LAF Krosa komisijas Padome bija saņēmusi 1600 klases sportista Kaspara Silenieka iesniegumu, kurā viens no punktiem bija autokrosa publicitātes jautājums. Dalībnieks minēja, ka autokrosam ir minimāla publicitāte, savukārt, piemēram, folkreiss bauda izteiktu popularitāti.
Nojaušot, kāpēc šāds secinājums (Autocross.lv Viesturs Saukāns ir tas pats Viesturs Saukāns, kurš vada LAF Folkreisa kustību), Autocross.lv sniedz dažas atbildes.
Lielā mērā iespaidu par folkreisa informācijas presingu rada fakts, ka folkreiss 2010. gadā aizvadīja vairāk nekā divreiz vairāk sacīkšu Latvijā nekā kross. Septiņi Latvijas čempionāta posmi un 15 dažāda ranga folkreisa sacensības. Visai automātiski var rasties sajūta, ka par folkreisu tiek rakstīts vairāk – ja reiz Autocross.lv raksta par visām sacensībām, tad par visām…
Taču zināmā mērā šis iespaids ir emocionāls. Statistika: Autocross.lv iepriekšējā versija darbojās no 2009. gada septembra sākuma līdz 2010. gada novembra sākumam, tātad 14 mēnešus. Šajā laikā par autokrosu (neieskaitot rallijkrosu, kroskartus, Beta bagijus, utt!) Autocross.lv publicēja 178 ziņu vienības sadaļā „Autokross”. Šajā laikā sadaļā „Folkreiss” publicētas 80 ziņu vienības. Tāpēc priekšstats par folkreisa ziņu presingu, šķiet, nebūs precīzs.
Turklāt, kas attiecas uz, piemēram, ziemas aktivitātēm, tad par folkreisu tika un tiks rakstīts tāpēc, ka šai disciplīnai notiek sacensības ar atzīstamu dalībnieku skaitu. 2010. gada ziemas folkreisa posmos tika pieaicināti arī autokrosa braucēji, taču atsaucība lielākoties bija minimāla. Tā vietā atsevišķi Latvijas čempionāta sportisti startēja sacensībās, kuras nebija reģistrētas LAF, tādā veidā faktiski pārkāpjot LAF kodeksa prasības. Atliek tikai laimīgi nopūsties šo sportistu vietā, ka to rīcībā līdz pat šā gada 31. decembrim ir LAF licence un pa kādai uzvarai, piemēram, 1600 klases posmos…
Plūstoši pārejam pie nākamās tēmas – pašu sportistu aktivitāte, popularizējot autokrosu un krosa tipa sacensības kopumā. Atšķirībā no rallija, 4×4, šosejas, drifta, dragreisa un, iespējams, citu autosporta veidu sportistiem, krosā ir totāls informācijas nihilisms no dalībnieku puses. Nevienam taču nav aizliegts sagatavot savu, vai sava sporta kluba informāciju, nosūtot to presei un elektroniskajiem medijiem! Mūsdienās tas nav ne lecīgi, ne plātīgi. Starp citu, šo metodi izmanto pat Beta bagijos braucošais Roberts Vītols ar savu komandu! Un par šo astoņgadīgo puišeli Latvijas autosporta mediji zina vairāk nekā par dažu Eiropas čempionāta braucēju.
Salīdzinājumam: FIA izcili minimāli raksta publiskos ziņojumus par F-1 un WRC sacensībām. Taču mēs visi zinām Alonso, Fetelu, Hirvonenu un Loebu. Tā nav nejaušība…
Silenieks arī vēlas, lai pirms un pēc katras sacensības tiktu nosūtītas divas, trīs (gan pirms, gan pēc) ziņas no LAF medijiem par autokrosa čempionātu. Atbilde: LAF Preses dienests izsūta praktiski visiem Latvijas medijiem (prese, TV, internets) ziņas par savām aktivitātēm – obligāti vismaz viena ziņa pirms un vismaz viena ziņa pēc pasākuma. Kā minēts vienā no šodien rakstiem par 2011. gada čempionātu, diemžēl ir grūti uzrakstīt ko vairāk, ja sportistu daļa līdz pat sacensību rītam nav prognozējama – viņš būs, nebūs? Un diemžēl, ja vienā klasē šādi svārstīgie elementi ir divi, dažkārt tas nozīmē trešdaļu klases dalībnieku…
Tā pati situācija par starptautiskajām aktivitātēm – dīvainā kārtā dažbrīd jālūdzas, lai kāds ārzemēs startējošs krosa vai rallijkrosa braucējs ziņotu par savām gaitām. Pat šajā gadījumā, kad tiek spēlēts pat ar Latvijas karogu uz sāniem, sportisti nejūt atbildību par publicitātes nepieciešamību. LAF un Autocross.lv gan spītīgi cenšas rakstīt par krosa sportistiem ārzemēs, lai kādas būtu viņu gaitas. Starp citu, ir sapulcināta visai laba kolekcija ar 2010. gada ziņām Latvijas medijos – ziņas regulāri ir gan TVNET, gan Apollo, gan Delfi. Tātad nav tā, ka ziņu nav, tās vienkārši nevar redzēt, ja tās nelasa.
Daudzus gadus darbojoties žurnālistikā un vairākus arī federācijā, nākas secināt, ka krosa publikai pietrūkst vēlmes „zīmēties” (vārda labākajā nozīmē). Apsveicama ir Silenieka vēlme ar saviem priekšlikumiem ietekmēt krosa nākotni, bet jāatzīst, ka no sportistiem viņš bija vienīgais, kurš iesniedza savus priekšlikumus 2011. gadam…
Zināms šoks ir arī aktivitāte Autocross.lv ziņu komentēšanas statistikā. Gadiem ilgi bija jāuzklausa vaimanas par to, ka nav iespēja komentēt rakstus un norises krosā. Pirms gada šim nolūkam Autocross.lv ieviesa forumu, kas patiesībā šobrīd „nevaid miris”. Šogad, lapas jaunajā versijā katram ir iespēja komentēt un analizēt rakstīto, taču mēneša laikā pie vairākiem desmitiem ziņu saņemti 11 komentāri… Tajā pašā laikā kuluāros (aiz muguras, garāžās, pirtīs, utt) dzird iztirzājam šīs tēmas visdažādākajos griezumos un ziņas dažkārt ļaužu runās iegūst fantastiskus atvasinājumus un versijas. Piemēram, pēc raksta par ideju, ka, varbūt kādreiz kāds apvienos 2000 Super un Open klases, ienācās drāmas pārpilnas baumas, kuras jau ļaužu mēles bija uzkūlušas par vispasaules traģēdiju, turklāt jau apstiprinātu un neatgriezenisku.
Varens spēks ir tā cilvēka rokās, kurš tik prasmīgi mums visiem krosā ģimenē ir aizvēris mutes un atņēmis katra personīgo viedokli… Kurš tas ir, lai piesakās!
Rezumējot: varbūt nedaudz aizkaitināta klaviatūras dauzītāja atgaiņāšanās, taču kopējās lietas vārdā – tāpat kā valdība mums neiedos naudu jaunai ātrumkārbai, tāpat ne LAF, ne Saeima, ne WikiLeaks nevar padarīt Latvijas krosa braucējus slavenus un iecienītus. Sabužinām viens otru un ceļam to lietu kopīgi!
Uz doto brīdi situācija mediju vidē ir salīdzināma ar “vidusmēra latviešu ģimeni” – visiem gribās ēst, un pierasts vispirms godā celt maizes devējus, pēc tam, ja paliek laiks/vieta tiek ziņots arī par “sabiedrībā kopumā” aktuālākajām tēmām – pieļauju, LAFs nevar izpirkt visas reklāmas vietas, raidlaikus utt visos ar autosportu saistītajos medijos. Mediju, varbūt, nevisai, vienlīdzīgā attieksme pret dažādām lietām ir kļuvusi par normu, bet tā tas ir visur.
Ko darīt? Meklēt brīvus bezmaksas ceļus lai popularizētu “savu” autosportu – iespējas taču ir, tikai tās netiek pilnībā izmantotas – vajag uzkurināt tautu, pašiem iesaistīties dažādās diskusijās – kaut vai sākot ar komentāriem pie rakstiem – tas radīs iespaidu par to, ka šī informācija (popularizēšana) ir tiešām aktuāla un tā interesē lielam cilvēku skaitam. Nākošā iespēja ir sociālie tīkli – nu jau par kulta ieroci kļuvušas trīs atpazīstamās ikonas, praktiski jebkurā sevi cienošā Internet medijā – domāju, arī Autocross.lv tās nav parādījušās tikai skata pēc – tā ir iespēja izcelt konkrēto rakstu aizvien plašākām ļaužu masām – lūk arī popularitāte (aktivitāte!). Bet pašiem ir jātwīto, jāiesaka un jāpadod tālāk!
Tiem, kuri sūkstās – padomājiet, cik “aņukus” Jūs šodien retwītojāt/ieteicāt, cik un kādus rakstus komentējāt? Cik no tiem bija saistībā ar autokrosu?
Pirmkārt paldies par šo rakstu. Tas tiešām parāda savā ziņā autosporta problēmas Latvijā un tā noteikti ir publicitāte, bet to mēs varam radīt tikai paši. Protams, naivi būtu cerēt ka autosports, vienalga vai tas būtu foklreiss, kross, bagiji vai kāda cita autosporta disciplīna būs tik populāra kā hokejs, bet ja paši neradīsim publicitāti ar diskusijām komentāriem tad autokross un citas autosporta disciplīnas paliks ar tikai savējo autosportistu interešu lokā. Vienīgais no autosporta veidiem kurš Latvijā bauda popularitāti ir rallijs kas piesaista priekš Latvijas daudzu līdzjūtēju interesi. Ja runājam konkrēti par autokrosa un folkreisa popularitāti, tad es domāju, ka ar laiku noteikti folkreiss iegūs aizvien lielāku interesi gan sportistu gan līdzjutēju ziņā. Tas jau redzams tagad cik sportisti piedalās folkreisa disciplīnā un cik autokrosā, tas protams ir saistīts arī ar finansēm, jo daudziem kuri vēlas piedalīties autosportā, folkreiss ir vienīgais veids kā viņš var realizēt savu sapni par autosportu. Jo nav noslēpums cik liela ir starpība finansiālā ziņā ir starp folkreisa un jebkuru citu autokrosa disciplīnu.