Svinot Lieldienas, piedāvājumā 12. Autocross.lv stāstu konkursa dalībnieks – bijušais Latvijas čempionāta braucējs Jānis Grīnvalds atskatās uz piedzīvoto.

“Nav daudz, bet ir. Autokrosā esmu jau 13 gadus — šis un tas pieredzēts. No visa kā pa bišķim. Neatminos kur pirmo reizi dzirdēju frāzi: “Ja tu vismaz vienu reizi neesi bijis uz jumta – tu neesi autokrosists!”. Un otrs teiciens: “Tad, kad tu noliksi uz vāka — būsi iemācījies braukt!” Vai nu kādā NR.1 pārraidē (stāv atmiņā Eduards Iesalnieks ar avāriju Smiltenes kalnā), kad pats vēl nebraucu. Vai jau esot sportistam trases malā pēc brauciena no vecā Keņa…

2009.gads, Smiltene.

Pirmais “vāks” gan nav. Pirmais “sāns”. Smiltene 2009. gads. Jau dienas braucienos manīju — labās puses “Plaza” amortizators devies uz “labākiem medību laukiem”. Braucienos tur pat bariņam blakām maisījos. Biju nolēmis iet uz visu banku, un slavenajā Smiltenes kalnā ar lēzenu trajektoriju uzrāva manu golfiņu. Skatos — zeme tuvojas! Paliku gaisā jostās karājoties. Pirmais izbīlis, bet īstākais pārsteigums tikai sekoja. Servisā, jaucot beigto amortizatoru, mehāniķis “piedzima no jauna”. Jaucam ārā — beigts! Noņemta atspere, jau skrūvējam vaļā patronu, un tad amortizators gar plecu Ģirtam uzlido 3m augstumā, un nokrīt uz servisa pacēlāja uzbrauktam servisa klienta VW Golf2 motora pārsega! Tas tik bija šoks… No tā laika zinām — ar spiedienu jokoties nedrīkst!”

2009.gads, Priekule.

“Priekule, 2009.gads. Sīvas cīņas visas dienas garumā ar Kļavu, Tiltiņu jaunāko. Finālā abi (Tiltiņš) sākām sīvu cīņu — tobrīd sacentāmies par 2.-3. vietu. Mainījāmies pozīcijām vairākkārt. Līdz Jānis atrada iekšmalu tālajā līkumā. Es nepadevos. Spiedu pedāli grīdā un gājām jau līkuma izejā, sāns pie sāna. Un tad, nezinu, vai nu trāpīju ar riteni pa slieksni, vai pa izgrieztu Žiguļa riteni. Pēkšņi man izsit stūri no rokas, un auto lido valnī, veļos kā svece (auto purngals lejā, aizmugure gaisā, putekļu mākonis — viss beidzies. Tā arī beidzās viena no labākajām sacensībām, un izkūpēja mans pirmais reālais pjedestāls.”

2012.gads, Smiltene.

“Gadi skrēja, nāca laiks mainīt auto. 2012.gadā iepirku Jenča šosejas Golf 2. Sāku to gatavot pirmajam posmam Smiltenē. Jau steigā būvētais auto neko labu nevēstīja. Lieldienās auto bija tikai virsbūve ar karkasu. Un tas viss atspēlējas Smiltenē. Visos braucienos esot trešajam, vienmēr kaut kas notika. Pirmajā braucienā pusass gals, otrajā kļoķvārpstas stāvokļa devēja vads piecepas izplūdei. Nu tad ar dusmu metos trešajā braucienā. Pēc starta aiz manis iekārtojās Skolmeistars, cenšos mukt. Pāris apļus izdevās, līdz finiša līkumā par tuvu malai iebraucu dziļajā risē un… jaunais auto iesvētīts pirmajā sacensībā.”

Jāņa kūlenis 2:33 minūtē

2013.gads, Bauska.

“Saldais ēdiens: kā būt vietā un laikā. Bauska 2013. gads. Veiksmīga diena, fināls no pirmās rindas. Starts, izraujos trešais. Skatos spogulī, ka Stonis aiz manis. Ar jaudīgo auto izdodas viņam mani apsteigt. Turos astē. Vienā aplī eju aiz viņa tribīnes tramplīnā. Skatos: ļoti plaši, pārdroši, jau noskalpē barjeru. Nākamajā aplī kontakts. Stoņa Honda uzlido gaisā, un tobrīd saprotu — ātrums par lielu, lai “sadzēstos”. “Atmetos”, un centos piebraukt pēc iespējas tuvāk betona apmalei. Izdevās – izvairījos no Hondas. Bampers trāpīja pa sānu stiklu, un pats mazliet pa barjeru, bet izspraucos. Kā to dabūju gatavu -nesaprotu pat šobrīd. Vienubrīd auto gaisā bija rokas stiepiena āttālumā, un tieši virs mana auto.
Fināla restartā atkal biju otrais. 300m līdz  finišam pēdējā aplī izbeidzās iekšējais pusass gals… un atkal izkūp reālais pjedestāls.”

“Visam sava vieta un laiks. Kā zināms, šogad ziema tā arī neatnāca. Nācās braukt sprintu pa asfaltu. Aizbraucu ar ielas golfu, 1.6, karburators, standarts. Jaudas nav, līkumos ļodzās, bet pat ar tādu mehāniķi ar 150zs opeli izpogāju par pāris sekundēm. Gandarījums 0. Pieņemu lēmumu — uz Kandavu vedīšu “krosa golfu”. Parādīšu, kā tā “tačka” griežas… Labāk nevajadzēja. Braukts pa asfaltu 0km. Pirmajā braucienā pēc maksimālā ātruma sasniegšanas taisnes galā taranēju riepas. Otrajā, trešajā, laicīgi “atmetoties”, trāpu. Pēdējais brauciens, atkal tai pat vietā nāku ar “pedāli grīdā”, un jūtu, ir par vēlu: bremzējot auto samet pa kreisi labajā līkumā pirms rotera. Un to nes pa kreisi uz nogāzi… Tikko auto pāri malai, jūtu — sveras, tūlīt būs! Bet nē, paldies dievam ar riteni atspiežas vagā un nokrīt uz riteņiem. Turpinu braucienu pa pļavu. Jums vajadzēja redzēt ovācijas no skatītājiem un tiesnešiem, un redzēt izbrīnu nākamajam, kad brauciena laikā pa pļavu nāku pretējā virzienā. Mācība: “Kas domāts krosam -neder sprintam!””

Foto no Priekules

Foto no Jāņa pirmā Smiltenes piedzīvojuma

Foto no otrā Smiltenes piedzīvojuma

Foto no leģendārā Giedrjusa Stoņa lidojuma, zem kura izspruka arī Jānis Grīnvalds