Tik atraktīvu rudeni, kāds ir šogad, Latvijas autokross sen nebija pieredzējis, jo kopējais uzbudinājuma līmenis ir augsts, viedokļi un spriedumi visās Latvijas malās. Ne bez iemesla – Krosa komisija izsludinājusi lielākās pārmaiņas Latvijas autokrosa čempionāta brīvās Latvijas vēsturē.

Autocross.lv visai apzināti, apvienojot ar pēcsezonas bateriju uzlādi, turēja pauzi izmaiņu komentēšanā. Bija interesanti vērot komisijas darbības un publikas reakciju, kas, turklāt, izrādījās ļoti mainīga. Autocross.lv piedāvā savu versiju trijos cēlienos.

Viss vēl turpinās

Taču ar to sāga nebeidzās, jo vairāki sportisti – gan tie, kuri bija, gan tie, kuri nebija sapulcē, — tomēr izskaitļoja vairāk negatīva nekā pozitīva gaidāmajā sistēmā. Tāpēc pagāšnedēļ Rīgā notika pašu sportistu veidota sanākšana, kurā pamatā tika kritizēta sacīkste bez laika kontroles, kā arī vēl viens sāpīgais jautājums – 1600 un 2000 Super klases apvienošana. Noprotams, ka ar šo viedokli komanda vērsīsies padomē, lai veiktu izšķirošas izmaiņas.

Tāpēc šobrīd esam ļoti kutelīgā situācijā. Pareizāk, tajā ir pati padome, kurai jāizvērtē: pirmkārt, vai sazvērnieku sastāvs ir pietiekams, lai aktivitātes būtu jāuztver nopietni (ja tas ir liels braucēju procents, tā ir viena situācija, ja tas ir tikai atsevišķu sportistu protests, tā ir cita situācija). Otrkārt, ja protestējošo sportistu tik tiešām ir daudz, ko darīt ar savu 7:2 balsojumu? Tikai divi varianti – vai nu padomei jānostāv kā klintij, vai nu jāpadodas šajā jautājumā, kas nozīmēs precedentu jebkādām tālākajām problēmām: “toreiz sagāja, šoreiz arī saies, vācam tik parakstus!”.

Par aktieriem un teātriem

Šis rudens ir aizraujošs un no malas pat var mīlīgi pasmaidīt, kā visās malās burbuļo un vārās, viedokļi ir pretēji un bieži arī mainīgi. Taču smaids beidzas, kad jāpavēro viss spēles laukums kopumā.

Bieži dzirdēts, ka sportistus dēvē par aktieriem, kuri veido izrādi, arī braucēji paši bieži ar lepnumu – bez ironijas – to atzīmē. Absolūta taisnība, viņi ir tie, kurus līdzjutēji iet skatīties, ļoti reti ir otrādāk. Sportisti ar šo mandātu var pamatoti iebilst un pieprasīt, cīnīties par savu taisnību, par sportu un to, kā viņi redz autokrosu.

Taču Krosa komisijas padomes uzdevums ir saredzēt ne tikai šo vienu spārnu. Ir arī rīkotāju flangs, kuri atzīst – vairs nevar sarīkot sacensības tā, lai to vispār būtu vērts darīt. Lai ko tas arī katram rīkotājam nozīmētu – citam nelielu peļņu, citam – galvenais, lai “pa nullēm”. Un ir trešais flangs – skatītāji, to skaits. Arī mediji, kuru, “par laimi”, mūsu sportā gandrīz nav, jo jebkurš aktīvs, bet maz pietuvināts žurnālists par daudzām Latvijas autosporta lietām varētu gānīties stundām ilgi.

Ja iztēlojamies šos trīs elementus, izvietotus trīsstūrī, tad apmierinājuma punktam šī trīsstūra iekšienē vajadzētu būt tieši pa vidu – vienādā attālumā no sportista, rīkotāja un skatītāja, lai visiem vienādi labi. Vai tā šobrīd ir?

Sportista apmierinājumam nepieciešamie elementi: Godīgs sports, noteikumi, tiesāšana (ir), drošība (ir), kvalitatīvi pasākumi, trases (vienmēr var labāk, bet šā brīža iespējām vairāk ir nekā nav).

Rīkotāja apmierinājumam nepieciešamie elementi: Finansiālā jēga un saprāts kaut ko rīkot, kas nozīmē daudz dalībnieku (ne visur), daudz skatītāju (ne visur), sporta atpazīstamība (nosacīti, jo “par laimi” žurnālisti par šo maz interesējas (gara tēma citam rakstam)).

Skatītāja apmierinājumam nepieciešamie elementi: Interesantas cīņas, avārijas, šovs (ne vienmēr), braucieni ar daudz mašīnām (ne vienmēr, pat reti), lielāka vai mazāka, tomēr sakopta festivāla sajūta (neviens posms nav nīkulīgs, formāls; ir).

Ja šādi vērtējam, tad trīsstūrī apmierinājuma punkts jau līdz šim vistuvāk ir tieši sportistiem. Dalībnieku parkā vienmēr tiek izķerts katrs, kurš nav uz starta vai ir izstājies – par šiem aktieriem interesējas un runā, par to nebūšanu satraucas, pirms posmiem – arī Autocross.lv – gari un plaši apcer, kurš būs, kurš nebūs uz starta.

Cik šoruden mēs – arī Autocross.lv – esam apcerējuši, vai “uz starta” būs visi šā gada sacensību rīkotāji? Vai esam sprieduši, cik un kā staigājis skatītāju skaits gadu gaitā attiecīgajās trasēs? Nē, jo tas šķiet pašsaprotami – būs!

Krosam šobrīd ir smaga problēmu ķēde: maz dalībnieku, kas sit pa rīkotāju. Tāpēc sports ir mazāk interesants skatītājiem, kas potenciāli ir vēl viens sitiens pa rīkotāju. Maz dalībnieku nozīmē arvien prognozējamākas cīņas, kas šogad gandrīz visās klasēs bija uzskatāmi. Jā, var teikt, vienmēr klasēs ir bijis viens vai divi izteikti līderi. Taču, ja pusapli aiz viņiem notiek daudzu mašīnu slaktiņš, šīs dominances tik ļoti nejūt, jo ir interesanti jebkurā gadījumā.

Mazu dalībnieku skaitu “uz sitiena” nevar atrisināt. Tam ir daudz iemeslu – sākot no pārspīlētiem tehniskajiem noteikumiem un “FIAismiem”, beidzot ar briestošo recesiju ekonomikā, sabojāto ziedojumu sistēmu, būsim godīgi – arī skaidras naudas aprites bremzēšanos, un citām niansēm. Taču sportu var padarīt interesantāku arī šajos apstākļos, vienīgi jāatkāpjas no principiem un jāpārlauž sevi pārmaiņām. Un jaunā sistēma ir veids, kā vismaz mēģināt to izdarīt. Varbūt šādi var ietirgot autokrosu skatītājiem? Varbūt čempiona starts no trešās rindas ir interesantāks nekā tas, vai viņš otro vietu apsteidz par 14 vai 16 sekundēm braucienā?

Aktieri? Jā, vienmēr aizstāvami un godā ceļami. Taču, lai no aktiera būtu kāda jēga, ir jābūt labam teātrim, labai zālei, pilnai ar intriģētiem skatītājiem. Ir daudz taisnības tiem braucējiem, kuri saka, ka jaunā sistēma izjauc tradīcijas un maina sportu un tā būtību. Bet šobrīd nav citu variantu. Būsim godīgi – 2019. gada Latvijas autokrosa čempionāts nebija aizraujoša un kvalitatīva izrāde. Aktieri, teātris un apmeklētāji bija, taču šī izrāde kopumā bija bāla. Jā, varbūt jaunā sistēma būs nedaudz atkāpšanās no dziļas drāmas žanra uz vieglu komēdiju, taču šobrīd tas ir nepieciešams, lai teātrī neatslēdz elektrību… Sakožam zobus, atmetam ego.

< PIRMĀ DAĻA

> TREŠĀ DAĻA