Dažādi: Atkal vecais stāsts

Viesturs Saukāns Galvenais redaktors
26.07.2011
21:52

Dienās kopš Mūsā notikušajām folkreisa, autokrosa un amatieru autokrosa sacensībām nācies sastapties ar vairākiem īpatnējiem mājieniem, kas izraisa izbrīnu un skumjas par vecu, sen izrunātu lietu kustināšanas. Atļaušos paskaidrot savu pozīciju, lai atspēkotu baumas un sviestu, ko, acīm redzot, kādam ir tik izdevīgi/patīkami izplatīt.

Runa ir par amatieru krosu, tā sacensībām Bauskā un atspoguļojumu.

Personīgā situācija

Tā kā sākotnēji Mūsas datums bija kā folkreisa sacīkstes diena, kurai Mūsas kausa ietvaros tika piesaistīta autokrosa klase (acīm redzot, jādēvē par profesionālo autokrosu), savā prātā to uztvēru kā sacensību, kurā folkreiss ir pamatsacensība. Tāpēc arī oficiālās preses relīzes LAF vārdā gan pirms, gan pēc sacensībām tika virzītas ar galveno kodolu – folkreisa Zemgales un Latgales kausa izcīņas posms. Prieks, ka atbrauca profesionālais autokross, prieks, ka organizators atrada iespēju sarīkot papildu šovu ar amatieru autokrosu.

Abu autokrosa virzienu uzvarētāji tika pieminēti Autocross.lv jau pirmajās stundās pēc sacīkstes. Bija paredzēts arī plašāks apraksts, rezultātus „profesionāļiem” jau sagatavoju, taču apstājos pie laika trūkuma rakstīt paplašinātākus cīņu aprakstus un amatieru rezultātus. Ja Autocross.lv būtu ienesīgs pamatdarbs, tad laika trūkums nebūtu arguments. Taču ir jāstrādā un jāpelna. Tāpēc hobijam „Autocross.lv” laika nepietiek. Ir tik daudz, ko lapā gribētos mainīt un uzlabot… Šobrīd, piemēram, nozogu vienīgo laiku NEZ rallijkrosa ziņu ražošanai. Starp citu, visus šos gadus, lai arī cītīgi sadarbojoties, Autocross.lv nav saņēmis tiešā veidā līdzekļus no LAF. Tieši tāpēc, lai brīdī, kad LAFs izdarīs kaut ko pilnīgi stulbu, par to varētu arī uzrakstīt.

Kā noprotiet, velku uz publikas neapmierinātību uz it kā amatieru klases ignorēšanu, tiek apelēts pie Autocross.lv paša uzstādītajiem mērķiem – objektivitāte, notikumu analīze. Taisnība – notikumi Mūsā līdz šim analizēti tikai daļēji: sasteigta pamatinformācija par dienas nomināli centrālo notikumu – folkreisu, minimāla informācija par pārējām aktivitātēm. Tomēr – laiks…

Personīgais viedoklis par amatieru krosa aktivitātēm un norisēm (tas pēdējos pāris gados, pateicoties krietni uzlabotiem kontaktiem ar AKA, ievērojami uzlabojies). Ļoti spēcīga tehnika (runa ir par tiem, kas bija Mūsā, skaidrs, ka ir arī agregāti, kuri LAF tehniskajiem komisāriem savulaik izraisīja izbīli, bet tā, par laimi, līdz Mūsai neatbrauca), ļoti kvalitatīvas cīņas, daudz dalībnieku. Viss kā nākas. Vienīgi tas, kas kaut kur spiežas caur vīlēm – kaut kāda nezināmu spēku iepotēta nepatika pret briesmīgo LAFu, tā saukto profesionālo autokrosu, pret cilvēkiem, kas ar to visu ņemas. Pēc Mūsas tam seko paranoiskas aizdomas, ka kāds tīšām kaut ko neraksta, nerāda, neatspoguļo…

Man nav personīgu problēmu pateikt labus vārdus par lielisku, piemēram, Toma Ziedāna sniegumu Mūsā, vai izcilu bagiju finālu… Protams, man nemitīgi galvā ir jautājums, kāpēc tas LAFs ir TIK slikts, kas ir tas, kas ir tik mežonīgi dārgs, kur slēpjas aizvainojums? Nepārproti, Māri, ar Tevi ir viss skaidrs un daudz ir izrunāts – AKAs šefs ir principiāls, tomēr labs sporta entuziasts, kurš labu laiku velk pietiekami sarežģītu vezumu – pulku ar amatieru autokrosa aktīvistiem. 2010. gadā kopā ar Māri Ozoliņu aizvadījām kopīgas folkreisa sacensības Kalna pagastā un Aknīstē, viss bija lieliski, arī šogad pavisam drīz briest, domājams, lieliskas sadarbības rezultāts. Bet tas LAFa sliktums lien ārā kaut kur no braucēju vai viņu komandu vidus. Nesaprotu. Jā, LAFā vajag tehniskās pases, jā, LAFā vajag gada licences, jā, LAFā kopš šā gada vajag pilnīgi mistiskus karkasu sertifikātus, ko LAF Krosa komisija un daudzi citi uzskata par nevajadzīgu birokrātiju. Bet kāpēc šāda vajadzība ir tāds nāves grēks, ka pret to jāveic mutiski, aizmuguriski karagājieni? LAF ir tāds pats klubiņš, kā jebkurš cits – vai nu pieņem tā noteikumus un darbojas tajā, vai nepieņem noteikumus un neinteresējas par to. Šķiet, latvieša dabā ir atrast sev ienaidnieku un tad ar to spēkoties…

Profesionālā situācija

Tomēr, lai kādas būtu manas personiskās domas, ir arī darbs, kas šo to tomēr ierobežo.

Te sākas problēmas, man kā LAF Preses dienesta darbonim. Mūsā uz starta bija mašīnas, kurām nav LAFa dokumentu, braucēji, kurus LAFs vienu lielu daļu nav redzējis. Faktiski iznāk, ka LAF cilvēkiem – ģenerālsekretārei, Krosa komisijas vadītājai un padomei, prezidentam būtu jāuzņemas atbildība par kolektīvu, par kuru teorētiski neviens nezina. Jo sacensību nolikumus apstiprina minētās personas. Viņu apstiprinājums, savukārt, nozīmē visas izrietošās sekas, ja nezināmā kolektīva darbības rezultātā iestājas kāda krīzes situācija. Interesanti, kāpēc lai jebkura LAF persona šādu atbildību uzņemtos?

Un tomēr, trijstūrī starp organizatoru, amatieru autokrosu un LAF tika atrasts risinājums – lai amatieri startē, tie Mūsā bija un ir gaidīti, taču „noformulējam to kā rīkotāja paša veicinātu papildu šovu, kas ir iekļauts starp oficiālām LAF sacensībām, sarunāts?” Tas tika izdarīts un svētdien Mūsā notika lieliski krosa svētki, lai gan oficiālais LAF saskaņotais nolikums par amatieru klasi klusēja. Teorētiski, LAF ļaudis ne mirkli neatbildēja par amatieru klasēm, teorētiski galvenajam tiesnesim, starta tiesnesim, distances tiesnesim un pat sekretariātam, kas ir licencētas LAF personas, pēc papīriem šova laikā trase būtu jāpamet. Taču, protams, galējībās neviens neaizgāja un kopīgi labi pastrādājām.

Tātad, kā šādā situācija rīkoties zem LAF vadības esošam Preses dienestam? Sist publiski plaukstas, ka LAF patiesībā pieļauj sevis nesankcionētu pasākumu? Īsti nebūtu pareizi. Tāpēc tika izvēlēts princips – „klusēšana – zelts”. Bez ambīcijām, bez intrigām, bez stratēģiskiem gājieniem. Starp rindām minēju, ka Mūsā būs amatieru krosa šovs, diplomātiska izslīdēšana no situācijas.

Pēc sacensībām oficiālajā relīzē ziņot par rezultātiem arī īsti nav korekti – ja reiz ir rezultāti, kurus oficiālajam avotam nosaukt, tātad ir notikusi spēku salīdzināšana, tātad – sacensības. Kas tās, interesanti, bijušas par sacensībām, kuras neatrunāja LAF nolikums? Pārkāpums?! Kurš pēdējais rindā pie prokurora, ja nu kas?

Tātad LAF oficiālais avots formāli klusēja par gaidāmajiem/aizvadītājiem notikumiem.

Amizantas reakcijas

Ļaudis bija vērojuši Autosporta programmu Nr.1. Daudzi nebija tajā visā redzējuši sevi. Un ziniet, kāds secinājums? Roku pielicis, kā vienā gadījumā rakstīts, „folkreisa tēvs”, lai kurš ar to arī nebūtu domāts. Sliktais LAFs atkal bijis neģēlis un aizliedzis nabaga televīzijai ziņot par amatieru krosu. Saliekot kopā ar Autocross.lv klusēšanu – reāls uzbrauciens!

Te nu atkal jānonāk pie iepriekš minētās paranojas, kas kaut kur spiežas laukā visā šajā Mūsas laimes stāstā… Nu nav nevienam LAFam nekādas vajadzības un pat iespēju kaut ko tik cītīgi aizliegt, neļaut, likt nedarīt. Starp citu, liekas, jau pāris gadus (vismaz) Nr.1 no LAFa nav saņēmis ne santīma un pasākums turas tikai uz šī kolektīva profesionalitātes un autosporta entuziasma.

Cik zinu, arī Ātruma Cilts trešdien īsumā pieminēs svētdienas pasākumu, taču, liekas, paspruks garām informācija par autokrosu. Katram medijam un katrai personai ir iespēja brīvi izdarīt secinājumus par to, kas un kā notiek. Ā, jā, arī ĀC no LAFa neko nesaņem. Vienīgi preses relīzes. Un arī viņi ir profesionāļi, kuri šajos laikos kuļas kā spēj.

Secinājumi

Atgriežoties pie personīgajām sajūtām – skumji, ka kaut kas šajā mehānismā nedarbojas, ja reiz sāpe lien kaut kur pa vidu. Turklāt vēl skumjāk, ka neesmu tā arī dzirdējis/lasījis precīzas definīcijas par to, kāpēc tieši LAFs ir slikts un, turklāt, kā tāds oligarhs vai pat diktators, medijus ietekmējošs spēks. LAFa argumentus, šķiet, augstāk izskaidroju. Tajos nav ne naida, ne vēlmes apkarot, ne kaut ko ierobežot. Vienkārši ir vēlme neuzņemties atbildību par to, kas ir svešs un nav zināms.

Varbūt tiem, kas savulaik braši televizorā stāstīja, ka „mēs to lafu izdrāzīsim”, tomēr vajadzētu, pirmkārt, sākt izprast situāciju, otrkārt, likvidēt idiotisko, pašus pazemojošo uzburto ienaidnieku, kā tādu oligarhu, nogalināt vispirms sevī.

Rezumējot – neviens ar roku dzelžiem uz LAFu nevienu nevedīs, nepatīk – nevajag. Tomēr nemitīgi zākāties, nenoformulējot problēmu, arī nav smuki. Un, manuprāt, vajadzētu darboties pēc principa „labāk slikts miers nekā labs kariņš!” Ja negribas draudzēties, tad pastāvam katrs savā maliņā un tēlojam, ka neredzam viens otru.

Domāju, ka gudri ļaudis atradīs kopīgu valodu. Šis sacerējums nav uzbrauciens nevienam personīgi, drīzāk mēģinājums saprast, kurš, kuram, kā pāri nodarījis.

Dalies ar šo ziņu
Seko Autocross.lv sociālajos tīklos
Facebook

Autocross.lv

Instagram

Autocross.lv

Twitter

@autocrosslv

Draugiem

AutocrossLv

WhatsApp

+37126579000

Telegram

t.me/autocrosslv