Tik atraktīvu rudeni, kāds ir šogad, Latvijas autokross sen nebija pieredzējis, jo kopējais uzbudinājuma līmenis ir augsts, viedokļi un spriedumi visās Latvijas malās. Ne bez iemesla – Krosa komisija izsludinājusi lielākās pārmaiņas Latvijas autokrosa čempionāta brīvās Latvijas vēsturē.

Autocross.lv visai apzināti, apvienojot ar pēcsezonas bateriju uzlādi, turēja pauzi izmaiņu komentēšanā. Bija interesanti vērot komisijas darbības un publikas reakciju, kas, turklāt, izrādījās ļoti mainīga. Autocross.lv piedāvā savu versiju trijos cēlienos.

Čempionāta posms bez laika kontroles, jā vai nē?

Tā kā Džokera apļa plusus un mīnusus jau analizējām vasarā, jāmēģina to pašu paveikt ar autokrosu bez sekunžu skaitīšanas. Pat, ja tas neko nemaina – ir vai nav labi?

Versija: Autosacensībās ir jābūt laika kontrolei, hronometrāžai, tas ir pamatu pamats.

Jā: Apļu laiki un braucienu rezultāti ir svēta lieta gan sportista sevis pilnveidošanai, gan citu vērtēšanai, snieguma analīzei. Sekunde ir sekunde, neapgāžams lielums, kas nepārprotami parāda, cik braucējs ir vai nav bijis labs.

Nē: Autokrosam ir tā burvība, ka braucēji startē kopā, līdz ar to noteikt uzvarētāju ir ļoti vienkārši – kurš pirmais ierauga rūtaino, tas ir labākais. Apļa laiku analīze autokrosā ir nosacīta, jo segums lielākajā daļā trašu mainās ja ne katrā aplī, tad salīdzinot brauciena sākumu un beigas noteikti. Salīdzināt laikus ar citiem braucieniem vai klasēm ir neobjektīvi, jo citi pamatā brauc pa sliktāku vai labāku trases segumu, lai gan priekšstatu, protams, var gūt.

Versija: Izlozētas vai apgrieztas starta vietas nav godīgi pret līderiem.

Jā: Protams, ka nav godīgi! Ideālā pasaulē ātrākajam vienmēr ir jābūt pirmajam, vai tā ir starta vieta vai rezultāts finišā.

Nē: Nav īsti pretargumentu tieši šādam apgalvojumam. Taču spēles noteikumi visiem ir vienādi, autosports ne tikai šajā ziņā ir atkarīgs no veiksmes. Starta vietas izloze, nejaušība kā papildu intrigas elements tiek atbalstīts visaugstākajos pasaules autosporta līmeņos. Pasaules rallijkrosa čempionāts brīžiem vispār atgādina superbingo, kur daudzo startu dēļ viss kļūst par vienu vienīgu loteriju. Autošosejā, savukārt, spēlējas ar apgrieztiem starta sakārtojumiem. Piemēram, F2, F3, salonmašīnās, utt ir divi ieskaites braucieni, kur otrajā braucienā uz starta tiek apgriezts pirmā brauciena top-8. Tas rada neloģiskas situācijas, kad pirmajā braucienā sportists vairs necīnās par septīto vietu, lai nepazaudētu nākamā brauciena pole position. Sportiskais absurds, tad labāk tīra izloze. WRC, rallijs gadiem ilgi cīnās ar braucēju starta secību pirmajā dienā. Grunts vai sniega rallijā pirmā ekipāža ir skumja, jo jātīra ceļš pārējiem. Asfalta rallijā ar katru nākamo mašīnu asfalts paliek netīrāks – jau atkal viena vienīga loterija. Starp citu, varbūt krosa sistēmas veidošanā var izmantot kopvērtējuma situācijas elementu kā starta vietas veidotāju?!

Versija: Sajaukti starta laukumi radīs vairāk kontaktus un incidentus trasē, būs daudz sasistu mašīnu.

Jā: Jā, nu un? Sporta veids tāds! Sporta veidi, kuros ar gludām mašīnām brauc vienatnē, ir atrodami Rallija komisijā un Standartauto komisijā.

Nē: Jā, nu un? Lai gan, nav obligāti. Folkreisā, kurš ir vispārpieņemts autosporta grautiņš un gaļasmašīna, visbiežāk “pa muti” dabū tas, kurš visvairāk uzprasās. Folkreisā 50 dalībnieku konkurencē ir iespējams uzkāpt uz pjedestāla un uzvarēt bez nevienas buktes. Viss atkarīgs no paša braucēja. Un jā, sešu un mazāk mašīnu braucienos ir jābūt cīņām un intrigai.

Versija: Čempionāts, kas tik ļoti balstās uz veiksmes faktoru, nevar būt prestižs, jo var uzvarēt veiksmīgākais nevis ātrākais, labākais.

Jā: Tāda iespēja pastāv. Tik tiešām ir iespējams, ka visātrākais braucējs visos posmos izlozē kaut ko pavisam nelāgu, tāpēc nevar objektīvi izlauzties līdz “savai” līderpozīcijai un zaudē punktus. Un tas var būt uzskatāmi arī līdzjutējiem, kuri var pēc tam teikt – “zinām, kurš kļuva par čempionu, bet visi redzējām, ka īstais čalis netika pie titula sliktas izlozes dēļ!”

Nē: Versijā ir nepareiza nianse – ātrākais ne vienmēr ir labākais. Dažreiz ātrākais aplis nenes uzvaru, bet pārdomāta cīņa, plus vēl Džokera aplis, var nest panākumus arī ne ātrākajam braucējam. Mūžīgā diskusija: kurš ir labāks braucējs – tas, kurš uzvar trijos posmos un divos izstājas no līderpozīcijas, vai tas, kurš piecreiz bijis otrais? Nē, čempionātā uzvarēs tas, kurš savāks visvairāk kopvērtējuma punktu. Ar kādām metodēm – paša braucēja ziņā.

Versija: Jaunā Latvijas čempionāta sistēma var atbiedēt ārvalstu sportistus, turklāt zem sitiena paliek Baltijas kausu posmu norisi.

Jā: Ja iekšienē padome ar pamatīgu propagandu varētu publikai iestāstīt, ka jaunais plāns ir pareizs, vai vismaz neizbēgami nepieciešams, tad kaimiņiem šis varētu būt pārsteigums. Arī Baltijas kausos šāda formāta posmi varētu radīt izbrīnu.

Nē: Pirmkārt, kur ir tie ārvalstu sportisti, kuri varētu atbiedēties? Latvijas čempionāts ir ļoti savrups, ārvalstnieku ir pavisam nedaudz, regulāri startē labi ja trīs. Otrkārt, mūsu sportisti gadu gaitā kaimiņvalstīs pa reizei redzējuši tādus rezultātu apstrādes brīnumus, ka ir laiks arī mūsu pusei izcelties. Tas pats attiecas arī uz Baltijas kausa posmiem – uzdevums jau nemainās, braucējam vienalga finišā ir jābūt pirmajam, lai uzvarētu. Turklāt desmit, divdesmit mašīnām reizi, divas gadā par mazām izmaksām rīkotājs var arī sarīkot hronometrāžas pasākumus.

Versija: Autokross ar izlozi un Džokeri zaudē savas tradīcijas un padara pasākumu par cirku, nevis sportu.

Jā: Jā, atgriežoties pie tēmas, ka pirmajam vienmēr pienāktos būt pirmajam, ja viņš pats visu nesacūko, tad viennozīmīgi. Pazūd desmitgadēm koptas tradīcijas un sporta veida būtība – tiešās cīņas, buferis buferī…

Nē: Tradīcijas ir laba lieta, bet, ja tradīciju dēļ sports zaudē konkurētspēju ar citiem publiskiem pasākumiem, ir jārīkojas. Kad ieviesās līdzšinējās tradīcijas, autokrosam bija minimāla konkurence skatītāja plānos: koncerti un festivāli bija uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi, autosporta nišā spīdēja vienīgi uz brīdi uzziedējušais rallijs, bet nākamais vērā ņemamais konkurents bija F1 pa televizoru. Šobrīd autokross un rallijkross jau savā starpā plēš pušu skatītāju, plus starptautiskie pasākumi, kuru dēļ daļa līdzjutēju upurē pāris vietējos posmus, lai varētu apmeklēt Eiropas krosu un/vai WRX. Kur nu vēl Folkreiss, drifts, šoseja, paša dalība daudzajos sprintos… Cirks? Ja brauciena līderim pēdējais aplis būtu jāveic atpakaļgaitā, tad jā, cirks. Bet šeit būs laiks cīņai – īstai, gudrai cīņai, kurā pārmaiņas pēc būs iespēja arī zaudēt.

Pēcvārds

Skaidrs, ka pareizāk ir tā, kā bijis līdz šim, ja uzskatām, ka autokross ir tāds, kādu to zinām pēdējās desmitgadēs. Par to nav šaubu. Skaidrs, ka sportistiem, kuri vēlas visu kā bija, ir ļoti daudz taisnības. Taču Latvijas autokrosa situācija ir gluži kā ar klimata problēmām pasaulē: mums vajag naftas ieguvi un plastmasas ražošanu, taču kaut kas ir jāmaina, lai viss neaizietu bojā.

< PIRMĀ DAĻA

< OTRĀ DAĻA