Stāstu konkursa 14. stāsts – VAZ Klasika čempions Jānis Linde panākumus autokrosā guva strauji, taču arī viņš ceļā uz uzvarām neiztika bez spilgtām avārijām.

2018.gads, Vecpils.

“2018. gada Latvijas autokrosa čempionāta trešais posms, Vecpils, 21. jūlijs. Pēc pirmajiem diviem posmiem kopvērtējumā dalīta pirmā vieta ar Kalvi Tētu. Laika kontrolē uzrādīju labāko laiku – kur nu vēl labāk! Bet pēc pirmās kvalifikācijas starta viss savērpās un samainījās vietām tiktāl, ka no laika kontroles pirmās vietas nonācu pirmās kvalifikācijas pēdējā. Biju dzirdējis, bet pārāk jau neticēju, ka Vecpils trase kļūdas nepieļauj, tādēļ sākās pakaļdzīšanās izcilajai VAZ kompānijai. Tā nu sakrita, ka pa priekšu brauca pieredzējušais un izcilais pilots Edijs Zimza, kurš reti kļūdās un perfekti nolasa situāciju gan priekšā, gan aizmugurē. Es varēju mānīt pa labi vai pa kreisi, bet Edijs visu kontrolēja un neatstāja nekādas iespējas, un tas uzsita vēl lielākas “asinis”. Aizbraucot ceturtajā aplī pie pirmā tiesnešu posta biju attīstījis labu ātrumu, priekšējais logs bija nedaudz aizmests un pavisam mazliet uzrāvu uz maliņas, bet ar to arī pietika – laiks apstājās, virpulis pēc virpuļa, un klusums. Sajūtas bija sirreālas, un pirmā doma – “bļ… ko tu tikko izdarīji”. Sekoja lēns brauciens traktorā uz dalībnieku parku. Skatoties uz mašīnu bija skumji, ka šādi beigsies šī sezona. Lai gan tehniskais komisārs Modris apskatīja mašīnu un deva zaļo gaismu, ka tai nav bojājumu, kas varētu ietekmēt drošību, sākotnējā doma bija dabūt mašīnu uz treilera un doties mājās. Bet, sākot mainīt salauztās detaļas, sāka šķist, ka ar tādu mašīnu jau arī varētu braukt, tādēļ domas par mājām bija pagaisušas katram no mums, kurš bija kaut ko sācis darīt. Tajā brīdī interesēja tikai tas, cik ir laiks un, vai bez starta otrajā kvalifikācijā nesakrāju pārāk daudz punktu, kas liegtu finālu. Kad izbraucu uz starta trešajā kvalifikācijā, Makgaivers lepotos par mūsu darbu, jo mašīnas vizuālās detaļas 70% turējās uz izolācijas lentes. Lai gan pieredzēju savā mūžā trakāko kūleni, finālā izcīnīju otro vietu. Tobrīd vēl neviens nenojauta, ka šī otrā vieta kļūs par stingru pamatu ceļā uz čempionā titulu. Tās bija neizsakāmas emocijas, prieks un gandarījums, tādēļ vēlreiz vēlos pateikt lielu paldies katram, kurš bija kopā ar mani, bet it īpaši šim pieciniekam: Litvinovičam, Andžam, Gatim, Gunītim un Līgai.”