Aizvadītais gads bija ļoti sarežģīts mūsu sportam. Tas bija radošā ziņā ļoti sarežģīts un pārdomu pilns arī Autocross.lv. Tas izsmēla spēkus un motivāciju, atņēma ticību, ka darbībai ir kāda jēga un nepieciešamība. Taču izrādās, ka mūsu trases sakopo mežonīgu, iespaidīgu enerģiju, kas uzlādē visbeigtākās baterijas. Jāmēģina iedarbināt…

2018.gads Autocross.lv mazo komandiņu nospieda pie zemes, jo zuda spēki, zuda mērķi un motivācijas. Tam bija dažādi iemesli – privāti, ekonomiski, politiski. Viss savilkās kopā, vasara bija smaga, rudens ar briestošo aiziešanu/pauzi bezcerīgs un nesaprotams.

Brenguļos, Čempionu krosā, noliekot mikrofonu un aizverot sekretariāta datoru iestājās atvieglojuma sajūta, ka beidzot viss ir galā. Šo visu negribējās, nevajadzēja.

Taču sekoja daudzi zvani un klātienes sarunas, vairākas ne pārāk iepriecinošas ziņas par 2019. gadu. Brīžiem pat likās – iztēlojieties, ka Autocross.lv ir vecs kaķis, kurš grib aiziet vienkārši mežā viens nomirt. Kāpēc jūs tam traucējat? Vecs, vārgs, ar vienu aci un noplēstu ausi – kam tāds vajadzīgs?

Dažas nedēļas gan šo domu pārvērta citā patiesībā – atklāsmē, cik ļoti tomēr mūsu darbs ir bijis nepieciešams un, cik ļoti daudzi uz mums ir paļāvušies, mīlot šo sportu un jūtot tam līdzi. Mēs tiešām to neapjautām šos gadus. Mēs vienmēr esam bijuši lepni ar Autocross.lv apmeklējuma skaitu. Pat reklāmas speciālistiem pavērās mutes, kad kautrīgi demonstrējām mūsu skaitļus – objektīvi šauras nišas mājas lapai apmeklējums bija grandiozs. Taču tie likās vienkārši labi skaitļi.

Tas, ko mēs atklājām šajā pauzē, neapšaubāmi bija glaimojoši un cilvēciski patīkami, saprotot, ka esam vajadzīgi. Taču tas arī nobiedēja – ko mēs esam izdarījuši?! Vai mēs tā drīkstējām? Vai mums ir tiesības tā vienkārši izslēgt gaismu?

Pašlaik pieņemts lēmums turpināt, bez lielām fanfarām un skaļa uznāciena. Lēnām, vērojot, vai no šī visa kaut kas sanāks. Noteikti citā formātā, mazāk oficiālā, ar to domājot – sadarbība un sadraudzība ar Krosa komisiju saglabājas, taču domas ne vienmēr var sakrist. Taču, iespējams, lasītājiem pat varētu būt vēl interesantāk.

Tas, kas ir pavisam slikti – mūsu vidē nav tā sauktās jaunās paaudzes, kuri Autocross.lv pauzē būtu pacēluši roku un teikuši – eu, es varu, dodiet iespēju, un es uzrakstīšu! Mēs jau vairākus gadus meklējam radošos palīgus, bet lielā mērā rit sezona pēc sezonas, bet palīgu un jaunās maiņas nav. Tas ir traģiski, ka daudzu tūkstošu apmeklētā un līdzjustā sportā ir viens, divi cilvēki, kuri var apsēsties pie datora un uzrakstīt, cik piedzīvotā sacensība bija lieliska. Ja ir trešais, ceturtais un devītais – nāciet talkā, katrs raksts un katrs burts ir nepieciešams daudziem tūkstošiem līdzjutēju. Tagad mēs to zinām.

Un īpašs sveiciens tiem, kuri ir pratuši aizmuguriski pačīkstēt – Autocross.lv ir riebekļi, jo mēs bijām uz sacensībām, piemēram, Lietuvā, bet par mums neuzrakstīja. Ja citādi par sevi ir grūti dot ziņu, ņemiet zīmuļus, baltu lapu, rakstiet vēstules!

Autocross.lv izsaka pateicību visiem tiem, kuri izprata situāciju, kad mēs apklusām. Un absolūta cieņa visiem, kuri teica – jums jābūt atpakaļ, jo sportam to vajag. Mūsu sporta – autokrosa, rallijkrosa un folkreisa – labā mēģinām.

Un tagad tā… Sestdien uz Vecpili, būs sacensības! Sākas jaunā sezona!