Pirms Vecpils posma Open 2500 klase ir šķiet pavisam nesaprotama, jo pirmajā posmā ar tehnikas problēmām mocījās pilnpiedziņu auto braucēji. Jaunais klases formāts tiešām atdod vadības grožus Jāņa Kozlovska rokās, vai pilnpiedziņu braucēji vienkārši nebija formā?

Starp citu, varam viens otru apsveikt ar gadiem ilgās Open sāgas atrisinājumu! Gan Smiltenē, gan Vecpilī dalībnieku skaits Open 2500 ir salīdzinoši pieklājīgs. Vēl nesen “mirušai” klasei desmit dalībnieki ir labs rādītājs. Tātad, pirmais punkts – Open-2500-bezturbo formāts ir pievilcīgs un darbojas. Savukārt Open 4500 kaujinieciskums rudenī, ziemā un pavasarī ir noslēdzies ar 0 dalībniekiem otrajā posmā Vecpilī. Tātad, otrais punkts – klase izpildīja klasisko autokrosa sāgu ar “šķūnīšos ir padsmit mašīnas!”, realitātē vairs nespējot piedāvāt neko. Pieteiktie Jānis Veģeris un Armands Plūme pievienosies Jānim Borševskim un nestartēs, koncentrējoties uz rallijkrosu. Zinot, cik viņu ir un, ka vairāk diez vai būs, lēmums saprotams un pareizs – viņi nav vainīgi pie tā, ka klase ir beigusi eksistenci, vainīgi ir tie, kuri neatbrauca…

Open klasēm šis bija garš ceļš, lai tiktu līdz šim brīdim. Protams, nekur nav teikts, ka nākamgad ap šo laiku atkal būs jāmeklē risinājumi Open glābšanai, taču, varbūt tieši otrādi, saprotami nosacījumi ļaus klasē ienākt citiem dalībniekiem un citām mašīnām.

Bet par Open 2500 spēku samēriem. Aizmugures piedziņas līderi Jānis Kozlovskis un Jānis Dreimanis jau pērn nelika mieru lielajām pilnpiedziņas mašīnām, lai gan Lauris Unāms uzvarēja abus Vecpils posmus, turklāt pietiekami pārliecinoši.

Smiltenē Inta Jeršova mašīnai vēl nebija kaujas motors. Tāds aptuveni Ints arī izskatījās trasē – mašīna šķita smagnēja, miegaina. Laurim Unāmam, savukārt, pirmais posms izvērtās murgā – tehnikas problēmas, pakaļdzīšanās, pārsists radiators, ātrumkārbas problēmas – pilna brīnumu vācelīte. Ja viņi abi uz Vecpils posmu būs savā labākajā gatavībā, viņi priekšā vai aizmugurē Kozlovskim?

Jā, “Kozlovskim”, nevis “aizmugures piedziņas mašīnām”. Bija ierasts, ka Jānis ir aptuveni turpat, kur otrs Jānis – Dreimanis. Priekšā, aizmugurē, atkarīgs no situācijas. Taču viņi abi bija visai līdzīgi. Šogad Kozlovskis paņēmis tik pārliecinošu startu, ka Dreimanis Smiltenē nebija pat tuvumā, lai gan joprojām bija priekšā pārējiem vienas ass piedziņas braucējiem. Un nav runa tikai par finālu, kas savas pēcstarta avārijas dēļ turpinājumu padarīja neobjektīvu. Arī priekšbraucienos Kozlovskis dominēja “savā klasē”.

Un, protams, ko demonstrēs lietuvietis Roberts Janulis? Viņš nav lēns, taču, kur šajā kompānijā viņš ierindosies?

Ja par klases nākamo ešelonu – Smiltenē palika nesaprasts Eduarda Iesalnieka ātruma trūkums, Vecpilij vajadzētu dot vairāk skaidrojuma. Taču uzmanīgi jāpieskata Gvido Saulītis – var izrādīties, ka viņš ir daudz labāks nekā likās pirmajā posmā. Tendences šķiet labas!

Lai arī, iespējams, cīņas nozīmīgums ir izdomāts, tomēr ir interesanti vērot abu klasikas braucēju Kristapa Ašmaņa un Harija Līgotņa spēku samērus. Smiltenē abi tikās otrreiz, un atkal labāks bija Kristaps. Taču Harija mašīnas problēmas ar piedziņu bija tik ievērojamas, ka tā nogrima pat ceļā uz starta laukumu – Līgotņa dalība pirmajā posmā bija formāla. Taču Vecpilī cita trase, cits segums, citas iespējas. Piemēram, folkreisā aizmugures piedziņa šajā trasē, ja ir sauss, jūtas ļoti labi.