Ieņemot siltajā saulē izlaidīgu pozu un domājot par Latvijas autokrosa čempionātu jāsecina, ka pirmie divi posmi patiesībā sagādājuši vairāk jautājumu nekā atbilžu. Lai gan ne Smiltenes, ne Brenguļu sacīkste neatnesa kādus šokējošus rezultātus vai spēku samēru izmaiņas, pēc aizvadītas čempionāta pirmās trešdaļas ir daudz neskaidrību.

Par lietām, kas ir skaidras

Ja jāprognozē, kā varētu noslēgties šī sezona klašu kopvērtējumā, tad vienīgā, kur kaut kas ir prognozējams, ir Open klase. Jāņa Kozlovska un Raimonda Jerāna pārsvars pār jebkuru citu ir tik graujošs, ka grūti iztēloties, kā tiešā cīņā, piedaloties visos atlikušajos posmos, kāds no viņiem varētu noslīdēt zemāk par otro vietu kopvērtējumā. Brenguļos trešā vieta tika apsteigta par pusminūti, bet ceturtā – jau par apli. Lielā mērā šķiet, ka sensāciju nesarūpēs Inta Jeršova eksperiments – pašlaik pilnpiedziņas klase nespēj konkurēt ar aizmugures piedziņas vadošajām mašīnām.

Kas nav zināms?

Un tomēr, turpinot par Open klasi. Pirmie posmi notika Vidzemes trasēs, kurās ziema beidzās krietni vēlāk nekā citur Latvijā, tāpēc abos gadījumos grunts bija slapja un ļoti smagnēja. Vai tas nozīmē, ka dodoties uz Priekuli, mums tomēr atkal skati jāvērš Jeršova virzienā? Lidojošajā un sausā laikā izteikti cietajā trasē pilnpiedziņas auto varētu uzstāties daudz pārliecinošāk. Turklāt Ints jau pirms Brenguļu posma atzina, ka viņa rīcībā nav krosa riepas – tikai pagraizītas rallija riepas. Sausā Priekules sacīkstē izzustu arī šis trūkums. Tātad norakstīt Jeršovu kā bezcerīgu cīnītāju ne tuvu nedrīkst.

Tajā pašā laikā, atgriežoties pie Valmieras posma, jāatceras, ka uz starta nebija top-4 braucēju Jāņa Vanaga un Normunda Skribja. Tātad reāli Jeršovs Open klasē ir tikai knapi sešiniekā, izlaužoties no Imanta Kolomenska VAZ 2101 uzbrukumiem?

Tas, ko negribētos piedzīvot, ir Jeršova atkāpšanās no plāniem startēt krosā. Gribas cerēt, ka Ints apzinās savas tehnikas trūkumus un savu kā krosa eksperimentālā trusīša statusu. Viņš šo lomu neriskēja uzņemties un jānovēl, lai pietiek motivācijas to izspēlēt līdz galam. Ja LAF tehniķi atradīs pareizo pieeju, jau nākamgad čempionātā varētu būt gan vairāk pilnpiedziņas auto, gan konkurētspējīgāki pret tagadējiem Open grandiem.

„Teikšu kā ir, esmu aģitējis arī citus pilnpiedziņas braucējus uz krosu – tas tomēr ir cits prestižs, cits skatītāju skaits un cits azarts nekā, piemēram, mazajās sprinta sacīkstēs. Man jautā, kā iet krosā, vai bija vērts. Domāju, ka jā, jāmēģina,” saka Jeršovs.

Jāņem vērā, ka Latvijā ir tonnām no aprites izgājušu, piemēram, Audi Quattro automašīnu, kuras atdzīvinot dalībnieki varētu ienākt krosā „uz sitiena”. Savulaik mazajā rallijā jeb rallijsprintā šīs tehnikas bija daudz, turklāt kādā brīdī tika pieprasīts ielikt mašīnās rallijam atbilstošu drošības karkasu. Vēlāk iestājās tik labi laiki, ka katrs, kam nav slinkums, varēja iegādāties Imprezas un Evolūcijas, kā rezultātā vecie labie Audi palika sētmalēs.

Par šo tēmu runājot, jau labu laiku arī folkreisa aprindās notiek dīdīšanās pilnpiedziņas auto virzienā, sevišķi ziemas sacīkšu sakarā. Tad lūk, šobrīd prātīgākais risinājums būtu potenciālajiem dalībniekiem gatavot mašīnu ar domu – Latvijas čempionāts, savukārt no folkreisa puses varam solīt, ka ziemā, ja dalībnieku būs pietiekamā skaitā, šai klasei tiktu veltīta īpaša uzmanība. Protams, daudz jādomā, daudz nianšu, kaut vai – ar turbo vai tikai bez?

Lieliskā 1600

Šogad lieliski sevi demonstrē 1600 klase. Prognozējamība – minimāla. Divos posmos uz goda pjedestāla pabijuši pieci dažādi sportisti, tas ir, tikai Kasparam Sileniekam izdevies būt uz pjedestāla divreiz. Valmierā, kur visi desmit dalībnieki dienu aizvadīja kopīgos priekšbraucienos, rezultāti mainījās kā mozaīkā.

Spēku samērus var mēģināt nojaust. Pirmajā posmā pārliecinoši, šķiet, ar pusgāzi uzvarēja pērnais čempions Andris Priedītis. Brenguļos Priedītis šķita gandrīz bezcerīgs – piektā vieta ar lielu laika starpību līdz ceturtajai pozīcijai. Tieši pretēji ar Brenguļu uzvarētāju Kļavu – Smiltenē ar grūtībām cīnījies par trijnieku vicečempions pēkšņi noķēra un apdzina Silenieku.

Tomēr, liekas, tieši Silenieks šīs sezonas sākumam sagatavojies vislabāk. Smiltenē, neticis līdzi Priedītim un Janno Liguram (cik zināms, motora karšanas dēļ) Brenguļos Kaspars bija visstabilākais braucējs visas dienas garumā. Tas, ka pēdējā brīdī izspruka uzvara, ir sportiskās veiksmes un varbūt nedaudz pieredzes trūkums. Taču šobrīd Silenieks šķiet gatavs lielām lietām.

Starp citu, otrs, ar kuru tik tiešām jārēķinās, ir Ligurs. Nešaubīgi lieliska tehnika, lieliska arī pieredze, jo Janno sāka braukt ar salonmašīnu vecumā, kurā Latvijā vēl var braukt ar Beta bagiju. Ligura sniegums pagaidām nekrīt acīs, jo Brenguļos viņš palika aiz pjedestāla. Taču viņš brauca līderu grupā un veiksmīgākā pēcstarta pozīciju sakārtojumā viņš tikpat labi varēja arī uzvarēt. No šī jaunieša jāuzmanās!

Pašlaik tumšo zirdziņu statusā jāieraksta Reinis Lilienšteins, Andis Vanters un Ritvars Zobens: visi ik pa brīdim uzplaiksnī ar lielisku sniegumu, taču nevar teikt, ka viņi šobrīd aizvadītu cīņu par Latvijas čempiona titulu. Kaut kad vajadzētu sākt atkopties Lilienšteinam – viņš jau trešo gadu pēc kārtas izbojā sezonas sākuma posmus, bet iepriekšējos divos gados sezonas otra puse nesa panākumus. Arī Vantera uznāciens tiek gaidīts labu laiku, taču viņš nedaudz iesprūdis „jaunā – daudzsološā” statusā. Zobens, savukārt, trasē šķiet ļoti stabils, bet uzvara Brenguļu laika kontrolē, lai arī tikai ar 0,02 sekunžu pārsvaru pār trešo vietu, pierāda, ka būs arī ātrums. Ja sezonu turpina Brenguļos redzētais desmitnieks, bet vēl iepriecina arī citi ar savu ierašanos, klase ir lieliska!

2000 Super un B600 gaidīšanas režīmā

Patiesībā daudz nezināmā par šo čempionātu ir arī tāpēc, ka divus posmus aizvadījušas tikai Open un 1600 klases. B600 Brenguļos posms nebija paredzēts, bet 2000 Super uz šo sacīksti vienkārši neatbrauca. Tas nozīmē, ka abos vērtējumos vēl šis tas jānoskaidro.

B600 klasē aizvadītas divas sacīkstes – bez čempionāta starta Smiltenē arī Bauskas šova sacīkste kopā ar Eiropas čempionātu. Kāds kaut ko saprata? Rezultāti bija ļoti mainīgi un neprognozējami. Vai tiešām galvenais favorīts ir tikai divas sacīkstes mūžā aizvadījušais Kaspars Bumbiers? Vai Jānis Baumanis, kurš uzvarēja Smiltenē un Bauskas posmā rādīja brīnumus, līdz sākās tehnikas neveiksmju sērija? Kur, tādā gadījumā, ir palicis Otto Vočtavs, kurš pirms sezonas bija galvenais favorīts? Īsāk – klase ir lieliska un neprognozējama, turklāt uz šo brīdi atkopusies arī dalībnieku skaita ziņā.

Par klases iekšējiem notikumiem – jau labu laiku klīda runas, ka dažs šajā klasē ir vienlīdzīgāks par dažiem citiem vienlīdzīgajiem attiecībā pret tehnisko noteikumu ievērošanu. Klasei pirms Bauskas sacīkstes bija sapulce, kurā tika nolemts, ka tehniskā komisija sacīkšu laikā brīvā izvēlē pamaina motoru vadības blokus. Tā teikt, ja nu kāds ir ķīmiķojis… Tomēr Mūsas sacīkste pierādīja, ka tas, kam lemts braukt pa priekšu, to arī darīs.

Par šo tēmu komentāru sniedza arī viens no klases ieviesējiem Jānis Boks: „Šī tēma par B600 klases tehniskās atbilstības problēmām ir sena. Pēc Smiltenes posma tā sākās no gala, tāpēc sanācām kopā, lai izrunātu, kas notiek. Lēmums ar nelielu izlozes elementu tehniskā ziņā varētu darboties interesanti. Taču nedomāju, ka kāds kaut ko īpaši līdz šim būtu šmaucies. Man bija situācija pagājušajā gadā, kad domāju, ka dažs pārāk regulāri un pārāk pārliecinoši brauc pa priekšu. Pienāca sacīkste, kurā nolēmu braukt arī es. Manā rīcībā bija trīs standarta motori, kurus vedu uz stendu pārbaudīt. Visi trīs uzrādīja jaudu piecu zirgspēku robežās. Izvēlējos, protams, jaudīgāko. Kad sacīkstē laika kontrolē biju visiem priekšā par 0,8 sekundēm, man pazuda šaubas par to, ka kāds brauc ātrāk nekā ļautu šī tehnika standarta versijā. Jābeidz meklēt ļaunie, jāstrādā un jābrauc!”

2000 Super – vajadzētu saiet

2000 Super šogad ir lielākais autokrosa bēdu stāsts. Uz pirmo posmu aiz matiem pievilkts sastāvs ļāva izglābt Smiltenes kvorumu. Uz Valmieru nebija iespējams sasniegt ko vairāk par trim, četrām mašīnām. Tātad klase piedzīvoja pirmo nopietno zaudējumu.

Tomēr 2000 Super situācija nav bezcerīga, nākamo posmu ģeogrāfiskajam stāvoklim vajadzētu klases ieskaiti glābt. Uz Valmieru neieradās kurzemnieki Gints Astrauskis un Ainārs Kenigsbergs, kuri bija uz starta Smiltenē. Tā kā nākamās sacīkstes ir Priekulē, kurzemniekiem vajadzētu būt kaujas gatavībā, turklāt ar papildinājumu Ulda Andersona personā. Ja rokas nenolaidīsies stabilajiem šīs klases braucējiem – Intaram Spīķim un Uģim Kaimiņam, kā arī gatavs startēt būs Reinis Nitišs, klase ne tikai izdzīvos, bet pat var kļūt par baudāmu pasākumu. Šeit nu gan jāņem vērā, ka klases veidošana un virzīšana lielā mērā ir arī braucēju kolektīva ziņā. Lielā mērā braucēji savulaik izglāba 1600 klasi, līderi šobrīd ar idejām un azartu stutē Open klasi. Tātad, tas ir izdarāms.

Iespējams, sezonas nogalē var nākties meklēt 2000 Super klasei pāris neikdienišķos dalībniekus. Pat, ja visos atlikušajos posmos tiks sasniegts piecu mašīnu kvorums, čempiona titulu izspēlē tikai situācijā, ja sezonā kopumā startējuši astoņi dažādi sportisti. Arī šis moments ir sportistu rokās – pērn tieši sportisti, runājot ar lietuviešiem, pēdējā posmā izglāba Open klasi. Tātad, 2000 Super kolektīv, ķerieties pie savas klases glābšanas un veidošanas! Atcerieties, ka blakus Latvijai ir pēc krosa izsalkuši lietuvieši, savukārt kādā brīdī pauze iestāsies arī rallijkrosā, kur koleģiāli varētu pasmelties kādu braucēju arī krosa čempionāta sacīkstēm!