Folkreiss: Sezonas sākums – intriģējošs

Viesturs Saukāns  07.06.2013 11:39 10

  Folkreiss, Ziņas

LAF Folkreisa Vasaras kauss sācies intriģējoši – uzvarētājs pirmajam posmam Brenguļos tika noskaidrots finiša taisnē, kad Sandis Džeriņš atrada iespēju aizlauzties garām Mārtiņam Starkam un apsteigt konkurentu par dažiem centimetriem. Turklāt ne tikai sportiski jaunā sezona šķiet daudzsološa.

Lai gan 24 pieteiktie un 21 startējušais dalībnieks nav spīdošs sportistu skaits un tika gaidīts nedaudz vairāk dalībnieku, kopumā situācija šosezon šķiet pat jaunu dalībnieku skaita rekordu sološa. Brenguļi ir specifiska trase – pirmkārt, daudzi sportisti neapmeklē šo sacensību ģeogrāfisku apsvērumu dēļ, otrkārt, trasei līdzi velkas ne pārāk veiksmīga slava trases seguma dēļ. Jā, tā ir kārtīga krosa trase ar špūrēm un pa kādai bedrei, taču folkreisa režīmā Brenguļos aizvadītas vismaz četras ļoti cienījamas sacīkstes pēc kārtas, ja ieskaitām arī ziemas posmus. Atšķirībā no Latvijas čempionāta, kurš pēdējā reizē uzrāvās uz dramatiskiem laika un līdz ar to seguma apstākļiem, folkreisu pēdējos gados daba saudzējusi un pēdējās briesmīgās atmiņas ir par 2011. gada ziemas posmu, kad viss divas dienas pirms sacīkstes izkusa.

Ja par dalībnieku skaitu, tad vēl bez 24 Brenguļos pieteiktajiem dalībniekiem par šogad aktīviem folkreisa braucējiem var uzskatīt vēl vismaz tikpat braucēju. Ļoti daudzi sportisti vēlējās apmeklēt pirmo posmu, taču dažādu apsvērumu dēļ vienkārši netika vai nepaspēja uz cīņām. Ja pieskaita klāt tos braucējus, kuri pēdējā mēneša laikā teicās doties uz Valmieru, bet vēlāk netika, tad iespējamais skaits būtu pāri 30. Pēc sarežģītās ziemas ir pamats optimismam.

Brenguļos cīņu sāka arī vairāki debitanti, kuri aizvadīja pirmo sacīksti – Mārtiņš Einbergs, Mārtiņš Spīķis un Kaspars Bērzlapa pirmo reizi izbaudīja braukšanu barā, savukārt vairākiem dalībniekiem šī bija otrā vai trešā sacīkste pēc pirmajiem mēģinājumiem pērn. Un gatavojas arī citi jaunie sportisti.

Valmierā pirmo reizi tika izmēģināta arī folkreisa pusfinālu sistēma. Katrā pusfinālā uz starta nokļuva pa pieciem dalībniekiem, taču arī šajā ziņā pirmo trīs vietu noskaidrošana katrā bija gana aizraujoša. Vienā no pusfināliem visu atrisināja Dāvja Emīla Ūdra uzbrukums Einbergam, kā rezultātā abi palika trases malā jau pirmajā līkumā. Otrā pusfinālā cīņa bija ilgstošāka. Kopumā sistēma šķiet intriģējoša un neprognozējama. Tika apgāzts arī mīts, ka top-6 pēc kvalifikācijas (seši uzreiz nodrošina vietu A finālā) ir jau iepriekš prognozējamu stiprinieku nocietināts pulks. Raimonda Āboliņa un Edgara Bulles nonākšana A finālā „pa taisno” bija interesants pārsteigums, tāpat kā tas, ka uz A finālu caur pusfinālu bija jādodas gan Renāram Ēķim, gan Raivim Riekstiņam. Ar lielāku dalībnieku skaitu nākamajos posmos pusfināli kļūs vēl interesantāki un vēl aizraujošāki.

Pirmo reizi kopš pērnās sezonas beigām tiesnešiem bija jāķeras arī pie incidentu izskatīšanas. Ziemas posmos iztika praktiski bez pozīciju maiņām sadursmju dēļ, taču Brenguļos atkal sākās nianses. Pie aktīvākajiem braucējiem jāpiemin Ūdris, kurš divreiz visai asi spraucās garām Einbergam līkumā pēc starta. Pats Einbergs apguva bara braukšanas nianses, skarbi sagriežot Andra Batara mašīnu, par ko saņēma sodu, bija vēl pa kādai niansei. Interesanti, ka šajā draiskuļu sarakstā pieminēti tieši debitējošie braucēji (Ūdrim trešā sacīkste, Einbergam – pirmā), kas nozīmē, ka tiesnešiem nākamajos posmos būs vairāk jānodarbojas ar skaidrojošo darbu. Einbergs atklāti pateica, ka līdz pārrunām par Batara avāriju nav zinājis kontaktcīņu nianses – viss ir jauns un jāiemācās. Prieks, ka pēc sarežģītiem pirmajiem braucieniem Mārtiņš guva uzvaru ceturtajā kvalifikācijā un šobrīd jau ir gatavs nākamajām cīņām.

Nākamajos posmos, iespējams, notiks vēl cītīgāka iedziļināšanās tehnisko noteikumu punktā 4.4. (4.4. Buferi un to balsti: Buferi un tā stiprinājumi pilnībā jādemontē, gan priekšpusē, gan aizmugurē. Stiprinājumu atstātie caurumi jāpārsedz ar metāla plāksni. Mašīnām ar integrētu buferi tas jāaizvieto ar gludu virsbūves metāla plāksni. Iespējama integrēto buferu oriģinālu saglabāšana (tikai konsultējoties ar LAF Krosa komisijas tehnisko komisāru). Plāksnes biezums max 1 mm.). Lai gan ar Džeriņa mašīnas priekšpusi viss šķiet vairāk vai mazāk kārtībā, Mārtiņa Starka mašīnas sasistā aizmugure un citi pēdējā laika incidenti ar salocītiem metāliem rada sajūtu, ka mašīnu purngali kļuvuši ļoti triecienizturīgi. Dalībnieku parkā redzēts arī viltīgs risinājums, kad tā sauktā aizsargpanna tik ļoti izvirzās uz priekšpusi, ka, to uzlokot, veidojas gana veiksmīgs „sitamais instruments”. Tā kā panna savā būtībā sanāk mašīnu stiprinošs elements pirms priekšējā tilta, tad šāds plānojums ir tehniskās komisijas provocēšana. Sportistiem lūgums uz nākamo posmu pārskatīt šos un citus elementus.

Atgriežoties pie buferu tēmas – līdz šim punkts 4.4. ir minimāli kustināts tehniskās komisijas laikā, jo pastāv iekšējā nostāja: kamēr kāds sava auto buferotību pārāk klaji nesāk izmantot, mašīna netiek aiztikta. Pēc Brenguļiem šī tēma būs jākustina…

Vasaras kauss sācies aizraujoši! Gaidām turpinājumu! Un tiem, kuri dīdās folkreisa virzienā, bet būvēt savu auto negribas: pērciet! Ir pēdējais laiks paplūkāt līderu tehnisko parku! 950 eiro un jebkurš no folkreisa automobiļiem jaunā sportista rīcībā!

Dalies ar šo ziņu