SK Vecpils un Autocross.lv nedēļas nogalē apmeklēja Folkreisa sacensības Zviedrijā, gūstot secinājumus un idejas Latvijas analogu sacensību norisei. Pašu sacensību atziņas jau publicējām, taču visai šokējošs bija cīņu dienu noslēgums auto pirkšanas frontē.

Sacensību dienas noslēgumā kļuva skaidrs, ka cīņa paliek agresīvāka, jo katrs punkts ir svarīgs. Zviedru Folkreisā tiek aizvadītas trīs kvalifikācijas, kas, ar dalībnieku skaitu klasē tuvu 70, nepieļāva neveiksmi nevienā no braucieniem, lai tiktu kaut C finālā. Taču tas nav nekas pārsteidzošs – arī mums sacīkstēs ar 50 – 60 dalībniekiem bija skaidrs, ka kļūdām nav vietas. Sportiski dienas ritējums bez lieliem pārsteigumiem.

Taču tad sākās mašīnu pirkšana, kas kalpotu kā labs sveiciens tiem, kuri Latvijas līdzšinējo procedūru izpratnes trūkuma dēļ dēvēja par balagānu…

Sacīkstē piedalījās 143 dalībnieki. Mašīnu fiziski bija krietni mazāk, jo ar vienu auto startēja vismaz divi braucēji (kā minēts iepriekš, Zviedrijā to var darīt tikai dažādās ieskaitēs). Pirkšanas procedūra: pieteikties uz auto var laikā starp pēdējo kvalifikāciju un 15. minūti pēc fināla finiša. Piesakoties pircējs (var būt jebkurš, arī Latvijas delegācija, ja dikti gribētos) par 20 eiro (summas klātienē kronās, šeit minēšu eiro, lai vienkāršāk izprast) iegādājas pirkšanas “pasākuma” biļeti. Viņš piesakās, kuru mašīnu vēlas pirkt, savu izvēli ieliekot aploksnē. Tad, kad beidzas apbalvošana, šīs aploksnes tiek vērtas vaļā. Ja uz mašīnu ir viens pieteikums, notiek darījums. Ja uz mašīnu ir vairāk nekā viens pieteikums, notiek izloze. Tas, kurš mašīnas pirkšanu vinnē, pērk auto. Tie, kuri nevinnē, tie nevinnē, viņu zaudējums šajā dienā ir 20 eiro. Notiek arī aizstāvības, tāpat kā mums. Mūsu jaunais zviedru paziņa Jenss Asks, piemēram, aizstāvēja savu auto, uzliekot uz mašīnu divas loterijas biļetes. Kā izrādījās, kopumā viņa neglīto, taču ātro automašīnu gribēja pirkt seši gribētāji – viņš pats un četri citi. Viņam izdevās vinnēt pašam savu mašīnu, tāpēc mājās brauca visai apmierināts. Plus brālis bija iegādājies vienu tīri labu SAAB… Tik tālu viss vienkārši un saprotami, ja neskaita, ka braucēji nezina, kurš un cik vēlas iegādāties viņu auto. Mums gan šāda sistēma būtu nedaudz bīstama, jo, atšķirībā no turīgajiem skandināviem, katram sava mašīna ir praktiski vienīgā, bet naudas ir tik, cik ir. Tāpēc, neļaujot zināt, ka mašīna tiks pirkta, braucējs vienkārši tiek izslēgts no nākamās cīņas, kas īsti nav uzdevums.

Bet lielākie brīnumi sekoja, kad notika aplokšņu vēršana, par ko mūs jau informēja Jenss Asks. Izrādījās, ka šajā dienā uz mašīnu pirkšanu saņemti… 500!!! pirkšanas pieteikumi! Askam tika pārprasīts, vai viņš nekļūdījās, ziņojot šo skaitu, taču nē – 500!!!

Viņiem auto pirkšana pēc sacensībā Folkreisā, acīm redzot, ir kaut kas tikpat iederīgs procesā, kā nometnes novākšana, atlikušo pīrādziņu apēšana, simboliskie 50g ar mehāniķiem, mašīnas nostiprināšana uz piekabes… Viss, kas notiek pie mums, tikai vēl ar mašīnas pirkšanu. Redz` kā…