Sestdien Rīgā, Motormuzejā notiks LAF Krosa komisijas biedru sapulce, kurā piedalās komisijas juridiskie biedri, organizatori, licencēti sportisti un tiesneši. Šā gada tikšanās galvenais uzdevums – jaunā komisijas nolikuma, jeb LAF struktūrvienības nolikuma apstiprināšana.
LAF struktūrvienības, Krosa komisijas nolikums ir dokuments, kas nosaka komisijas biedru iekšējo darbu un lēmumu pieņemšanas veidu. Šobrīd ir divas iespējas, kuras iekļaut jaunajā nolikumā. Atgādinu, ka ar jēdzienu „Krosa komisija” ir jāsaprot katrs, kurš darbojas komisijas ietvaros – jebkurš sportists, tiesnesis, organizators, komisijas licenci turošs juridiskais biedrs, utt.
Pirmā iespēja ir līdzšinējais komisijas darba princips. Tas ir – biedru sapulce notiek ar visu iesaistīto komisijas pārstāvju dalību, kā tas būs sestdien: ar katru licencēto sportistu, katru juridisko biedru, tiesnesi, rīkotāju, utt.
Sistēmas plusi:
* Tradīcijas
* Iespēja katram nākt uz sapulci un brīvi paust viedokli
* Piedalīties balsojumos
Mīnusi:
* Pie liela komisijas biedru skaita un tradicionāli mazas ieinteresētības ir ļoti sarežģīti sapulcēt lemt spējīgu kvorumu (50%+1 balss). Arī sestdien nepieciešams gandrīz 90 personu, kas ir liels skaits pie ikdienišķās minimālās intereses.
* Ja nav vispārēju komisijas jautājumu, tad sanāk, ka liels biedru pulks, piemēram, balso par mazas grupiņas interesēm. Piemēram, par to, ar kādām riepām brauks B600 bagiji, teorētiski balso 50 folkreisisti, 50 salonauto braucēji, utt, kas ir veids kā pārliecinoši, pat negribot, netīšām apspiest pašu desmit B600 braucēju viedokli (minētie fakti ir piemērs, šāds balsojums nav paredzēts!)
* Zūd konstruktīvisms, ar sapulci ir viegli manipulēt uz emociju pamata
Otra iespēja turpmākajam Krosa komisijas darbam ir pāriešana uz juridisko biedru sapulci, sekojot visas Latvijas Automobiļu federācijas modelim. Pie šī scenārija komisijas padome paredzējusi, ka uz biedru sapulcēm pulcējas tikai ar komisiju saistītās juridiskās personas – klubi, SIA, utt, kuri ar komisiju ir saistīti ar kādu no licencēm. Savukārt reālos sporta, tehniskos un sacensību jautājumus risina attiecīgā interešu grupa. Piemēram, lai spriestu, ar kādām riepām braukt, piemēram, Latvijas čempionāta vieglajām automašīnām, kopā sanāk čempionāta salonauto darba grupa. Iezīmētās grupas šobrīd: salonauto (autokross un rallijkross), B600 un B1600 bagiji, smagās automašīnas (D12, D7), Juniori (CK 125 un Beta), Folkreiss. Šīs grupas, neatkarīgi viena no otras, savā pulciņā risina savus iekšējos jautājumus. Šobrīd sistēma jau labi darbojas Junioru, folkreisa, smago auto pulkos.
Sistēmas plusi:
* Vieglāk nodrošināt lemt spējīgu kvorumu, jo šobrīd komisijā ir 35 juridiskie biedri
* Par dažu kādā jautājumā ieinteresētu biedru jautājumu nelemj biedri, kuri nav saistīti ar šo interesi
* Sportisti var nebraukt (var arī braukt, bet nebalsot) uz sapulci piespiedu kārtā, nosūtot sava kluba vadību cīnīties par savām interesēm
* Liek juridiskajām personām (klubiem, SIA, utt) strādāt aktīvāk, reālāk izprast Krosa komisijas darba, zaudēt šā brīža valsts uzspiesto kluba formālismu.
Mīnusi:
* Zūd katra individuālā biedra personiskā iespēja izteikt viedokli balsojot
* Valsts likumi nosaka, ka klubam ar, piemēram, 50 biedriem ir tāda pati viena balss, kāda ir klubam ar vienu biedru
* Zūd teorētiskais kontakts starp komisijas vadību un konkrēto sportistu, lai gan sportistam un komisijas vadībai ir iespēja diskutēt par interesējošām lietām savas klases pulkā
* Šobrīd klubi ir ļoti formāli, jo valsts likumi lika visiem sportistiem atrast klubus, tāpēc tie daļā gadījumu veidojušies mākslīgi, bez reālām kopīgām interesēm. Tas atsevišķos gadījumos var nozīmēt, ka kluba vadība, kura ir balsstiesīga, par krosu pilnīgi neko nezina, ja kluba vadība pati darbojas kādā citā autosporta veidā.
Tātad, kā ierasts, abas iespējas nav ideālas, tomēr katra spēj sarūpēt arī savus ieguvumus komisijas biedriem. Katra paša izvēlē ir nolemt, kurā virzienā turpmāk komisijai strādāt.
Jebkurā gadījumā, sestdienas sapulce, gluži kā valsts parlamenta vēlēšanas, ir komisijas biedru iespēja publiski un balsojumos paust savu viedokli, izteikt priekšlikumus un idejas. Tātad – sestdien jābūt!