Sestdien, 26. oktobrī Rīgā, Biķernieku trasē notiks Krosa komisijas padomes tikšanās ar autokrosa, rallijkrosa un Folkreisa sportistiem, lai izrunātu aizvadītajā sezonā piedzīvoto un iezīmētu nākamās sezonas plānus. Tikšanās intriģējoša, jo pēc padomes un sacensību rīkotāju tikšanās gaidāmas interesantas izmaiņas, sevišķi autokrosā.
Kā ziņo atsevišķi sacensību rīkotāji, tikšanās ar Krosa komisijas padomi bijusi ļoti konstruktīva un vērtīga, meklējot risinājumus vairākām samilzušām vai prognozējamām problēmām. Rezultātā tapuši plāni ievērojami mainīt sacensību norisi autokrosā, ieviešot dažas radikālas idejas.
Rīkotājiem un arī sportistiem galvassāpes rada hronometrāžas sistēma, jeb, precīzāk, tās izmaksas. Lai arī neviens neapstrīd piedāvātā servisa kvalitāti, katru gadu ievērojami aug sistēmas izmaksas, kas gulstas uz rīkotāju pleciem un faktiski palielina arī sportistu dalības maksu katrā posmā. Turklāt uz nākamo gadu inflācija pamatīgi palielinās, un tiek lēsts, ka rīkotāju un sportistu kopīgie tēriņi vidējā Latvijas autokrosa čempionāta posmā būtu ap pusotru tūkstoti eiro. Ja kross šobrīd pulcētu dalībnieku skaita rekordus, tas nebūtu tik sāpīgi, taču šajā situācijā, kad posmus vispār ar grūtībām var sarīkot, šī ir milzīga summa. Tāpēc viens no rīkotāju priekšlikumiem bija atteikties no laika ņemšanas sistēmas, tā vietā – vismaz eksperimentālā gada ietvaros – pāriet uz izlozes un vietu punktu skaitīšanas sistēmu. Runa ir par Krosa komisijas kausa izcīņas sistēmu vai līdzīgu risinājumu.
Attiecīgi, šādas sistēmas ieviešanai plānots pievienot arī Džokera apli autokrosā, lai potenciālajam līderim tomēr ir reālas iespējas apdzīt lēnākos konkurentus. Lai gan jau šobrīd var prognozēt zināmu pretestību šiem risinājumiem, tas noteikti ir ceļš ne tikai uz izdzīvošanu rīkotājiem, bet arī uz krietni lielāku intrigu skatītājiem un arī pašiem sportistiem laikā, kad klašu kodolus veido piecas, septiņas, labākajā gadījumā deviņas automašīnas. Kuru spēku samērus, turklāt, visai precīzi var prognozēt jau pirms katra brauciena. Runājot par pretestību un ikgadējām iebildēm pret lielākām vai mazākām izmaiņām, jāatzīst, ka tradīciju saglabāšana ir laba lieta, tomēr kādā brīdī jāveic straujāki pagriezieni, lai paātrinātu sporta asinsriti – pēdējo gadu konservatīvisms un miera labad atteikšanās no izmaiņām nav nesusi augošus dalībnieku un skatītāju skaitus. Laiks šoka terapijai. Un laiks pārkāpt domai, ka sports var būt tikai “tāds” un ne citādāks.
Ja šīs izmaiņas ziemā nonāks Latvijas autokrosa čempionāta nolikumā, čempionāts tiks gaidīts ar īpašu intrigu no līdzjutēju puses. Turklāt, ja būs sajūta, ka izmaiņas atvieglos sacensību gatavošanu rīkotājiem, būs tikai apsveicami. Jāatzīmē, ka jau šobrīd dzirdamas pašu rīkotāju versijas “atrasto” hronometrāžas naudu pārvērst naudas balvās sportistiem.
Gaidāmas arī citas izmaiņas, sāpīgs lēmums varētu būt plānos iezīmētā 1600 klases pievienošana 2000 Super kolektīvam. Lai gan klase šogad braši sevi prata izvilkt no iznīcības, kategorijas darbošanās avārijas režīmā ir krietni ievilkusies. Varbūt arī šajā gadījumā ir laiks pārkāpt principiem un paeksperimentēt ar abu priekšpiedziņas klašu kopdarbu čempionāta intrigas veidošanā. Atkal jautājums – kā uz situāciju skatīties. No vienas puses var principiāli plūkties par katrā posmā sasniegtu sešu braucēju kvorumu. No otras – pacelt Latvijas čempiontitulam vērtību, to izspēlējot maksimāli lielākā braucēju pulkā.
Folkreisā galvenā plānotā izmaiņa ir ziemas un vasaras sezonu apvienošana, izveidojot to par vienu seriālu visa gada garumā – kā Krosa komisijas autokrosa kausā. Teorētiskais mērķis ir palielināt dalībnieku skaitu ziemas posmos, jo tiem sportistiem, kuri cīnās par kopvērtējuma pozīcijām, būtu spiesta lieta sākt jau ar ziemas sezonu, nevis to izlaist, gatavojoties tikai vasarai. Folkreisa iekšienē par ideju balsojums ir aptuveni 50:50, savukārt kolektīva un atsevišķu organizatoru iekšējā prognoze liecina, ka efekts būs pretējs – tie, kuri nekad nav startējuši ziemā, to nedarīs arī jaunajā versijā, bet tādā veidā tiks atņemta viņu motivācija arī vasarā aizvadīt visus posmus, jo kopvērtējumā tāpat vairs nav izredžu uz augstvērtīgu rezultātu. Taču jau atkal – nepamēģināsi, nezināsi.
Par citiem plāniem un izmaiņām sportisti uzzinās sestdienas sapulcē Rīgā. Jebkurā gadījumā apsveicama ir Krosa komisijas padomes vēlme veikt radikālas izmaiņas, tādā veidā veicinot dalībnieku un skatītāju interesi. Līdzšinējās sistēmas bija labas, taču nu jau morāli novecojušas.
Starp citu, ja Latvijas autokrosa čempionāts atteiksies no laika ņemšanas iekārtas, tā būs pirmā sezona brīvās Latvijas laikā, kad krosā netiks ņemts vērā neviens apļa laiks. Braukšanas sistēmu vēsture, patiesībā, ir salīdzinoši īsa. No padomju laikiem tika mantota pusfinālu sistēma: sportisti aizvadīja laika kontroles braucienus (tos mērīja sākot ar rokas hronometriem, “pirksta sistēmu” datorā, beidzot ar pēdējos gados zināmo transponderu sistēmu). Pēc laika kontroles, ja braucēju skaits klasē bija līdz 24, klasi sadalīja divos pusfinālos, no kuriem pirmie pieci devās uz finālu, bet vēl divi piepulcējās no B fināla brauciena. Šī sistēma dzīvoja ilgi, taču tai bija viens mīnuss – braucējiem Latvijas čempionāta posms bija ļoti īss pasākums. Posma līderis atbrauca uz sacīksti, veica brīvos treniņus, laika kontroli, savu pusfinālu un finālu (ja braucēju bija mazāk par 13, posms tika aizvadīts vienā grupā, gala rezultātus nosakot vai nu trīs braucienu summā, vai nu ar divām kvalifikācijām un trešo braucienu kā izšķirošo finālu).
Tā kā izmaksas un prasības pret sportistiem auga, arī sportisti par lielākām izmaksām prasīja vairāk – vairāk startu, vairāk apļu, vairāk intrigas. Līdz ar to Latvijā tika ieviesta niansēta Eiropas autokrosa čempionāta tā brīža formula: trīs kvalifikācijas braucieni, no kuriem vērtēja labākos divus braucienus, un fināls. Šādā veidā braucējam jau bija trīs priekšbraucieni un fināls. Šī sistēma tika pielāgota nacionālajām vajadzībām, ieskaitē vērtējot visas trīs kvalifikācijas, lai mazinātu braucēju vēlmi izlaist trešo kvalifikāciju, ja viņus apmierināja pirmo divu braucienu rezultāti.
Faktiski ar šo arī viss – tieši tik nemainīgs (ar niansēm) bijis Latvijas autokross kopš čempionāta izveidošanās 1992. gadā. Varbūt tieši tāpēc laiks atsvaidzināties ar radikālākām izmaiņām.
Jau ziņojām, ka sestdienas sapulce notiks pa sporta veidiem – pl.11:00 pulcēsies Folkreisa braucēji, pl.13:00 – autokrosa braucēji, pl.15:00 – rallijkrosa braucēji.
Par folkreisa apvienošanu vienā sezonā. Labs eksperiments protams, vai izdosies – laiks rādīs. Savi plusi un mīnusi, bet kas visvairāk lec acīs ir klasikas izredzes izcīnīt kopvērtējuma uzvaru. Krosa komisijā tas ir savādāk dēļ zāģiem ziemā. Negribu čīkstēt un kā potenciālo risinājumu piedāvāju 3 dažādu kausu izcīņu. Skan protams diezgan perversi – Visas sezonas kopvērtējuma uzvarētājs, Vasaras, Ziemas. Vienīgi Komandas/Junioru kausus atstāt vissezonas. Tas itkā gan dotu motivāciju piedalīties ziemā vairāk braucējiem, gan nepamestu zem vilciena klasikas braucējus un tie, kam ziema/vasara vienkārši nepatīk/nevar atļauties. Nesaku, ka labākais variants, bet ir varbūt vērts apsvērt.
P.S. Vienmēr mākusi ziņkāre kāpēc folkreisā nav atļauti turbo dzinēji? Zaļuma jautājums vai viņi būtu stipri pārāki(man tiešām nav ne jausmas)?
Ļoti labas pārdomas par FR,kurām es 99,5% piekrītu (par trīs kausiem, utt).
Turbo var radīt pārspēkus, kas zem sitiena teorētiski varētu nolikt arī drošību, utt. Tur ir variācijas, ko varētu, ko nevarētu, bet vienkāršāk līdz ar to ir – nedrīkst. Arī skandināvi ar šo nekrāmējas.
Nez kapēc pat amatieru krosā ir spējīgi paņemt laika kontroli. No vienas puses gribam baigo f1, tad atzīstam, ka tas par dārgu un tad taisam risinājumus caur vienu vietu.
Man kā fanam patiktu džokeris krosā, bet kas liek aizdomāties. Situācija kad pirmie 2 dabū vienādu punktu skaitu(kas nav baigi nereāli ar maz braucējiem), kā tiktu noteikts kurš finālā pirmais izvēlās starta vietu? Izloze?
Jā, un vēl 100 dažādi absurdi varianti – Piemēram, jaudīgs Subaru nones no pirmās rindas startējošu lēnu klasiku open klasē, pie vairākām kvalifikācijas grupām var izveidoties situācija, ka vienā grupā startē līderi, otrā – lēnāki braucēji, Pēdējā posmā diviim līderiem cīnoties par titulu – Vienam nepaveicas ar izlozi – un jāstartē no būtiski neizdevīgākas pozīcijas uttt…
Manuprāt šādi tiek grauti sportiskie principi, un principā ar šādu gājienu tiek veikti divi soļi rallijkrosa virzienā.
Aicinu visus autokrosa fanus apvienoties zem saukļa – Autokross ir Autokross; Autokross NAV lēts rallijkross.
Izspēlēt sakritību variantus var daudz un dikti, bet FR un KKK parāda, ka tas viss tīri labi darbojas.
Par krosa tuvošanos rallijkrosam – jā, to būtībā nevajadzētu. Taču šobrīd ir trīs sāpīgi momenti:
1) No hronometrāžas ir jāatsakās izmaksu dēļ (1500eiro uz rīkotāju)
2) Klasēs ir maz mašīnu…
3) …kuras vēl turklāt nevar apdzīt špūru trašu dēļ. Ja būtu klasēs, piemēram, 15 dalībnieki, tā nebūtu problēma, jo klope būtu jebkurā gadījumā. Bet ar mazu dalībnieku skaitu apdzīšanas nevarēšana ir pārāk jūtama.
= jaunā noteikumu versija, kas pa lielam risina 1) un 3). Par 2) var diskutēt, kādi būtu risinājumi.
Par amatieru varonību jebkurā jautājumā es dzirdu katru otro dienu, tikai tad, kad paveru to aizkariņu plašāk, kaut kā vienmēr “šī nav tā gonka, kuru tev vajadzēja redzēt, jo te visi neatbrauca, atbrauca tikai sliktākās mašīnas, bet pārējās ir labākas par LČ”, utt.
Pirmkārt, neesmu drošs, ka Latvijā ir vēl kāds kantoris, kas spēj piedāvāt krosam tiešām funkcionējošu un uzticamu laika ņemšanas iekārtu. Otrkārt, laf par šo tēmu bija izsludinājis pat tenderi pirms pāris mēnešiem, kur tad ir tas amatierus apkalpojošais kantoris?
Par izlozes neobjektivitāti- varbūt pat saknē piekrītu, un, veidojot FR noteikumus, bišķi par to pārdzīvoju, bet bez laika kontroles izloze ir vienīgais reālais klasificēšanas variants. No otras puses – tas pats WRX, uz kuru visi skatās atplestām mutēm, ir viena vienīga izloze – uz Q1, uz laikapstākļiem, uz apgriezto secību (pirmie ātrākie vai lēnākie), utt. No vienas puses var teikt – šova gonka, lai mākslīgi radītu izrādi TV un skatītājiem. No otras puses – visu aizliedzošā FIA šo atļauj un loteriju uzskata par sportam derīgu rezultātu veidošanas formu. Tā kā pasaule ir pilna ar netaisnībām, utt. Atliek pielāgoties un sist dūmā. Vai sēdēt dīvānā un sist…dūmā. :)
Kādreiz nevajadzēja sadirst klasiku ar visādiem kāferiem un murenām tagad vēl būtu dalībnieki un skatītāji
Cik ilgi vēl dzīvosim citā gadsimtā? Un, 2000-šo sākumā Klasika tika izdalīta no Open, tieši kāpēc viņas toreiz nesavācās vairāk par dažām?
Ja man kā FR braucējam nepatīk ziema,kā tāda,tad protams,ka es viņu nebraucu.Nākošais,ja patīk braukt vasarā un tīri teorētiski tu tai gatavojies,lai nobrauktu piem. visus posmus,tad pie jaunā modeļa,noteikti samazināšu arī vasarā nobrauktos posmus,jo uzvara kopvērtējumā nespīd. Atiecīgi tu gatavojies ,tā rīktīgi piem. divām gonkām,kas tuvāk mājām vai trases,kuras patīk labāk.Vēl nianse,ja ziemā,sportistu nav ,tad varbūt uzprasam kapēc,varbūt tam ir vnk iemesls,banāls varbūt – nepatīk ,negribu utt. Piespiedu kārtā, nekas un nekad ilglaicīgā periodā nav strādājis.Pie jaunā modeļa, kopvērtējumā cīnās tie, kas brauc visus posmus.Pēc manām domām,tā ir vienīgā lietas,ko šis jaunievedums pienesīs FR.Un es patiešām ceru,ka es kļūdos.
Tāda kā amatier krosa Latvijā vairs nav pateicoties LAF ,ja nu vienīgi Ludzā un pierobežā Igaunijā . Pa lielam daļa ir pācēlusies uz Lietuvu kur ir izveidota C līga tur viņiem hronometrāža ir , bet es domāju ka ar rokas hronometru , nagāju neskatijos domāju ka Viesturs ari labi pārzin to virtuvi kādas tur mašīnas brauc un kas brauc. Tākā lieciet amatieriem mieru un domājiet labāk par savu krosu un fk kā dabūt vairāk braucēju
Arī taisnība, ar piebildi, ka es nezinu par mašīnām. Jo, kā teicu, kad man stāsta par amatieru un leišu C līgas mašīnām, tad tur ir tuvu WRX līmenis. Bet, kā dabā kapļi atbrauc pacīnīties, tā pusi dienas čaļus nevar uz starta gribēdami dabūt virsū, kā bija ar leišiem ziemas Pilskalnos, utt. Un jā, man arī liekas, ka šīs tēmas ir sen izrunātas. Un vispār es nekad neesmu ticējis dalījumam “amatieri” – tādi paši otrie golfi, ar tādām pašām kārbām un turpat regulētiem motoriem kā LČ. Nav tādu amatieru vai to otru, lai kā viņus sauktu (profesionāļi tad?). Jābeidz utoties katram savā stūrī un jāveido sakarīgs sports, ar vidusceļiem un kompromisiem. Citādi vieni rauj uz krūmiem un Lietuvu, otri rauj FIA, bet čalis pa vidu ar savu golfu vispār nesaprot, uz kuru pusi pareizāk vilkt to trali.
Amatieriem nav jau jābūt ātrākiem par LČ mašīnām. Biju šogad uz diviem Aukštaitijas posmiem un uz Akmeni, viss tur kārtībā – virs 40 dalībniekiem čempionātos katrā posmā – bez papildus reklāmām ir o.k. Ir standarta klase un ir “sportinieki”. Bet ne par to stāsts, bet grib caurlaist kaut kādu h..ņu, jo redz nevar laika kontrolli kaut ar hronometru paņemt. Es esmu gatavs visos LČ posmos sēdēt un ņemt laikus par brīvu. Bet tas jau protams nederēs, jo izloze tak ir daudz sportiskāka.
Laika kontrole ar hronometru – tad tiešām labāk izlozi, vismaz uzreiz skaidrs, ka nejaušības faktors…
Jāpiekrīt Viesturam, ka izloze tad labāka, esam visi redzējuši cik tuvi rezultāti ir ar transponderi ņemot, tur simtdaļas izšķir šad tad. Īstu objektivitāti ar hronometru nenodrošināsi.
Un vospār, kāda starpība, vai sešas mašīnas saliek uz starta pēc izlozes vai laika kontroles? Kas tev un man kā līdzjutējiem no tā mainās? Tā ir tā pati diskusija, vai F1 motoriem ir vai nav 1000 zirgspēki. Kāda di**ā starpība, ja ir skaidrs, ka 900 vai 1100 ZS atšķirību nevar redzēt ne klātienē, ne televizorā.
Kad būs katrā klasē 15 mašīnas, ja tas kādreiz būs, tad tai kontrolei arī būs kāda reāla nozīme. Šobrīd mēs pieteikumu termiņa priekšpēdējā dienā varam visai precīzi prognozēt fināla rezultātus, vienīgi mēs nevaram paredzēt, kurš kurā posmā izstāsies. Nafig rīkotājam par hrono maksāt 1500 eiro, ja tam būtībā nav nozīmes?
Un vēl – cik ir tādu braucēju, kuri reāli gonkas dienā vai pēc tam pēta apļu laikus? Katrā klasē divi, pie veiksmes. Lielais vairums paskatās vietu kontrolē, pēc tam starta vietas braucienos, un pa mājām.
Skaidrs, ka ar hrono ir labāk nekā bez. Bet šis ir vienīgais atmetamais elements, kā atslogot organizatoru finansiāli. Un mērīt laiku ar koka hrnometriem – tad tiešām labāk nemērīt vispār.
Nezinu, Kristap, vai mēs dzīvē pazīstam viens otru, neesmu laikam īsti atkodis, kurš Tu esi. Bet zinu, ka tavi spriedumi un jautājumi lielākajā daļā gadījumu ir ļoti cienījami un vērā ņemami. Respect par viedokli arī šobrīd, bet es galīgi nevaru piekrist šā brīža sāpei. Baigi negribas, lai čaļi čīkst tikai čīkstēšanas pēc. Jāļaujas pārmaiņām, reizi pusgadsimtā :)
Nu labi, pieņemsim ka var šo izmēģināt, bet kāpēc to nedarīt atsevišķos posmos? Un reāls jautājums – kad paralēli notiks Baltijas kauss (Pilskalni, Bauska) vai Igaunijas posms Smiltenē – laika kontroles tad arī neņems? Man nav nekas pret, ja vairākums braucēju šo atbalsta un tās ir kārtīgi izdiskutētas – piemēram, ja izlozi aizstāj reitinga vietu startam pirmajā kvalifikācijā (un var pat pieņemt piemēram, ka reitingā 6. braucējs startē pirmais utt…) tas būtu saprotamāk . Par pārmaiņām – vienas jau mēģināja 2006. gadā LČ.
Atgādini par 2006.?
2006.gadā pie dalībnieku skaita krituma kvalifikācijās visas klases brauca kopā (tā laika RK sistēma) – no sākuma pa 5 beigās pa 8, kas kontekstā smieklīgi, tad ņēma vērā tikai brauciena laikus ?
Kādas problēmas, Kristaps katrā gonkā nosponsorē hronometrāžu, viss atrisināts
Jautājums – kā sauc kantori, kas ņem laiku?
Kad būs kāda informācija par jaunumiem???