Rallijkross: Traubergs: Nitišam lieliska stabilitāte, čempionāta nākotne – sakārtota

Viesturs Saukāns  22.05.2013 14:31 2

  Rallijkross, Ziņas

Latvijas rallijkrosa speciālists Uģis Traubergs slavē Reini Nitišu, uzskatot, ka latviešu Eiropas rallijkrosa čempionāta Super 1600 klases dalībnieks sevi pierādījis no labākās puses un var sasniegt augstus rezultātus. Tikmēr visa Eiropas čempionāta attīstība šobrīd šķietot loģiska un uz pasaules augstāko statusu tendēta.

2000. gada Eiropas autokrosa čempions jau vairākus gadus aktīvi darbojas Eiropas rallijkrosā, sagatavojot augstākā līmeņa tehniku un labi pārzinot starptautiskā rallijkrosa virtuvi.

Vērtējot Reiņa Nitiša startu Super 1600 klasē Uģis Traubergs saka: „Reinim ir apbrīnojama stabilitāte, bet pirmo posmu vienīgais trūkums ir tikai un vienīgi minimāls veiksmes procents. ar braukšanu viss ir kārtībā, apļu laiki ir stabili un ātri. Domāju, ka arī Set Promotion komanda īsti nebija gaidījusi, ka pērn pie apvāršņa parādījies latvietis Nitišs būs tik ļoti vērā ņemams spēlētājs un ar tādu gribasspēku cīnīsies par augstākajiem rezultātiem. Sportists kontrolē visu, ko viņš dara, spēj atstāstīt savu darbību un braucienu domugājienu, kas ir ļoti laba īpašība. Ar Reini viss ir kārtībā. Tas, kas pietrūkst, bet tas ar laiku parādīsies – reālā agresivitāte trasē un savas vietas izraušana tiešā cīņā. Viņam no kartinga laikiem ir saglabājusies vēlme apdzīt tīri, bez braukšanas otram sānos, jo tas nozīmētu sava rezultāta šķietamu sabojāšanu. Taču rallijkrosā tā nav, ir jāplūcas un jācīnās. Bet viņš to iemācīsies.”

Uz pieņēmumu, ka kartingā Nitišs biežāk bija otrais, nevis pirmais, un arī rallijkrosā pietrūkst izšķirošā, pēdējā izrāviena, Traubergs atbild: „Reiņa trumpis ir stabilitāte, bet viņam ir arī ātrums, ar kuru var uzvarēt. Un, ar šo punktu skaitīšanas sistēmu, kāda ir Eiropas čempionātā, regulāras, piemēram, otrās vietas ir daudz nozīmīgāks rādītājs kopvērtējumam nekā viena uzvara un divreiz sasistas mašīnas. Gluži kā Timerzjanovs SuperCar klasē – viņš šogad šķietami nav neko parādījis ar visām savām problēmām, taču ar šo punktu sistēmu viņš kopvērtējumā ir līderis.”

Protams, vispārējais sapnis ir latvieša nonākšana SuperCar klasē, kas būtu nonākšana augstākajā līgā, turklāt brīdī, kad Eiropas čempionāts var iegūt pasaules statusu. Kādas ir Nitiša iespējas to paveikt? Traubergs atzīst – vajag ļoti lielu naudu: „Izmaksas lielajā klasē ir mežonīgas un nedomāju, ka Reinim un viņa komandai būtu pieeja šādiem līdzekļiem. Turklāt paša čempionāta nostāšanās uz komercijas pamatiem izmaksas arvien vairāk palielina, jo aug vispārējais seriāla līmenis. Tātad nākotnē tas paliks arvien dārgāk. Protams, arī Nitiša somu padomdevēji saka, ka nav par katru cenu jābrauc neskaitāmus gadus vienā klasē, cenšoties sasniegt kādu titulu – ja ir iespēja, jāskatās apkārt notiekošais, jādibina kontakti un jāizmanto iespēja, ja tāda parādās. Turklāt man ir aizdomas, ka čempionāta nākotnē ir paredzēts tik ļoti vairs nevilkt līdzi mazās klases Super 1600 un TouringCar, visu savu mārketingu veidojot tieši uz pilnpiedziņu. Tas nozīmē, ka vienā brīdī Super 1600 klases braucēji varētu arī vairs nebraukt vienās trasēs ar Solbergu, bet gan būt izmētāti pa citiem seriāliem – Izaicinājuma kausiem, reģionāliem kausiem, utt.”

Joprojām tiek saglabāts mīts, ka čempionāta promoters IMG centīsies no Eiropas rallijkrosa čempionāta izveidot pasaules čempionātu. Uģis uzskata, ka, visticamāk, plāns kā to paveikt jau sen ir izstrādāts: „Domāju, ka viss jau sen ir uz papīra un sen ir izspriests. Domāju, ka IMG pāris gadus ieskriesies, un tad, atbilstoši plānam, pārveidosies par pasaules čempionātu vai līdzīga statusa seriālu. Viss jau sen ir gatavs, mums atliek vērot, kā šīs izmaiņas darbosies praksē. Sākums noteikti ir iespaidīgs. Kad pagājušajā gadā parādījās IMG plāni, daudzi dalībnieku parka iemītnieki bija gatavi izsludināt kara stāvokli, protestējot pret jauno pasauli un idejām. Taču, piemēram, leģendārais Kenets Hansens uzreiz teica – mieru, rallijkrosam tas nāks tikai par labu! Arī Petera Solberga atrašanās čempionātā nav veiksmīga sakritība – IMG, visticamāk, ir radījuši Solbergam ļoti labus apstākļus, lai viņš šajā čempionātā startētu visu sezonu. Viss mārketings tiek veidots ap viņu. Un te arī Lēbs parādās…”

Kad FIA plānoja piešķirt pasaules čempionātu tagadējam WTCC (pasaules salonautomašīnu šosejas čempionāts), uzstādījums šī seriāla promoterim bija – sarūpējiet piecus oficiālus autoražotāju pieteikumus, dabūsiet pasaules čempionāta statusu. Ja rallijkrosam pateiks to pašu, tas var būt izaicinājums. Uģis gan atzīmē pretēju tendenci: „Cik zinu, šā brīža dokumentos ir punkts, ka šobrīd tieši oficiāls ražotāju pieteikums netiek pieņemts. Tomēr augstākajā līgā ir grūti saprast, kas tiek definēts kā ražotāja komanda, un, kas nē. Tajā pašā laikā ir pietiekami liela interese no pasaules autoražotājiem. Jau atkal, domāju, ka arī šī tēma plānos jau sen ir iekalta.”

Ja sapņojam, ka rallijkross iegūst pasaules čempionāta statusu brīdī, kad Nitišs, piemēram, 2014. gadā ir kļuvis par Super 1600 klases čempionu, bet SuperCar ir pilns ar ražotājiem… Varbūt Reinim būtu nevis pašam jāmeklē miljoni, lai tiktu lielajā klasē, bet gan viņu kā labu braucēju pieaicinātu ražotāja komanda un vēl maksātu viņam par to algu? Uģis Traubergs par šādu scenāriju ir domīgs: „Protams, brīnumi mēdz notikt. Taču es šobrīd nejūtu šādu scenāriju.”

Līdzjutējiem apjukumu rada Global Rallycross un X Games seriāli. Sākotnēji tā bija kā eiropeiskā rallijkrosa ievešana ASV, taču šogad seriāli ir izlauzušies ārpus Amerikas, posmi aizvadīti vai tika plānoti gan Brazīlijā, gan Spānijā, gan Vācijā. Vai Global Rallycross ir konkurents Eiropas čempionātam, vai, jau atkal, skrūvīte lielajā plānā? „Domāju, ka arī šajā ziņā nav nejaušību un viss ir sakārtots. Šie seriāli nav konkurenti, šie seriāli katrs atsevišķi veic savu uzdevumu ar dziļu nākotnes mērķi. Uzskatu, ka tieši šādi veidojas nākamais pasaules rallijkrosa čempionāts,” saka Traubergs.

Par tehniskām lietām – šogad ieviests motoru un turbīnu izmantošanas limits. Noteikumi paredz, ka, ja posma laikā sportistam ir jāuzlauž noplombētais motors, viņš saņem 15 punktu sodu par šādām darbībām. Sezonas laikā, savukārt, SuperCar klasē drīkst izmantot tikai trīs motorus (piestādīt plombēšanai), bet, ja gada laikā ir jāiemontē jau ceturtais vai vairāk motors, sportistam atņem 20 kopvērtējuma punktus. Šie nosacījumi attiecas uz visām trim klasēm. SuperCar vienā posmā drīkst izmantot ne vairāk kā divas turbīnas. Ja šis nosacījums tiek pārkāpts, sportistam atņem 10 punktus. Cik tas ir sāpīgi konstruktoriem un sportistiem? Cik komandas un tehniķi ir spējīgi reaģēt, lai izslēgtu sodu saņemšanu? Vai tehniski kaut kas tiek darīts tā, lai tomēr īpaši ierobežotu defektu iespējamību? „Principā nē, nekādas jaudas neviens speciāli negriež nost, netiek upurēts ātrums, lai tikai neuzspridzinātu motoru. Ir arī pirmie cietušie – SuperCar klasē Aleksandrs Hvāls abos pirmajos posmos ir piedzīvojis motora problēmas un, lai gan viņš reāli ir top-6 braucējs, kopvērtējumā viņam nekā nav (14. vieta). Taču kopumā izturība arī nav izteikta problēma. Ar visiem kosmiskajiem rādītājiem, ko uzrāda klašu motori, tie ir izturīgi. Mazajās klasēs es pat neatceros, kad kāds būtu pēdējā laikā nokāvis motoru. Komandas ir sasniegušas lielisku līmeni, kad motori ir jaudīgi un arī izturīgi. Šāda soda iespējamība pastāv un var patraucēt kādā konkrētā brīdī, bet tā nenoteiks vispārējos čempionāta rezultātus.”

Pats Uģis Traubergs, savukārt, dodas uz Krieviju, kur pastāv iespēja piedalīties Krievijas rallijkrosa čempionāta posmā. Tiesa, par viņa startu vēl skaidrības nav, taču, iespējams, testa nolūkos viņš startēs ar kādu no tur esošajiem Citroen automobiļiem. „Man palūdza atbraukt tehniskos jautājumos un teica, lai paņemu līdzi ķiveri. Tad redzēsim, vai būšu uz starta,” vēl neziņā ir latviešu speciālists.

Dalies ar šo ziņu