Autocross.lv konkursa 15. stāsts – Folkreisa Ziemas kausa ieguvēja Ivo Gabrāna skarbā avārija debijas gadā un citi piedzīvojumi.

2011.gads, Zilākalna trase, Valmiera.

“Vaiii, tas bija tālais 2011. gads, mana pirmā vasaras sacensība Folkreisā. Lai arī pirms tam ziemā biju aizvadījis divas sacensības, abās nebiju nobraucis pat piecus apļus kopā…. Šo es saucu par savu pirmo nopietno sacensību. Diena noveda tik tālu, ka es biju kvalifikācijās izcīnījis vietu B fināla pirmajā rindā. Bet, tā kā mēs mašīnu dalījām ar tēti, viņš ceturtajā braucienā pamanījās to pamatīgi “iestādīt valnī”, un, lai arī likās, ka sacensība ir galā, mans azarts lika komandai jau pirmajā sacīkstē visu mēģināt izlabot un tikt uz starta. Mums tas izdevās!!!”

“Turpinājumā gan notika tas, kas ir redzams video. Lai arī kūlenis bija smags, vislabāk es atceros emocijas pēc tā! Renegāta cienīgs turpinājums. Šis laikam bija tas “dzinējspēks”, kas man šo daudzo gadu laikā ir devis to lielo motivāciju cīnīties līdz pēdējam, kas ir devis panākumus. Varbūt smieklīgi, bet patīkamas atmiņas! Starp citu, pirms šī kūleņa starta viens no komandas pamanījās uzsist pa jumtu, un šis ticējums uz mani nostrādāja.”

“Secinājums toreiz, 2011. gadā — vainīga bija mašīna, jo tika iepriekš bojāta. Secinājums šodien — tikai un vienīgi pieredze! Manuprāt, pie kontakta tika atlaists gāzes pedālis un sagriezta stūre pretēji, līdz ar to arī vāks. Tikai un vienīgi pieredzes trūkums!”

Zilākalna kūleņošana (no 0:20 minūtes)

No 4:20 minūtes

2017.gads, Mūsa.

“Lai arī pirmais kūlenis manā pirmajā vasaras sacensībā, bija iespaidīgs, šīs incidents manā līdz šim Folkreisa karjerā nebija iespaidīgākais un smagākais! 2017. gadā uz pēdējo ziemas posmu devos kā viens no favorītiem, kurš var izcīnīt Ziemas kausu. No rīta ārā valdīja patīkams laiks ar dažiem grādiem mīnusā, patīkams laiks sacensībām. Treniņos ātrums trasē bija pat ļoti labs. Pirmās divas kvalifikācijas ritēja pēc plāna, biju izcīnījis divas uzvaras. Visi scenāriji bija labvēlīgi, lai cīnītos par ziemas čempiontitulu. Bet tad, pēc otrās kvalifikācijas bija pauzīte, kuras laikā trasē uznāca daži grādi plusā, spīdēja patīkama saulīte. Trasē parādījās dubļi un zem tiem ledus. Saķere bija tikai ideālajā trajektorijā. Trešajā kvalifikācijā bija brīdis, kad nācās braukt aiz Mūsas trases Volvo (laikam Berķis brauca). Protams, visu gribējās sakārtot uzreiz un tikt Volvo garām. Diemžēl, izbraucot no trajektorijas, automašīna kļuva nekontrolējama un pilnā ātrumā nācās attapties Mūsas cietajos betonos. Automašīna iznīcināta un cerības par čempiontitulu tikpat kā zudušas! Ar savu parakstu NMPD mašīnā tiku palaists uz boksiem, jo galvā bija tikai viena doma — ātrāk sākt taisīt auto pēc smagās avārijas. Lai arī ar komandas un konkurentu palīdzību līdz pusfināliem kaut kādā neiespējamā veidā dabūjām mašīnu uz starta, rezultāts izpalika. Bet mūsu centībai palīgos nāca Arta Biezā izstāšanās fināla pirmajā aplī, kas, beigās izrādījās, nesa man uzvaru Ziemas kausā. Ļoti sāpīgs un patīkams 2017. gada ziemas noslēgums.”

“PS – Konkrētajām mašīnām tās bija liktenīgās avārijas, auto tika iznīcināti.”

Ivo trieciens Mūsas betonā (no 2:00 minūtes)