Lielbritānijas čempionāta plāniem, visai droši, ka nestartēs Roberts Vītols. Abas klases varētu būt zaudējušas Ediju Ošu, kurš rallijkrosā gatavojas debijai Supercar, bet autokrosā runā par viņa pāreju uz 2000 Super. Tajā pašā laikā ir arī ieguvumi – autokrosa 1600 klasē atgriežas Arnis Odiņš, rallijkrosā uz Super 1600 no Touringcar pārgājis Juris Narubins… Īsāk sakot, klasisks starpsezonu karuselis, kur informācija balstās ne tikai uz konkrētiem braucēju paziņojumiem, bet arī pieņēmumiem, pārpratumiem un baumām.

Odiņa atgriešanās krosā ar VAZ priekšpiedziņas auto būtu labs ieguvumus 1600 klasei. Par to, vai viņa klasē pietiks braucēju, Arnis saka: “Mums iekšienē sanāk bez maz pilns starta laukums, taču mēs visu šo gadu laikā zinām, ko nozīmē plāni un pieņēmumi starpsezonā, un kas notiek pirmajā tikšanās reizē. Domāju, ka krosa 1600 klases liktenis izšķirsies, ātrākais, pēc pieteikumu termiņa beigām, vai kā pērn – sacensību rītā.”

Pagājušajā gadā autokrosa 1600 klase daudzu domās jau bija pievienota 2000 Super, jo kvorums nešķita reāls. Tomēr vīri labi pastrādāja, uz pirmo posmu Brenguļos ierodoties sešu braucēju sastāvā. Klases pārstāvji deva solījumu, ka nepieļaus izšķirošo kļūdu, kas likvidētu klasei čempionāta ieskaiti. Visas sezonas laikā kvorums bija, tituls tika izspēlēts. Šķiet, šogad scenārijs praksē būs līdzīgs – klase nav likvidēta, bet kļūdīties nedrīkst. Labi – vienu reizi drīkst, jo čempionātā ir pieci posmi, bet ieskaitei jābūt četros, lai būtu noticis čempionāts.

Līdzīgi arī rallijkrosā, bet te gan līdz vienai kļūdai – sezonā paredzēti četri posmi, kā vienā nav kvoruma, tā klase sezonu čempionāta kontekstā ir finišējusi. Septiņi latvieši Super 1600 klasē? Šķiet ne sevišķi iespējams, jo vairāk tāpēc, ka Roberta Vītola mašīna no jūlija vidus dzīvos Lielbritānijā. Taču rallijkrosā glābēji varētu būt ārvalstu sportisti. Līdz ar riepu noteikumu izmaiņām čempionāts kļuvis pievilcīgs kaimiņvalstu braucējiem. Pēc nedēļas Biķerniekos startē čempionāts, klasē pieteikti astoņi braucēji, no kuriem trīs ir latvieši (Odiņš, Narubins, Juris Spīķis), pārējie – igauņi. Jā, nākamajā dienā startē NEZ Baltijas čempionāts, var pieņemt, ka igauņi ieradīsies tikai tāpēc. Tomēr rallijkrosa rīkotājs Jānis Bergs ir gana drošs par gandrīz visiem posmiem: “Šobrīd prognozēju, ka Super 1600 klasē viss būs kārtībā trijos no četriem posmiem, jo visur varēsim strādāt ar Igaunijas un Lietuvas braucējiem. Šajā ziņā mani uztrauc Biržu posms, taču arī uz to ir varianti.”

Biržu sacīkste ir “bīstama”, jo tajā pašā dienā notiek Igaunijas čempionāta posms Misso. Diez vai būs daudz igauņu, kuri būtu gatavi nestartēt savās mājās, lai varētu aizbraukt uz Jēkabpils puses Biržiem.

Rezumējums – kā vienmēr, starpsezonā ir daudz cerību un pārskaitītu uzvārdu. Taču atlikušās dienas un nedēļas līdz čempionātu startam prasīs izšķirošo mobilizāciju klašu iekšienē. Tomēr tāpat ir skaidrs, ka neviena no klasēm nav likvidēta – tās var likvidēt tikai paši braucēji, nestājoties uz starta. Viena no krosa klasiskākajām frāzēm: “neesmu pieteicies, jo citi nav pieteikušies, izskatās, ka nekas nebūs.” Un tā pasaka katrs, kurš nav pieteicies…

Vēl viena klasiska krosa frāze, vai prātula ir, ka “LAFs nav nodrošinājis, ka klasē ir braucēji un grib klasi iznīcināt.” Tomēr jāņem vērā, ka nevienā akmenī nav kalts, ka kādai klasei ir jābūt tikai būšanas pēc. Loģika pretēja: nevis “ir klase, meklējam braucējus!”, bet gan – “ir konkrēts braucēju pulks ar līdzīgām mašīnām, tātad varētu veidot attiecīgu klasi.” Šo loģiku krosa vēsturē bieži jaukuši jaunu klašu virzītāji, pieprasot statusu klasēm, kuru dabā nav, vai tās vēl tikai veidojas. Braucēju grupai ir jāizveidojas, jānostabilizējas, sevi jāpierāda kā pastāvīgu lielumu, un tikai tad var sākt svaidīties ar čempionāta statusu – valsts augstāko titulu nacionālajā sportā.

Tas pats attiecas arī uz esošajām klasēm: pēc būtības, federācijai nav svarīgi, kā klase saucas – 1600, 1700 vai 1300. Ja kādā no šīm tehniskajām robežām ir labs dalībnieku sastāvs, braucam! Ja 1600 klase netiek galā ar sastāvu, tad varbūt tas ir veids, kā stiprināt 2000 Super/Touringcar un izveidot patiešām prestižus čempionātus?

Un jā, sveiciens autokrosa Open 2500 klasei…

Dalies ar šo ziņu