Rallijkross: Latviešu Eiropas ceļš

Viesturs Saukāns  15.09.2013 20:13 9

  Rallijkross, Ziņas

Vēl pirms pusgada joks, ka latvietis varētu būt Eiropas rallijkrosa čempions, likās saldskābi nesmieklīgi smieklīgs – „gribētos jau, bet neaizskar jūtīgās tēmas!”. Septembra vidus, 15. datums, un 15. numurs Eiropas čempionāta Super 1600 klasē nodrošina čempiona titulu. Kā latvieši veica ceļu no pirmās Eirorallijkrosa iepazīšanas līdz Reiņa Nitiša čempiontitulam?

Saprotamu un visiem līdzjutējiem zināmu apsvērumu dēļ Latvijas sportistu invāzija Eiropas rallijkrosa čempionātā nav bijusi tik masveidīga, kā Eiropas autokrosā. Kamēr autokrosu šturmēja bariem, brīžiem pat savā starpā saplūcoties, Eiropas rallijkrosā startēja pa vienam, diviem vienlaicīgi Latvijas sportistiem. Sporta veida vārgā eksistence brīvās Latvijas laikā neveidoja tradīcijas, nekuplināja dalībnieku pulkus un uz Eiropu devās drosmīgākie, uzņēmīgākie.

Pirmais, ieturot savu stilu – atšķirties no pārējiem, Eiropas rallijkrosu izmēģināja Vladislavs Šlēgelmilhs, šobrīd pazīstamā formulu braucēja Haralda tēvs. 1997. gadā, kad citi latvieši bija sākuši ražot Eiropas autokrosa uzvaras, Vladislavs aizvadīja gandrīz pilnu Eiropas čempionāta sezonu D-2 klasē. Ar savu Ford Escort Cosworth viņš pārstāvēja Latviju klasē, kuru šobrīd labi raksturotu N grupas iedalījums, šķiet, arī tobrīd jau atpazīstams.

Posmos augstākie rezultāti bija divas astotās vietas Portugālē un Somijā, vēl četri citi top-10 finiši. Sezonas kopvērtējumā sasniegta devītā vieta, kas līdz pat šim gadam bija visu laiku augstākais rezultāts.

Līdz ar šīs sezonas beigām Šlēgelmilha karjera starptautiskajā rallijkrosā beidzās. Toties nākamajā gadā tika aizvadīta pirmā rallijkrosa sezona tepat Latvijā, notika pirmais nacionālais čempionāts.

Šo sporta veidu mūsu valstī tieši tajos gados iepazina masveidīgā krosa publika. Šlēgelmilha stāsti par to, ka rallijkross ir tas pats kross, tikai ar nedaudz asfaltu, neiesakņojās tautā un kopējā sajūta bija – ja jau tas pats kross, tad kāpēc braukt uz turieni, ja pārējie cīnās Eiropas autokrosā? Šlega allaž gribējis būt citādāks nekā pārējie…

Latvijā tobrīd krosā auga lieliska jauno čempionu paaudze – brāļi Neikšāni, Oļģerts Vērmanis juniors, Agris Upītis. Upītim rallijkross iepatikās, sevišķi pēc čempiona titula 2001. gadā. Tapa plāns cīnīties Eiropas rallijkrosa D-2A klasē – arī praktiski N grupa, tikai priekšpiedziņa.

Tajos gados Eiropas rallijkrosā krietni diskrētāk debitēja arī brāļi Traubergi – Uģis un Ivo, tikko sasmēlušies Eiropas autokrosa uzvaras, dāsnajiem Tatarstānas braucējiem gatavoja tehniku un aprūpēja viņu centienus rallijkrosā. Rezultātā vidzemnieki – Upītis un Traubergi – sāka malties Eiropas rallijkrosa dzirnavās. Brāļi tur ir joprojām, iemantojuši profesionalitāti un speciālistu atzinību. Agra ceļš izrādījās krietni īsāks – trīs sacīkstes. Pirmie rezultāti solīja daudz – Upītis pirmajās divās sacīkstēs guva sestās vietas, kas līdz pat šim gadam bija augstākie Latvijas rallijkrosa braucēju sasniegumi Eiropas rallijkrosā. Nojaušams, ka projekts pārtrūka ne tikai resursu trūkuma dēļ, bijis arī konflikts ar čempionāta pārstāvjiem.

Sezonā Agris kopvērtējumā guva 14. vietu. Togad Polijas posmā vienreizīgu debiju rallijkrosā piedzīvoja Ivo Traubergs – braucēja statusā. Interesantā cīņā tika gūta devītā vieta D-1 klasē, tagadējā SuperCar. Rezultāts formāli deva 37. vietu kopvērtējumā.

Latviešu mašīnu motori Eiropas rallijkrosā apklusa uz ilgiem gadiem – līdz pat 2007. gada čempionātam. Šajos gados daudz mainījās gan Eiropas čempionātā, gan latviešu attieksmē pret rallijkrosu.

Eiropas čempionāts kļuva populārāks, notika klašu izmaiņas, gan Šlēgelmilha, gan Upīša klases tika likvidētas, nebija nekādas N grupas, viss notika „ar pilnu pedāli”. Savukārrt mūsmājās ienāca rallijkross ar NEZ Ziemeļeiropas kustības palīdzību. Lai kā ik gadu tiek vērtēts NEZ čempionāts, tas, ka NEZ parādīja latviešiem ceļu rallijkrosa virzienā, ir fakts. Šeit arī izauga nākamie talanti, kuri sadūšojās ķerties pie rallijkrosa augstākās līgas.

2007. gadā, sasniedzis tā brīža maksimumu autokrosā un rallijkrosā, pie lietas ķērās Jānis Aleksejevs – jauns, daudzsološs, neapšaubāmi talantīgs, turklāt ar ļoti spītīgi un strādīgu komandu, tēvu Andri priekšgalā. 2007. gadā tika pamēģināti tuvākie Eiropas posmi – D-1A klasē (tagadējā Super 1600) gūta astotā vieta Polijā, 14. vieta Čehijā. Gaiss apostīts, jābrauc. Sezonas formālais rezultāts – 27. vieta.

Tomēr šie palika Jāņa vienīgie starti Eiropā – bija skaidrs, ka nepieciešama jaudīgāka mašīna, savukārt valsti, arī Aleksejevu ģimenes biznesu, sāka tricināt finanšu krīze, tāpēc sportošana lielā mērā apstājās, vai atgriezās vietējā līmenī. Eiropu vairs nebija iespējams pacelt, vismaz ne tādā līmenī, lai būtu vērts tērēt līdzekļus.

Un atkal pauze.

Aleksejeva rezultātu turpinātājs NEZ čempionātā bija Reinis Safonovs – tobrīd jau pietiekami sasniedzis autokrosā un, jo īpaši, rallijkrosā, cik nu tas bija iespējams Baltijā un NEZ seriālā.

2010. gadā tiek izmantota jau zināmā latviešu stratēģija – D-1A klasē pamēģināti tuvākie posmi Zviedrijā, Polijā, Čehijā. Viegli nebija, taču Reiņa 15. vieta Polijā un pirmie punkti šķita vilinoši, lai komanda turpinātu cīņu nākamajā gadā. Debijas sezonā Reinim formāli 42. vieta.

Starp citu, togad uz starta Polijā stājās arī Ivo Traubergs, kura uzdevums gan, šķiet, bija kādas mašīnas testi kaujas apstākļos – pēc aizvadītas sestdienas D-1 klasē Ivo no tālākās cīņas pazuda.

2011. gadā Safonovs tomēr nepaplašināja programmu tālāk par jau apmeklētajām trim valstīm, lai gan uz brīdi parādījās domas pat par gandrīz pilnu sezonu. Sasniegts Reiņa augstākais rezultāts – astotā vieta Polijas posmā. Jaunas mašīnas būvniecība un attīstība krietni ievilkās, kamēr mašīna tika līdz trasei, pārējais čempionāts jau bija progresējis vēl tālāk. Rezultātā Safonova Eiropas karjera faktiski bija tāda pati, kā Aleksejeva gadījumā – pamēģināja, gribēja vēl, taču reālu iespēju un programmas kam vairāk par gaisa apostīšanu tā arī nebija. Togad kopvērtējuma tabulā Reinim 25. vieta.

2012. gadā Safonovu jau bijām piemirsuši – Reinis dažādu apsvērumu dēļ pazuda no autosporta, bija izveidojusies ģimene, kura bija jāaprūpē, darbs, kas jādara… Tomēr vienu sacīksti Reinis gribēja aizvadīt – no Zviedrijas posma, kurā, šķiet, iemīlas katrs rallijkrosists, nevarēja atteikties. Liela konkurence, sasniegta 25. vieta. Vienīgais posms bez punktiem, līdz ar to arī čempionāts bez ieskaites.

Jau tobrīd – uz Zviedrijas posmu – Eiropas plānus kala strauji progresējošais Reinis Nitišs un viņa komanda, kura veiksmīgi cīnījās NEZ čempionātā, vēlāk to uzvarot. Sākās jauna ēra – Nitiša laikmets!

Tieši Zviedrijā Nitišs debitēja Eiropas čempionātā. Kopumā sezonā veikti pieci posmi, turklāt visi robežās no 12. līdz 16. vietai. Kļuva skaidrs, ka Peugeot 206, ar ko pietika NEZ čempionātam, Eiropas seriālam ir par vāju. Toties situācija izpētīta, trases iepazītas, jāstrādā tālāk.

Sekoja jau zināmais stāsts – jauns auto, kuru dažs sauca par jaudīgāko tobrīd Eiropā, pievienošanās Set Promotion komandai, pamatīgs ģimenes, atbalstītāju un padomdevēju darbs un pirmssezonas plāns: „nebūtu slikti pirmajos trīs posmos kaut kā iekulties A finālos”. Sestā vieta Lielbritānijā, ceturtais Portugālē – Reinis malacis, pilda plānu pārliecinoši. Un tad…

Sprādziens! Nitišs visu saprata, uzzināja, atmeta kompleksus, noslīpēja nianses un kāva konkurentus vienu pēc otra – Ungārija, Somija, Norvēģija uzvarētas. Brīdinājuma šāviens no Linnemana Zviedrijā – tiešā cīņā zaudēta uzvara, tātad sezonas nogale nebūs viegla pastaiga. Biedēja Francijas posms ar mežonīgu dalībnieku skaitu un niecīgu kopvērtējuma pārsvaru, Linnemana spēku atgūšanu. Ja Francijā izdotos nepaklupt, var sākt sapņot par čempiona titulu. Un kas Francijā? Visi Eiropas dūži piekāpjas vietējiem matadoriem. Vienīgi Nitišs… Uzvara pēc uzvaras kvalifikācijā, uzvarēts pusfināls, dramatiska uzvara finālā! Tieši Francijā konkurenti tika noguldīti uz zemes. Atlikušie posmi Austrijā un Vācijā bija svarīgi, taču jau ar pārsvaru, kuru Reinis pats posmu gaitā varētu kontrolēt.

Ar vārdu „kontrolēt” Nitišs bija sapratis – atkal visus piesmiet, paņemt pilnu punktu komplektu Austrijā, un jau jodelētāju zemē nodrošināt Eiropas rallijkrosa čempiona titulu!

Eiropas rallijkrosa čempionāts latviešiem bijis tāls sapnis, bet tie, kas to mēģinājuši, to pametuši sapīkuši, apdedzinājušies – ļoti prasīgs seriāls, lai arī tik ļoti vilinošs. Un tomēr, kad sastājas zvaigznes, brīnumi ir iespējami!

Autocross.lv sveic Reini Nitišu, viņa komandu un tos, kas mina Latvijas rallijkrosa taku tādā virzienā, lai šogad šis tituls būtu iespējams. Nākotni veido vēsture. Šajā gadījumā – pirmie Eiropas mēģinājumi, pirmie NEZ posmi, pirmie latviešu organizatori, par spīti trašu un braucēju trūkumam. Pirmie sportisti, kuri savulaik varēja gūt uzvaras ar tām pašām krosa mašīnām, tās īpaši nepārbūvējot. Šis ir Latvijas rallijkrosa entuziastu un visas krosa publikas tituls!

Latvijas sportisti Eiropas rallijkrosa čempionātā

1. Austrija-1997: Šlēgelmilhs, 12. vieta D-2*
2. Francija-1997: Šlēgelmilhs, 10. vieta D-2
3. Portugāle-1997: Šlēgelmilhs, 8. vieta D-2
4. Zviedrija-1997: Šlēgelmilhs, 13. vieta D-2
5. Somija-1997: Šlēgelmilhs, 8. vieta D-2
6. Beļģija-1997: Šlēgelmilhs, 14. vieta D-2
7. Norvēģija-1997: Šlēgelmilhs, 10. vieta D-2
8. Čehija-1997: Šlēgelmilhs, 10. vieta D-2
9. Vācija-1997: Šlēgelmilhs, 9. vieta D-2
1997. gada čempionātā: Šlēgelmilhs, 9. vieta

10. Francija-2002: Upītis, 6. vieta D-2A**
11. Austrija-2002: Upītis, 6. vieta D-2A
12. Čehija-2002: Upītis, 12. vieta D-2A
13. Polija-2002: I. Traubergs, 9. vieta D-1
2002. gada čempionātā: I.Traubergs, 37. vieta; Upītis, 14. vieta

14. Polija-2007: Aleksejevs, 8. vieta D-1A***
15. Čehija-2007: Aleksejevs, 14. vieta D-1A
2007. gada čempionātā: Aleksejevs, 27. vieta

16. Zviedrija-2010: Safonovs, 23. vieta D-1A
17. Polija-2010: Safonovs, 15. vieta D-1A
18. Polija-2010: I. Traubergs, nc, D-1
19. Čehija-2010: Safonovs, nc, D-1A
2010. gada čempionātā: I.Traubergs, nc; Safonovs, 42. vieta

20. Zviedrija-2011: Safonovs, 25. vieta, Super 1600****
21. Polija-2011: Safonovs, 8. vieta, Super 1600
22. Čehija-2011: Safonovs, 20. vieta, Super 1600
2011. gada čempionātā: Safonovs, 25. vieta

23. Zviedrija-2012: Nitišs, 16. vieta, Super 1600
24. Zviedrija-2012: Safonovs, 25. vieta, Super 1600
25. Beļģija-2012: Nitišs, 16. vieta, Super 1600
26. Nīderlande-2012: Nitišs, 14. vieta, Super 1600
27. Somija-2012: Nitišs, 12. vieta, Super 1600
28. Vācija-2012: Nitišs, 15. vieta, Super 1600
2012. gada čempionātā: Nitišs, 23. vieta; Safonovs, nav punktu

29. Lielbritānija-2013: Nitišs, 6. vieta, Super 1600
30. Portugāle-2013: Nitišs, 4. vieta, Super 1600
31. Ungārija-2013: Nitišs, 1. vieta, Super 1600
32. Somija-2013: Nitišs, 1. vieta, Super 1600
33. Somija-2013: Safonovs, (6. vieta pusfinālā=11./12. vieta), Super 1600
34. Norvēģija-2013: Nitišs, 1. vieta, Super 1600
35. Zviedrija-2013: Nitišs, 2. vieta, Super 1600
36. Francija-2013: Nitišs, 1. vieta, Super 1600
37. Austrija-2013: Nitišs, 1. vieta, Super 1600
2013. gada čempionātā: Nitišs, 1. vieta; Safonovs, ?. vieta

* D-2 tobrīd: N grupa, pilnpiedziņa
** D-2A tobrīd: N grupa, viena ass, līdz 1400 kub. cm
*** D-1A tobrīd: A grupa, viena ass, līdz 1600 kub. cm
**** Super1600 šobrīd: A grupa, viena ass, līdz 1600 kub. cm
**** D-1 = SuperCar: A grupa (bez kit-car, WRC) vai Supertouring, pilnpiedziņa