Pilns vēstules teksts

Viesturs Saukāns  29.07.2020 20:33 1

  Uncategorized

LAF Krosa komisijas padomei

Rīgā, 21.07.2020.

Iesniegums

Mēs, līdzšinējie LAF Krosa komisijas padomes biedri Arnis Odiņš, Jānis Bergs, Jānis Kozlovskis, Mārtiņš Lapsa un Arnis Vēza, ar šo paziņojam par izstāšanos no padomes sastāva, šādā veidā izsakot neuzticību padomes līdzšinējam vadītājam Gunāram Kosojam.

Galvenie šī lēmuma iemesli:

  • Lai gan komisijas vadītājs regulāri aicinājis padomi darboties kā vienotai komandai, šo punktu izteikti neievēro pats Gunārs Kosojs. Tas izpaužas, nesaskaņojot ar sporta disciplīnu formālo un neformālo virzītāju idejām un vīzijām veidojot savas versijas par seriālu plāniem, noteikumiem un norisi. Netiek uzklausīti citu, iespējams, kompetentāku attiecīgās disciplīnas virzītāju iebildumi un priekšlikumi, kas izkropļo sporta disciplīnu ideju, plānus un speciālistu vairāku gadu darbu. Komunikācija ar padomes biedriem dažkārt ir nevērīga, pat aizvainojoša un pazemojoša, kas mazina motivāciju iesaistīties diskusijās un sporta attīstībā.

 

  • Komisijas vadītāja neizdarība un dramatiskā dokumentu izskatīšanas, sagatavošanas un apstiprināšanas kavēšana ir radījusi totālu Krosa komisijas prestiža krahu. Lai gan tikšanās ar sportistiem un citām iesaistītajām personām notika jau iepriekšējā gada nogalē, Latvijas rallijkrosa un autokrosa čempionātu nolikumi tika piedāvāti izskatīšanai padomē tikai dažas dienas, pat stundas pirms čempionātu pirmā posma sākuma. Tas ir ne tikai absolūti neatbilstoši LAF prasībām, bet arī bezatbildīgi pret sportistiem, tiesnešiem un sacensībās strādājošo sekretariātu. Tas, attiecīgi, rada priekšstatu par visas padomes neprofesionalitāti un nolaidību, graujot padomes biedru reputāciju un prestižu savu sporta disciplīnu un klašu ietvaros. Tas, savukārt, padara sarežģītu mūsu kopīgo lēmumu skaidrošanu mūsu sporta sabiedrībā, mazina to uzticamību un lietderību. Krosa komisija pirms šīs padomes ievēlēšanas bija paraugs gan LAF iekšienē, gan Baltijas valstu sadarbībā. Šobrīd padomes darbs tiek vērtēts pamatā kā kritiski vājš un neefektīvs. Ir kauna sajūta brīžos, kad mūs uzrunā daudzi sportisti un tiesneši, kā arī kaimiņvalstu partneri, prasot informāciju par gaidāmo sezonu. Mēs nevaram uz šiem jautājumiem kompetenti atbildēt, jo nezinām dokumentu kavēšanas iemeslu, precīzu to saturu un kvalitāti (kas vēlreiz apstiprina komandas darba trūkumu). Tiek kavēta sacensību nolikumu izskatīšana un apstiprināšana. Sacensību rīkotāji sūdzas par komunikācijas trūkumu laikā, kad sportu ietekmē sarežģītā finanšu un publisku pasākumu rīkošanas situācija. Krosa komisija šīs padomes darbības laikā piedzīvojusi prestiža kritumu, kāds nav bijis novērots kopš traģiskā 1999. gada.

 

  • Pārspīlēta atsaukšanās uz FIA nosacījumiem gan sportiskajā, gan tehniskajā ziņā attālina padomes darbu un sporta disciplīnu no Latvijas nacionālā līmeņa sportistu iespējām un nepieciešamībām. Bieži tiek piemēroti noteikumi, kuri savā būtībā ir pareizi, tomēr vairāk attiecināmi uz profesionālām sacensību līgām un seriāliem, attālinot mūs no vissvarīgākā – sportistiem un sacensību rīkotājiem, kas ir komisijas tiešie “klienti”. Mēs nospiežam mūsu “klientus” ar prasībām, kuras nav samērojamas ar nacionālā un klubu līmeņa vajadzībām. Tas apliecina neorientēšanos un nekompetenci pārraugāmā kolektīva vajadzībās un iespējās. Nav izpratnes, kāpēc sportisti piedalās sacensībās un, kāpēc tiesneši stājas savos darba posteņos. Hobijs un aicinājums tiek padarīts par smagu uzdevumu ar birokrātijas elementiem. Tas atkal ir katra iesaistītā padomes biedra prestiža jautājums, jo komisijas biedru un sportistu grupas izsaka izbrīnu un neizpratni par padomes augstprātīgajiem lēmumiem.

 

  • Katastrofāls komisijas tehnisko noteikumu veidošanas process. Gunārs Kosojs kā vadītājs attaisno tehniskā dienesta pārstāvja neierašanos ne uz komisijas padomes sapulcēm, ne tikšanām ar sportistiem, ne lielāko daļu mūsu sacensību. Tas nebūtu izceļami, ja vien neietekmētu sporta veidu attīstību un sacensību tehnisko komisiju darbību.

 

  • Lai gan Gunārs Kosojs pats nācis no tiesnešu kolektīva, izpelnoties arī starptautisku atzinību, pēdējos gados sacensību tiesāšanas process noteiktās galvenā tiesneša un komisāra kombinācijās kļuvis ļoti smagnējs, ievelkot sacensību gaitu un noslēgumu. Tas ietekmē sacensību pievilcību skatītājiem un sportistiem. Turklāt sportisti arvien biežāk attiecīgajās sacensību vadītāju kombinācijās pauž neizpratni par pieņemtajiem lēmumiem, jo netiek ņemts vērā viņu skaidrojums. Arī tas liek domāt, ka Gunāra Kosoja darbība arī tiesneša/komisāra amatā ir mainījusies, arvien vairāk izceļot darbības vienpersoniskumu un nerēķināšanos ar citu viedokļiem.

 

Jāatzīmē, ka līdzīgu apsvērumu dēļ padomi 2018. gada nogalē jau pameta divi sākotnējā sastāva biedri, jau tobrīd uzsverot praktiski tās pašas komunikācijas un darbības problēmas, par kurām mēs runājam šobrīd. Atgādinām, ka tieši šīs tēmas ir bijušas pamatā vairākkārtējām saspīlētām sarunām padomes iekšienē. Tas apliecina, ka problēmas ir nevis pēkšņi tapušas, bet gan iesakņojušās no padomes darbības pirmās dienas. Tāpat par simbolisku uzskatāma pati padomes sastāva tapšana, kas pat padomes locekļu amata kandidātiem radīja pārsteigumu par atšķirīgo kandidātu sastāvu, salīdzinājumā ar kopīgi plānoto vienību. Jau tobrīd iezīmējās vienpersoniska lēmumu pieņemšana un nerēķināšanās ar citiem topošajiem padomes komandas biedriem.

Tāpat zināms, ka, lai kāda būtu reakcija uz šo vēstuli, savu pieteikumu ārkārtas biedru sapulces sasaukšanai, ar mērķi atcelt šo padomi no pienākumu pildīšanas, plāno iesniegt ievērojams daudzums Krosa komisijas biedru/klubu.

Ar šo nekādā ziņā nevēlamies apgalvot, ka mūsu darbība līdzšinējā termiņā būtu bijusi tikai destruktīva. Ir veikti daudzi uzlabojumu un atrasti pozitīvi risinājumi, kurus iniciējis cita starpā arī Gunārs Kosojs. Tomēr iepriekš minētās nianses padarījušas padomes darbu neefektīvu un sporta prestižu graujošu. Dažkārt pareizāk ir visu apturēt, ļaujot šādai vai citai komandai sākt darbu ar jaunu sparu un enerģiju.

Gunāru Kosoju redzam kā lielisku padomdevēju un konsultantu sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām un partneriem. Tāpat pieņemam, ka viņa darbība LAF viceprezidenta statusā var nest pozitīvu pienesumu gan Krosa komisijas sporta disciplīnām, gan autosportam kopumā. Iespējams, šī arī varētu būt visām pusēm lietderīgākā sadarbības forma. Līdz ar to tā būtu ieteicama jebkuram nākamās padomes sastāvam.

 

LAF Krosa komisijas biedri

 

Jānis Bergs

 

Mārtiņš Lapsa

 

Jānis Kozlovskis

 

Arnis Odiņš

 

Arnis Vēza

Dalies ar šo ziņu