Folkreiss: Svētdien noslēdzās… Ziemas kauss!

Viesturs Saukāns  16.03.2020 11:59 0

  Folkreiss, Ziņas

Svētdiena formāli bija pēdējā diena, līdz kurai tika gaidīta ziemas iestāšanās un iespēja aizvadīt sacensības. Kā zināms, šoziem krosa tipa sacensības nevarēja notikt laika apstākļu dēļ, kas, piemēram, Latvijas Folkreisa 11 gadu vēsturē ir nebijis notikums.

Folkreiss Latvijā darbojas kopš 2009. gada vasaras, un jau pirmajā ziemā 2010. gadā tika rīkotā pirmā Folkreisa Ziemas kausa izcīņa. Šāda ziemas sezona vēl nebija piedzīvota. Sliktākais scenārijs tika piedzīvots pērn, kā arī 2014. un 2012. gadā, kad varēja notikt trīs sacensības. 2015., 2016. un 2017. gadā notika četras sacensības, bet, piemēram, 2010. un 2011. gada ziemā sezona aizvadīta ar sešiem posmiem. Īpatnēji ir tas, ka nevarēja notikt neviena sacīkste. Ja būtu aizvadīti viens, divi posmi kādā nelielā ziemas iestāšanās periodā, trešā posma norisi Ziemas kausa ieskaites nodrošināšanai, šķiet, varētu realizēt – Biķernieki, 333, Birži, piemēram, kur asfalta segums ļautu izskatīt sacīkstes aizvadīšanu. Taču šogad nebija pat kripatas ziemas, lai vispār sezonu varētu startēt.

Tāpat interesanti, ka, pat ja mēs būtu tikuši līdz sacīkstes rīkošanai aizvadītajā nedēļas nogalē, arī tā nevarētu notikt nu jau kopējās globālās problēmas dēļ.

Folkreisa iekšienē arī tika aizvadīta neliela rotaļa: ziemīgās sestdienas pusdienlaikā tika uzsākta divu stundu WhatsApp aptauja. Jautājums bija: ja pēkšņi kāda no Latvijas trasēm izziņotu, ka svētdien notiktu sacensības, cik sportistu būtu gatavi sestdien sūtīt pieteikumus? Vīri atbildēja godīgi, kā rezultātā startam būtu gatavi tieši divi Folkreisa braucēji. Šajā jokā slēpjas pāris patiesības: pirmkārt, neviens jau sen vairs negaidīja ziemas sacensību norisi, otrkārt, sportisti vasaras sezonai gatavojas gana cītīgi un ar atbildību, nereaģējot uz stihiskiem piedāvājumiem kaut kur pabraukt. Tāpat valda viedoklis, ka ziemas sacensību nenotikšana būs ieguvums Vasaras kausam, jo braucēji būs ietaupījuši gan tehniskos, gan finansiālos, gan morālos resursus, tāpēc vairāk būs gatavi startam vasarā. Jāatzīmē, ka, ziemas sezona braucējiem nav tik vienkāršs pasākums kā no malas varētu likties. Pirmkārt, ziemas sezona parasti sākas tikai divus, trīs mēnešus pēc iepriekšējās vasaras sezonas beigām. Otrkārt, ziemas sacensību kalendārs, sevišķi laikos, kad rīkot gribētāju bija daudz (garākais kalendārs savulaik bija ar septiņiem posmiem), ir ļoti blīvs, jo, ķerot ziemu, sacensības sabīdījās ļoti tuvu viena otrai. Tas nozīmē daudz koncentrēta laika skrūvēšanai, īsā laikā finanšu atvēlēšanai, lai aizvadītu pilnu sezonu. Pa vidu kādam ir arī jāstrādā.

Treškārt, starp ziemas un vasaras sezonām parasti atlika mazāk par diviem mēnešiem, kas jau atkal nozīmēja pamatīgu skrūvēšanu, lai pēc smagās ziemas būtu gatavi vasaras sezonai. Personīgā pieredze rāda, ka ar pilnu ziemas programmu vasaras sezonā vairs nepietika resursu visam Vasaras kausam – viens liels defekts vai avārija, un sezona galā.

Taču Ziemas kausam ir sava īpaša burvība, sevišķi, ja ziema ir izdevusies. Tas ir izaicinājums gan gatavošanās, gan braukšanas ziņā, tāpēc jāķer nākamās ziemas, lai ledus braukšanas tradīcijas neizzūd.

Dalies ar šo ziņu