Īstu autosportistu” klubā Priekulē pierakstījās Reinis Lilienšteins, finālā apmetot kūleni, kas ir Reiņa debija šajā elementā. Jāatzīst, šī bija pirmā sacīkste Lilienšteina divu gadu krosa karjerā, kad sportists pārliecinoši notrakoja braucienu – kūleņa epizode bija vismaz otrā, kad mašīnas sāni cēlās gaisā. Vērojot fināla pirmos apļus, radās sajūta, ka avārija ir neizbēgama.
Lilienšteinam bija pēc kā steigties: būdams favorīts šajā sacīkstē Reinis nevarēja pienācīgi aizbraukt no starta, jo nebija iespējams laicīgi ieslēgt otrajā pārnesumā. Šī iemesla dēļ tika zaudēti visi četri starti, kas salacgrīvieša sacīksti padarīja par pakaļdzīšanos visas dienas garumā. Tā kā trase žūstot izmantojamu piedāvāja tikai vienu trajektoriju, apdzīt bija sarežģīti, tāpēc pēc kvalifikācijas Lilienšteins bija tikai sestajā vietā. Finālā apņēmības pilns viņš divos apļos kāpa uz augšu, taču brauciens atgādināja Jāņa Spīķa sniegumu tā spilgtākajā izpausmē. Tiesa, ja Spīķim tas parasti beidzas puslīdz veiksmīgi, tad Reinis trešajā aplī vien pieļāva pāris braukšanas kļūdas un pēdējā no tām bija izšķiroša. Lilienšteins avarēja atpakaļ nākošās līknes vidū, kad pēc pagrieziena sāka izslīdēt mašīnas aizmugure – vājas aizmugurējās riepas komplektā ar tām pašām ātrumkārbas problēmām neļāva mašīnu iztaisnot un tā ar purngalu ietriecās valnī, apmetot kūleni.
Šī sacīkste bija arī sportista pēdējā iespēja atgriezties cīņā par čempiona titulu – ja viņš būtu uzvarējis, pēdējos divos posmos saglabātos izredzes cīņā par zeltu. Šobrīd izredzes ir vairs tikai teorētiskas.
Avārijā mašīna neesot cietusi pārāk spēcīgi, tāpēc sacīkstes iznākums vērtējams kā veiksme neveiksmē.