Dažkārt šķiet, ka likumi, aizliegumi un rīkojumi ir izdomāti, lai cilvēkam sarežģītu dzīvi un ierobežotu tā dažāda veida brīvības. Tomēr dažkārt dzīve sniedz mācības, kas liek vismaz dažus no rīkojumiem uztvert pazemīgi un tos ievērot. Personīgā pieredze pēdējā mēneša laikā.

Farmaceitiskā mācība

Otrdien tika aizvadīta LAF biedru pilnsapulce, kurā viena no tēmām bija arī dopings, tā lietošanas kontrole Latvijā un pasaulē. Protams, visi izpriecājās par Mildronāta, alkohola, zāles pīpēšanas un citām tradicionālajām tēmām – viss kā parasti. Cita starpā VSMC Antidopinga nodaļas vadītāja Gata Berķa prezentācijā tika parādīts, kā mājas lapā www.antidopings.lv var atrast medikamentu sarakstu un to, vai jūsu izmantotie medikamenti nesatur sportā aizliegtas vielas. Mans pieņēmums – diez vai tas tā tieši uz mani attiecas, jo es ikdienā no zālēm izvairos un, pat, ja kaut kas dikti sāp, paķeru kādu vispārpieejamu tableti, ar ko pamatā arī pietiek.

Jau otrdienas sapulces laikā jutu, ka ziemas un pavasara koķetēšana man ir sarūpējusi klepu, iesnas – saaukstēšanos. Darba daudz, tāpēc nākamajā dienā uz aptieku, kur, noskaitot aptiekāram visas savas puņķainās bēdas, viņš kā pirmo ieteica attēlā redzamo medikamentu. Redzējis tādu nebiju, bet, ja reiz zinātājs iesaka un saka, ka labi darbojoties, jāņem ciet.

Tā kā tikko bija aizvadīta minētā saruna par dopinga lietām, savukārt iegādātās zāles nav gluži tikpat pazīstamas kā piparmētru tēja, intereses pēc ierakstīju Antidopings.lv meklētājā… Jā, kā nojautāt – esmu kļuvis par dopinga lietotāju! Joki jokiem, bet, ja šajās brīvdienās Lieldienu vietā būtu folkreisa sacensības, kurās es, visticamāk, rautos piedalīties, un, ja atnāktu vīri ar čuru trauciņiem, visticamāk, uz četriem gadiem mana spožā karjera autosportā būtu beigusies. Jā, tieši tik vienkārši! Turklāt uzreiz piebilde – folkreisā jau ir bijušas īstas, oficiālas dopinga kontroles ar īstu sportistu pārbaudīšanu un īstiem, par laimi labiem, rezultātiem. Nav iemesla padomāt, ka folkreiss, kross, utt nav olimpiskās spēles, gan jau neatnāks. Antidopinga pārstāvis, starp citu, sapulcē apliecināja, ka šogad noteikti atkal būs vizītes arī Latvijas autosportā.

Konkrētās zāles metu pie malas un ceru, ka draiskās tabletītes atstās manu organismu līdz sezonas sākumam. Starp citu, vēl pirms personīgā eksperimenta jau ienāca ziņas, ka vēl viens krosa braucējs jau spiests mainīt medikamentus, lai līdz Smiltenes posmam būtu “tīrs”.

Antidopinga prezentācija LAF pilnsapulcē

Ziņa par LAF pilnsapulcē lemto

Hermētiskā mācība

Dažkārt gadījies dzirdēt, kā sacensībās tehniskajā komisijā sportisti spiesti noklausīties, ka salonā izvietotie elementi – bākas, akumulatori, elektrības vadi un caurules – neesot pareizi nosegti. Ļoti bieži šī komisāru informācija tiek uztverta kā piekasīšanās un perfekcionisma prasīšana tur, kur to nevajag – folkreisā un arī krosā taču var pa vienkāršo, nav jau WRX.

Pēc Jēkabpils folkreisa posma, kurā automašīna ar starta numuru 100 izstājās fināla vidū, aizvadīju pētniecības darbus, kāpēc mašīna īsti pati no sevis apklusa. Lai gan domās bija virzieni, kurā meklēt defektu, viss apstājās un atklājās brīdī, kad tehniku gribējās dabūt lejā no piekabes.

Teiksim tā – akumulators bija nosegts, taču vienmēr var labāk, sevišķi, ja runājam par hermētiku, necaurlaidību, utt. Manā gadījumā akumulators bija uzsprādzis, izveidojot izkusušu, skābes saēstu caurumu tā vidū, atlauztu akumulatora korpusu, pārsega piekušanu pie baterijas stiprinājumiem… Viss beidzās laimīgi, līdz tam pat nebija nojautas par šādu teroraktu manas mašīnas salonā. Vienīgi pārdomas – ja nu akumulators būtu nevis mašīnas pakaļējā beņķa vietā, bet gan blakus un, ja nu pārsegs būtu – teikšu godīgi – vēl švakāks nekā tas bija šoreiz?

Iedomājieties, tas viss tiešām dabā spēj notikt! Apnikusī frāze “Autosportā drošība pirmajā vietā” ieguvusi jaunu nozīmi manā prātā.