Tik atraktīvu rudeni, kāds ir šogad, Latvijas autokross sen nebija pieredzējis, jo kopējais uzbudinājuma līmenis ir augsts, viedokļi un spriedumi visās Latvijas malās. Ne bez iemesla – Krosa komisija izsludinājusi lielākās pārmaiņas Latvijas autokrosa čempionāta brīvās Latvijas vēsturē.
Autocross.lv visai apzināti, apvienojot ar pēcsezonas bateriju uzlādi, turēja pauzi izmaiņu komentēšanā. Bija interesanti vērot komisijas darbības un publikas reakciju, kas, turklāt, izrādījās ļoti mainīga. Autocross.lv piedāvā savu versiju trijos cēlienos.
Hronoloģija
Vasaras laikā aktualizējās jautājums, būt vai nebūt autokrosā Džokera aplim. Jautājums uzjundīja pirmās emocijas, cits par, cits pret. Autocross.lv veica savu apskatu par idejas plusiem un mīnusiem.
Sezonas beigās arvien skaļāk trauksmi sāka celt sacensību rīkotāji, kuru augošās izmaksas jau šogad spieda pie zemes, bet nākamajam gadam briest arvien lielāka rīkošanas izdevumu palielināšanās. Krīze ar medicīnas pakalpojumu nodrošināšanu, augoši trases uzkopšanas tehnikas un apsardzes izdevumi, LAF uzspiež glābēju komplektu, kas maksā zināmu summu, utt. Turklāt tas viss notiek gados, kad iepriekšējā valsts nodokļu reforma iedeva triecienu pa ziedojumu sistēmu, kas arī bija labs veids kā stutēt sacensību un sportistu budžetus. Attiecīgi, grūtāk rīkot sacensības, ne visi sportisti var atļauties pilnu sezonu… Vienā frāzē – viss slikti. Klases viena pēc otras jūk pa vīlēm, skatīties trasē īsti vairs nav ko, attiecīgi, potenciāls trieciens arī pa biļešu tirdzniecību. Nebūs pārspīlēts, ja teiksim – autokross brīvās Latvijas laikā diez vai ir bijis tik dziļā bedrē kā šobrīd. Varbūt vienīgi gadsimta mijā, kad visām mašīnām bija jāpāriet uz FIA karkasiem, bet trases bija jāpārveido pēc augstākajiem standartiem pēc Madonas traģēdijas 1999. gadā.
Pēc šiem pēcsezonas secinājumiem tika aizvadīta organizatoru sapulce, kurā, vēlreiz konstatējot iepriekš minēto, tika meklēti risinājumi, kā izvilkt krosu un sacensību rīkošanu no bedres. Skaidrs, ka dabūt naudu klāt, ceļot dalības maksas sportistiem, būtu neefektīvi un arī nekorekti. Tātad kaut kas ir jāmet nost. Taupīt uz medicīnu? Nedrīkst, un nedrīkstētu pat, ja drīkstētu. Taupīt uz tiesnešu algām? Jau šobrīd ne visām sacensībām ir viennozīmīgi sapulcējams sastāvs, pa laikam dzirdēts, ka trūkst pāris darba roku. Neņemt LAF uzburto glābēju komplektu? Riskanti, ja nu tomēr “pūcei aste uzzied” smagas avārijas formā, kas būtu tieša rīkotāju atbildība, ja vajadzīgie glābēji nebūtu pieejami. Atliek hronometrāža, kas jau līdz šim bija pamatīga budžeta sastāvdaļa, bet uz nākamo gadu, kā runāja, tā paliek vēl dārgāka, turklāt ievērojami (pēdējās dienās gan dzirdēts, ka tomēr būtu iespējami kompromisi).
Un, lūk, hronometrāžas pakalpojumi ir tie, kuru būšana vai nebūšana neapdraud ne sacensību dalībnieku, ne skatītāju drošību, ne ir pretrunā ar godīga sporta pamatprincipiem. Sapulces dalībnieki pieķērās šai tēmai, un drīz tika secināts, ka, prātīgi izspriežot sacensību norises sistēmu, var iztikt bez sekunžu skaitīšanas.
Piespiedu sistēma, izmēģinājuma gads
Šāds spriedums noveda pie jau pirms pāris gadiem izskanējušām idejām par autokrosa posma aizvadīšanu bez laika kontroles un fiksētiem brauciena ilgumiem, tā vietā izmantojot starta vietu izlozes un punktus par izcīnītajām vietām priekšbraucienos. Tā kā šāda sistēma visai droši noved pie situācijām, kad potenciālais līderis startē no pēdējām pozīcijām, sacīksti objektīvāku padarītu arī ieviestais Džokera aplis. Tas noderētu sevišķi trasēs, kurās dienas gaitā apdzīšana ir praktiski neiespējama trases seguma dēļ.
Sistēma, lai gan precīza braukšanas formula vēl nav zināma, šķiet intriģējoša no skatītāju viedokļa. Ņemot vērā mazo, lai neteiktu – minimālo – dalībnieku skaitu mūsdienu krosā, jebkura netradicionāla braucēju secība kaut vienu vai divus apļus radītu papildu intrigu un skatāmību. Bet Džokera aplis būtu kā rezultātu objektivitātes pastiprinātājs, tomēr vairāk atbalstot formāli ātrāko braucēju.
Ar jauno plānu Krosa komisijas padome devās pie sportistiem uz kopēju satikšanos oktobrī. Tā kā ideja arī pirms sapulces netika slēpta, interesenti jau bija lietas kursā par plāniem, tāpēc notika aktīva iespējamās sistēmas apspriešana. Viedokļi dalījās, jo bija braucēji, kuri ar degsmi ir gatavi uzņemt jauno sistēmu, ir braucēji, kuri apzinās, ka bez laika ņemšanas sistēmas pazūd iespēja analizēt savus un konkurentu rezultātus, apļu laikus. Cik nu to vispār krosā ar tik mainīgu segumu vispār ir objektīvi darīt. Šķiet, sportistus mulsināja jaunā versija, jo bija maz konkrētu “jā” un konkrētu “nē”. Tomēr kopumā balsojums lietu noveda pie “Jā”, mēģinām jauno sistēmu. Padomes pārstāvji uzsvēra, ka izmaiņas nav untums vai iegriba, tās drīzāk ir akūta nepieciešamība kā vienīgais veids, atslogojot rīkotāju izdevumus. Tāpat tika uzsvērts, ka, ja sistēma izrādīsies totāls vājprāts, 2021. gadā būs visas iespējas atgriezties pie tradicionālajām vērtībām.
Kā noprotams, arī pašas padomes iekšienē arī pēc organizatoru un sportistu sapulcēm nebija viennozīmīga nostāja par gaidāmo revolūciju, tāpēc kolektīvs izmaiņas nostiprināja protokolā ar balsojumu (7:2). Tātad, no padomes puses atpakaļceļa vairs nebija.
Kur var attract 2019. gada KK sapulču porotokolus?